Ja satiksmes ministra amats netiks piedāvāts Pilsoniskajai savienībai, tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis neiesaistīsies topošajā Valda Dombrovska valdībā un koncentrēsies Rīgas mēra vēlēšanām, informē Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sākot ar brīdi, kad V. Dombrovskis sāka veidot valdību un Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību apņēmās savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju uz Pilsonisko savienību ir izdarīts neticams spiediens atkāpties no šīs apņemšanās.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sabiedrības interesēs ir, lai V. Dombrovskis būtu premjers, bet ar nosacījumu, ka Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) līdz šim vadītā Satiksmes ministrija nokļūst opozīcijas partiju kontrolē.

«Tas ir labi, ka nepiepildījās pesimistiskākās prognozes,» vēlētāju aktivitāti laikrakstam Diena komentē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdis Arnis Cimdars.

Lai gan iepriekš tika pieļautas, ka Saeimas vēlēšanas varētu ignorēt vēl vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem, kad savu balsi pie sevis paturēja teju 40% balsstiesīgo iedzīvotāju, šogad balsotāju aktivitāte bijusi teju tāda pati.

Kad parādījušās ziņas par rindām pie vēlēšanu iecirkņiem, radās iespaids, ka kopumā aktivitāte pat pārsteidzoši liela. Tomēr CVK informācijas par balsotāju skaitu Latvijā liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 62,63% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2006.gadā.

A.Cimdars gan norāda, ka nelielas korekcijas vēl ieviesīs ārvalstīs un ārpus iecirkņiem balsojušo aktivitāte, kas šogad varētu būt lielāka. Kopumā visaktīvākie bijuši vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā, kūtrākie – Latgalē. Analizējot datus pašvaldības griezumā, redzams, ka vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur nobalsoja pat krietni vairāk vēlētāju, nekā šajā novadā reģistrēti. Savukārt Daugavpils novadā nobalsoja tika 43%.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) darba grupa ir izstrādājusi piecus priekšlikumus, kā taisnīgāk aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par mājokli, norādīts PS informācijā.

Pēc PS domām, tas palīdzētu šo visai nepopulāro nodokli padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku, pie viena nodrošinot NĪN iekasēšanu, kas tik nepieciešama valsts budžetam.

PS ar saviem priekšlikumiem ir iepazīstinājusi valdības vadītāju un finanšu ministru un cīnīšoties, lai šie priekšlikumi tiktu iestrādāti, nosakot kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek mājokļus.

PS darba grupas izstrādātie priekšlikumi paredz šādus principus:

— likmei jābūt iespējami zemai, un tā nedrīkst pārsniegt 1% no mājokļa (dzīvokļa vai dzīvojamās ēkas) kadastrālās vērtības.

— dzīvojamās platības kadastrālās vērtības aprēķinā vienu no vērtējuma komponentēm – tirgus vērtību – aizstāt ar objekta bāzes vērtību. Šī bāzes vērtība tiek aprēķināta kā vidējā bāzes vērtība katrā administratīvajā teritorijā vai tās teritoriālajā vienībā (pilsētā, pagastā). PS arī iesaka apsvērt iespēju ieviest vienu bāzes vērtību visā Latvijas teritorijā.

«Mēs esam pilntiesīgi paziņot, ka informācija par nelabvēlīgu finanšu situāciju bankā Snoras neatbilst patiesībai un raksturojama kā melīga. Šāda rakstura «pīļu» parādīšanās izsaukta, protams, saistībā ar mūsu plāniem attiecībā uz Saab,» Db.lv norāda Snoras bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs.

Viņš skaidro, ka pēdējo divu gadu laikā Convers grupas (tajā ietilpst Snoras banka), tās akcionāri un vadība tiek pakļautas nepamatotiem uzbrukumiem no dažādu organizāciju, kā arī fizisko personu puses saistībā ar Convers grupas interesi par iespējamu kompānijas Swedish Automobile (bijušais Spyker) akciju iegādi. 2010. gadā Convers grupa bija spiesta pārdot esošajiem akcionāriem SWAN akcijas tikai ar vienu mērķi – glābt rūpnīcu Saab un četru tūkstošus tās darbinieku.

Pēdējā laikā vairākos medijos parādās arī informācija, kurā melīgā gaisām tiek pasniegti Lietuvas bankas Snoras (pieder Vladimiram Antonovam un Raimondam Baranauskas) finanšu darbības rezultāti, kas satur arī patiesībai neatbilstošus paziņojumus par it kā esošām pretenzijām pret viņu no Lietuvas Bankas puses. Šo nepamatoto uzbrukumu rezultātā parādījās kolosāli reputācijas un finanšu zaudējumi Convers grupas akcionāriem un vadībai, kā arī Convers grupas kompānijām, norāda V.Antonovs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vislabākos rezultātus ar 24.29 % lielu vēlētāju atbalstu varētu būt guvusi Sandras Kalnietes pārstāvētā Pilsoniskā savienība, atsaucoties uz exit pool aptaujas rezultātiem vēsta LNT.

Otrais populārākais varētu būt Saskaņas centrs, ko, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, esot atbalstījuši 16.68 % nobalsojušo, bet trešajā vietā, iespējams, ir ierindojusies Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ar 8.2 % lielu vēlētāju atbalstu.

Saskaņā ar šīs aptaujas datiem, 5 % barjeru nav pārvarējusi Tautas partija, ko līdz šim Eiropas Parlamentā pārstāvēja Rihards Pīks. Arī līdzšinējiem Eiropas Parlamenta deputātiem Guntaram Krastam un Georgam Andrejevam, kas 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja attiecīgi no Libertas.lv un Sabiedrības citai politikai sarakstiem, darbs Briselē un Strasbūrā, visticamāk, būs jāatstāj.

Uz Eiropas parlamenta vēlēšanām pavisam noteikti balsot dosies tikai 43% no 375 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina pagājušajā nedēļā veikta 28 tūkstošu eiropiešu aptauja.

Reālais balsotāju skaits gan droši vien pārsniegs 45.5%, kas piedalījās 2004. gada vēlēšanās, taču pavisam noteikti nesasniegs 62%, kas balsoja 1979. gadā, kad Eiropas Parlaments tika vēlēts pirmo reizi, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Eiroparlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings vienā no pēdējām uzrunām atgādinājis, ka balsotāju uzdevums ir izvēlēties ļaudis, kuri ir gatavi risināt ES kopējās problēmas, nevis savā balsojumā vadīties no iekšpolitiskiem apsvērumiem un sabalsot Eiroparlamentā margināļus.

H. G. Poterings uzsvēris – dodoties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, cilvēkiem būtu jāmēģina norobežoties no iekšpolitiskiem jautājumiem, un šo balsojumu nedrīkst uzskatīt par ieroci, lai sodītu valdības par dažādiem skandāliem un neizdarībām vai, piemēram, globālo ekonomisko krīzi. "Nav starpības, vai jūs balsojat par kreisajiem vai labējiem. Galvenais ir balsot par partijām, kuras ir uzticamas Eiropai, kuras vēlas panākt lielāku ES sadarbību, lai tā varētu tikt galā ar globālām problēmām," norādījis Eiroparlamenta prezidents.

Priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros iedzīvotājiem izsūtītās uzlīmes sagādājušas nepatikšanas Ģirtam Valdim Kristovskim un viņa vadītājai Pilsoniskajai savienībai, kuriem tagad jārīko talka, lai tās novāktu.

Priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros Pilsoniskā savienība izsūtīja rīdziniekiem 160 tūkstošus uzlīmju ar uzrakstu „Rīgas birokrātiem armijas disciplīnu.” Tagad partija ar nožēlu secinājusi, ka šīs uzlīmes daudzviet izlīmētas nepiemērotās vietās, bojājot svešu īpašumu.

Pilsoniskā savienība izplatījusi aicinājumu rīdziniekus nelīmēt izsūtītās uzlīmes uz sveša īpašuma. „Ja kāds vēlas, tad uzlīmi var lietot, līmējot uz sev piederoša kustamā vai nekustamā īpašuma,” aicina partija.

Pilsoniskā savienība lūgusi rīdziniekus atvainot par radītajām neērtībām. 4. jūnijā partija plāno sarīkot talku, lai pirms vēlēšanām novāktu savus reklāmas materiālus Rīgas ielās.

Topošās Valda Dombrovska valdības koalīcijas partijas jau tagad nespēj noslēpt savstarpējās pretrunas, piemēram, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība jaunajā valdībā vēlas redzēt arī Latvijas Pirmo partiju/Latvijas ceļu, bet Pilsoniskā savienība uzskata, ka V. Dombrovskis pārlieku piekāpies vecās koalīcijas partijām.

Tas izriet no jaunās valdības veidotāju šorīt teiktā. Pats V. Dombrvoskis norāda, ka jaunajā valdībā darbosies Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, savukārt Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš esot atteikusies no piedāvājuma, kas paredzējis, ka demisionējušais premjers Ivars Godmanis varētu ieņemt zemkopības vai aizsardzības ministra amatus. Pēc premjera amatam nominētā V. Dombrovska teiktā, Latvijas Pirmajai partijai/Latvijas ceļam piedāvāts vēl viens ministra amats, taču šī partija uzstājusi, ka vēlas saglabāt satiksmes ministra amatu.

Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir laba lieta. 15% eiropiešu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā sliktu lietu, kamēr nozīmīgai daļai eiropiešu nav konkrēta viedokļa par savas valsts dalību Eiropas Savienībā (27%) – nav ne laba, ne slikta lieta, liecina Eirobarometra jaunākais pētījums.

Visaugstākais atbalsts dalībai Eiropas Savienībā saglabājas Nīderlandē (80%) un Luksemburgā (71%). Visskeptiskāk dalību Eiropas Savienībā vērtē Lielbritānijā, Kipras Republikā, Latvijā, Ungārijā un Austrijā. Lielbritānijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju (30%), pārējās minētajās valstīs piektā daļa jeb 21%.

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību Eiropas Savienībā ir būtiski atšķirīgs. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk iedzīvotāju, kas dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – 27% pilsoņu. Latvijā iedzīvotāju vidū biežāk dominē neitrāls viedoklis attiecībā uz valsts dalību Eiropas Savienībā – apmēram puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta lieta.

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima varētu sanākt ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem, svētdien norādīja prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule.

Viņa aģentūrai BNS skaidroja, ka referendumam par Saeimas atlaišanu ir jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā, arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir jārīko viena līdz divu mēnešu laikā, bet jaunievēlētā Saeima sanāk mēneša laikā. Tādējādi Latvijā šis process varētu ilgt maksimums piecus mēnešus.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars aģentūrai BNS pieļāva, ka tautas nobalsošana varētu notikt 30.jūlijā.

Prezidenta padomniece Inese Lībiņa-Egner savukārt uzsvēra, ka Satversmē nav noteikti nekādi termiņa ierobežojumi prezidentam saistībā ar prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. "Prezidents ir pilntiesīgs savu tiesību [rosināt Saeimas atlaišanu] izmantot līdz pat savu pilnvaru pēdējai dienai," norādīja Lībiņa-Egner.

Turpmāk iedzīvotāji varēs vairāk ietekmēt vietējo pašvaldību darbu, izmantojot iespēju ierosināt pašvaldību referendumu, pavēstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Iespēja iedzīvotājiem vairāk ietekmēt pašvaldības darbu parādījusies līdz ar VARAM sagatavotā likumprojekta «Vietējo pašvaldību referendumu likums» izsludināšanu. Likuprojekts paredz arī piešķirt pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

«Iedzīvotājiem ir jādod plašākas iespējas ietekmēt pašvaldības un rosināt novada vai pilsētas domes atlaišanu, ja lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar tās darbu. Arī pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu darbu sabiedrības priekšā,» norādījis VARAM ministrs Raimonds Vējonis.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.

Baltkrievijas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pirmdien paziņoja, ka Tihanovska ierindojusies otrajā vietā, bet par trim citiem kandidātiem nobalsojuši mazāk nekā 2% vēlētāju.

Vēlēšanās piedalījušies 84% balsstiesīgo vēlētāju.

Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus un gumijas lodes, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Minskā aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, bet visā valstī - vairāk nekā 120, liecina cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Vjasna" aplēses.

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs un PS Rīgas Domes (RD) frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka RD vadītāju Nila Ušakova un Aināra Šlesera 17.decembra ārkārtas sēdes laikā publiski izteiktie necenzētie vārdi ir nodarījuši lielu kaitējumu un negodu Rīgas pilsētai un tās demokrātiskajai pārvaldei, tāpēc viņiem abiem jāatkāpjas no sava amata.

Šādu informāciju 20.decembrī medijiem izplatīja Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

«Ir izgaismota RD vadītāju patiesā seja un zemais kultūras līmenis – viņi parādījuši atklātu necieņu pret kolēģiem un padotajiem darbiniekiem,» norādīts paziņojumā. Tas fiksēts arī RD sēdes ierakstā mājaslapā riga.lv.

Ģ. V. Kristovskis ir pārliecināts, ka N. Ušakovam un viņa vietniekam A. Šleseram «vairs nav morālu tiesību ieņemt līdzšinējos amatus un viņiem nekavējoties jāatkāpjas.»

Pilsoniskā savienība RD frakcijas deputāti arī pieprasīs, lai par publisku necenzētu vārdu un izteicienu lietošanu sēdes laikā abas RD augstās amatpersonas publiski atvainotos gan RD deputātiem, gan visiem rīdziniekiem. PS RD frakcijas deputāti izvērtēs iespēju abas amatpersonas iesūdzēt tiesā, lai sauktu pie kriminālatbildības atbilstoši LR Krimināllikuma 156. pantam Par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību.

Rīgas domnieks Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība) atteicies arī no 750 Ls lielā Eiropas Parlamenta piešķirtā pabalsta.

Viņš nemainīšot arī savu lēmumu par atteikšanos no atalgojuma par darbu Rīgas domē. Jautāts, vai tas attiecas uz visu četru gadu periodu vai arī šis jautājums varētu tikt pārskatīts, deputāts stingi noteica: «No Rīgas domes neņemšu ne santīma».

Db.lv jau ziņoja, ka Pilsoniskās savienības vadītājs Ģ. Kristovskis bankā uzkrājis 138 tūkst. eiro un 35 tūkst. Ls, bet 6800 Ls viņam glabājas skaidrā naudā, liecina viņa amatpersonas deklarācija, kas iesniegta pērn, sākot pildīt domnieka pienākumus. Turklāt viņš aizdevis 22.5 tūkst. Ls, turklāt nav iekūlies parādsaistībās. Viņš deklarējis arī vairākus nekustamos īpašumus un 2006. gada izlaiduma automašīna Jaguar, kapitāldaļas uzņēmumos gan viņam nepieder.

Mazajiem uzņēmumiem, kas tikko reģistrējušies, varētu izveidot īpašu režīmu – «mazais SIA», uzskata Pilsoniskā savienība.

Pilsoniskā savienība (PS) uzskata, ka pašlaik ir ļoti svarīgi veicināt mazo un mikrouzņēmumu attīstību. Šim nolūkam valdībai pēc iespējas ātrākā laikā būtu jāizstrādā mazo uzņēmumu veicināšanas pasākumu pakete, kas paredzētu vairākus atvieglojumus, pavēstīja PS preses sekretāre Dace Balode.

Ieteikts ieviest maksimāli atvieglotu un saīsinātu laiku mazā uzņēmuma reģistrēšanai, kā arī mazajiem uzņēmumiem ievērojami atvieglot atskaišu iesniegšanas kārtību. Mazie uzņēmumi atskaites (tai skaitā par PVN un skaidras naudas darījumiem) varētu iesniegt nevis ik mēnesi vai reizi ceturksnī, bet reizi pusgadā vai gadā. Tāpat uzņēmumiem varētu samazināt dibināšanas kapitālu no tagadējiem 2000 Ls līdz, piemēram, 500 Ls) vai arī izveidot īpašu režīmu – «mazais SIA» – mazajiem uzņēmumiem, kas tikko reģistrējušies. Šis īpašais režīms mazajiem uzņēmumiem sākotnējā fāzē ļautu uzsākt strādāt ar mazāku kapitālu, kamēr apgrozījums vai darbinieku skaits sasniedz noteiktu limitu. Šiem uzņēmumiem varētu izvirzīt atvieglotas uzskaites un grāmatvedības prasības.

Nacionālā apvienība un Pilsoniskā savienība pauž gandarījumu un atzinību par valsts prezidenta Valda Zatlera pieņemto lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.

«Esam pilnībā pārliecinājušies, ka Nacionālās apvienības izšķiršanās par atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai bija pareiza. Valstij vajadzīgs tautas atzīts un cienīts prezidents, līdz ar ko uzskatām, ka arī nākamajos četros gados valsts prezidenta amatā jābūt Zatleram,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

«Valsts prezidents ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni,» uzsver partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis Ģ.V.Kristovskis.

Jau vēstīts, ka prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka rosinās Saeimas atlaišanu.

Saskaitot rezultātus vairāk nekā pusē Rīgas vēlēšanu iecirkņu, neapšaubāms līderis ir Saskaņas centrs ar 32.7%.

Par to liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas dati. Otrajā vietā ir Pilsoniskā Savienība ar 19.68%, trešajā Aināra Šlesera vadītā LPP/LC ar 15.2%, bet ceturtajā Jaunais laiks 11.73%. Vistuvāk aiz 5% barjeras ir palikusi Sabiedrība citai politikai (3.98%) un TB/LNNK (3.44%), turpretim PCTVL atbalstījuši tikai 2.61%, bet Tautas partiju 2.07%.

Vēlēšanu naktī jau tika pausts, ka Saskaņas centrs ir gatavs strādāt koalīcijā ar LPP/LC, iespējams arī A. Šlesera vadībā. Arī Jaunais laiks pārstāvji izteicās, ka domē nākuši, lai strādātu, nevis sēdētu opozīcijā, taču viņi kategoriski nevēlas A. Šleseru par mēru, arī Pilsoniskā Savienība šaubīgi izteikusies par vienošanās iespēju ar LPP/LC un Saskaņas centru.

Saskaitot balsis gandrīz visos Rīgas vēlēšanu iecirkņos, vadošās partijas Rīgas domē nemainās: Saskaņas centrs, Pilsoniskā Savienība un LPP/LC.

Aktuālie Centrālās vēlēšanu komisijas dati apliecina jau līdz šim zināmo tendenci par to, ka Rīgas domes vēlēšanās ar pārliecinošu pārsvaru ir uzvarējis Saskaņas centrs — tam atdotas 33.52% balsu. Otrajā vietā balsu skaita ziņā ir Pilsoniskā Savienība ar 19.17%, trešajā — LPP/LC ar 15.23. Ceturtā Rīgas domē iekļuvusī partija ir Jaunais laiks ar 11.36% balsu.

5% barjeru tā arī nav izdevies pārvarēt Sabiedrībai Citai politikai, kurai ir 3.85%, nedz arī līdzšinējām Rīgas domē pārstāvētajām partijām TB/LNNK 3.38%, PCTVL 2.66% un Tautas partijai 2.03%.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.