Šī gada vasaras trijos mēnešos uzņēmumos veikti 57 reidi, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu.

«Daļa komersantu joprojām cenšas taupīt, savā darbā izmantojot pirātiskās datorprogrammas, tomēr neatkarīgi no datorprogrammu vērtības un pārkāpumu izdarīšanas motīviem tiek pārkāptas autortiesības, un par to draud kriminālatbildība. Turklāt datorprogrammu autortiesību īpašniekiem nākas maksāt kompensācijas par zagto datorprogrammu izmantošanu,» norāda starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Krimināllietas ierosinātas pret tādiem uzņēmumiem kā ELPA 2, Sensi Grow, Alt and Ko, Bāzes Baltijas, Divi Simti divi, Coldtrans Serviss, Attach, S-Print, Kuma CR, Munks Print partneri un Graftik.

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu pērn ierosināti 27 kriminālprocesi, bet par mazākiem pārkāpumiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pērn sasniedza 322 541 eiro, datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvju organizācijas BSA pārstāvji.

Izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.

Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē.

Vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī īpaši tā saukto «aplokšņu algu» izmaksu, kas tādejādi samazina negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, informē VID.

Vienošanās ietvaros DAA biedri iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – komersanti, kuri nodarbojas ar programmēšanu un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kā arī komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c.

Centrāltirgus vadības plānos ir šim tirgum piesaistīt aizvien jaunākus pircējus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Savukārt, runājot par krāmu tirgu Latgalīte, viņš akcentēja, ka tur plānots novērst valdošo haosu, bet tirdzniecība turpināsies.

Pētījumi liecinot, ka pašlaik Centrāltirgus klients ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Nākotnē tirgus vadība esot iecerējusi vairāk orientēties uz iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem.

Vaicāts par krāmu tirgu Latgalīte Abramovs akcentēja, ka pašreizējais tā izskats esot nepieņemams, tādēļ plānots mainīt tirgus organizāciju, vizuālo izskatu. Tur būšot tas pats tirgus, kas pašlaik, tikai tikšot novērsts valdošais haoss, uzlabotas tirdziecības vietas.

Kā norādīja Abramovs, tirgus nozīme visos laikos saglabājas, atšķirībā no lielveikalu ķēdēm tirgū esot latviskais, tur sastopams zemnieks, ir lielāks preču klāsts un Centrāltirgus paviljoni ir kultūrvēsturiskais mantojums. Vienlaikus tirgus vadītājs atzina, ka Centrāltirgum esot ļoti daudz konkurentu, kas pārvilina pircējus, tādēļ esot jāizdomā jauni soļi, kā pircēju dabūt pie sevis.

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Pretrunīgi vērtēts britu lordu palātas biedrs izsludinājis atlīdzību 10 miljonu mārciņu (aptuveni 8,3 miljoni latu) par ASV prezidenta Baraka Obamas un eksprezidenta Džordža Buša notveršanu, vēsta Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi.

Lords Nazirs Ahmeds (Nazir Ahmed), kurš 1998. gadā kļuva par pirmo islamticīgo britu pēru, savu piedāvājumu izteicis esot Pakistānā, kā atbildi ASV izludinātajai atlīdzībai par informāciju, kas ļautu notvert pakistāniešu kaujinieku Hafizu Saīdu, kurš tiek turēts par teroraktu veikšanu Mumbajā.

N. Ahmeds vairākas reizes esot sacījis, ka «ja ASV var izsludināt 10 miljonus par Hafizu Saīdu, es varu izsludināt 10 miljonu atlīdzību par prezidenta Obamas un viņa priekšgājēja Džordža Buša noķeršanu».

Lords tāpat apliecinājis, ka atlīdzību izmaksās jebkādā gadījumā – pat, ja viņam nāksies pārdot savu personīgo māju.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

«Darbs pie noziegumu atklāšanas pastiprinās un kļūst efektīvāks, taču tikai ar reidu palīdzību situāciju būtiski uzlabot ir grūti. Jau četrus gadus nozagtās programmatūras apjoms valstī ir nemainīgi 56% no visas lietotās programmatūras. To var nosaukt par stabilitāti, taču, manuprāt, tā ir stagnācija, kas var nest būtisku kaitējumu ne tikai darprogrammu īpašniekiem, bet visai ekonomikai kopumā,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Viņš arī piebilst, ka tas liecina par intelektuālā īpašuma neaizsargātību Latvijā un lielu zagtā īpašuma īpatsvaru. Ar katru gadu datorprogrammu legalitātes pārbaudes tiek veiktas biežāk. Pērn BSA sadarbībā ar Valsts policiju veica 264 šādas pārbaudes, 2009.gadā – 220 pārbaudes.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs apsūdzējis sešus Igaunijas piederīgos un vienu Krievijas pilsoni par apjomīga kibernozieguma paveikšanu.

Kibernoziedznieki ar ļaundabīgu datorprogrammu inficējuši vairāk nekā četrus miljonus datoru 100 valstīs un četru gadu laikā maksājumos par viltus reklāmu no šo datoru lietotājiem iekasējuši 14 miljonus ASV dolāru., vēsta BBN.

ASV varasiestādes meklēs iespējas panākt sešu minēto Igaunijas krāpnieku izdošanu. Visi seši Igaunijas kibernoziedznieki tika aizturēti šonedēļ. Krievijas pilsonis vēl nav notverts.

Noziedznieki ar ļaundabīgo datorprogrammu inficējuši galvenokārt privātpersonu personālos datorus, taču tāpat skarti arī privātuzņēmumu un valsts datortīkli, to skaitā NASA.

Kibernoziedznieki izmantojuši datorprogrammu DNSChanger, kas slepeni pāradresēja inficēto datoru lietotājus uz reklāmdevēju interneta vietnēm tad, kad šie datoru lietotāji noklikšķina uz meklēšanas rezultātiem. Savukārt reklāmdevēji, kuru mājas lapas tika apmeklētas, pārskaitīja maksājumus uz noziedznieku izveidotiem uzņēmumiem.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Patlaban 53% no programmatūras, kas instalēta datoros Latvijā, nav atbilstoši licencēta, liecina jaunākais BSA Global Software Survey pētījums.

Kopējā pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība sasniedz 21 miljonu eiro.

BSA Global Software Survey katru otro gadu veic tehnoloģiju izpētes organizācija IDC, un šogad pētījumā iekļauti teju 22 tūkstoši privāto un uzņēmumu datoru lietotāju, kā arī vairāk nekā 2000 IT administratoru no 34 pasaules valstīm.

Visā pasaulē par galveno iemeslu, kādēļ nelietot pretlikumīgi iegūtu programmatūru, tiek minēta nepieciešamība izvairīties no drošības riskiem un vīrusiem. 64% lietotāju nelicencētu programmatūru saista ar neautorizētas pieejas datoriem risku, un vēl 59% norāda uz paaugstināto datu zaudēšanas iespēju.

«Draugiem no pirmsākumiem ir definējis, ka uzņēmums lieto tikai legālu programmatūru un neļauj saviem darbiniekiem brīvi lejupielādēt darba datoros visādus failus,» laikrakstam Dienas bizness norāda SIA Draugiem radošais direktors Guntars Meluškāns.

Uzņēmums piedalījās Dienas Biznesa un datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance Latvijas komitejas akcijā bez maksas veikt programmatūras aktīvu pārvaldības Software Asset Management (SAM) auditu. Tā mērķis bija uzņēmumiem palīdzēt sakārtot licenču pārvaldību, tādējādi izvairoties no soda sankcijām Ekonomikas policijas (EM) vai Valsts ieņēmumu dienesta veikto datorprogrammu legalitātes pārbaužu rezultātā.

Audits bija laba iespēja bez juridiskām un finansiālām sekām pārbaudīt, vai uzņēmumā ar datorparku viss ir kārtībā. «Lai gan paši bijām pārliecināti, ka mums viss ir kārtībā, tomēr arī mums audits atklāja pāris trūkumu,» atzīmē G. Meluškāns. Proti, bija programmas, kuras uzņēmuma darbinieki jau sen neizmanto, bet tās bija palikušas datoros un tām bija beidzies licenču derīguma termiņš. Tāpat tika konstatēts - ir bezmaksas programmas, kas ir bezmaksas tikai mājas lietošanai, bet biznesā tām jāpērk licences. Līdz ar to audits izrādījās noderīgs, jo, ja attiecīgo auditu veiktu EM darbinieki, - viņi nekādas ceremonijas netaisītu - atklātu problēmu, dators padusē un prom, ir pārliecināts G. Meluškāns. Auditā atklātās mazās nepilnības SIA Draugiem novērsa dienas laikā. «Mans vēstījums ir tāds, lai arī cik uzņēmums ir pārliecināts par sava datorparka korektumu, audits var noderēt, jo nepilnības var atklāties jebkuram.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar SIA VGP izveidojusi vēl vienu bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas lieto vienkāršā ieraksta uzskaiti.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības datorprogrammā vadipats.lv iekļauti sistemātiskie reģistri atbilstoši normatīvo aktu prasībām.Ar programmas palīdzību mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs pats varēs veikt tiešsaistes uzskaiti, kontrolēt uzņēmuma darbību, veikt naudas, ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

Programma ļauj uzņēmējiem veikt saimnieciskās darbības finanšu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, kurā iekļauti sistemātiskie reģistri atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kuri nodrošina saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla sagatavošanu, iespēju no bezmaksas grāmatvedības datorprogrammā reģistrētās informācijas izveidot mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarācijas, kā arī, ja komersants ir ar PVN apliekamā persona, sagatavot deklarācijas par PVN.

Pērn Valsts policija sadarbībā ar organizāciju BSA ik nedēļu veica 10 līdz 15 programmatūras legalitātes pārbaudes Latvijas uzņēmumos. To laikā tika atklāti 237 pārkāpumi uzņēmumos, kā rezultātā tika ierosināti 58 kriminālprocesi un sastādīti 98 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Aizvadītā gada rezultāti parāda, ka Latvijā nelicencētu programmatūru lietotāju skaits joprojām ir augsts, kas ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

2013.gadā Valsts kontrole pievērsīs lielāku uzmanību datorprogrammu licencētai izmantošanai pašvaldībās un to iestādēs, atzīmēja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Saskaņā ar pēdējo BSA pētījumu 2011. gadā nelegāli izmantoto programmatūru rādītājs Latvijā bija 54%. Savukārt vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33% datoru lietotāju.

Latvijā par autortiesību pārkāpumiem, tostarp datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Administratīvā atbildība fiziskām personām ir naudas sods līdz 500 Ls, bet juridiskām personām — līdz 5000 Ls. Ja nodarītais kaitējums ir lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām (1000 Ls), tad iestājas kriminālatbildība, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz 30 tūkst. Ls.

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Lielā sabiedrības daļā valda pārliecība, ka Mercedes automašīnu nevar ņemt bez atļaujas, bet Microsoft programmu var, tomēr situācija abās jomās ir līdzīga, norādīja starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Viņa uzsver, ka internets ne ar ko neatšķiras no parastās dzīves. «Tie, kas uzskata, ka virtuālā pasaule ir kas cits, paši laikam dzīvo virtuālajā pasaulē un nesaprot pamatvērtības,» sprieda Veikša un piebilda: viss, kas atļauts dzīvē, atļauts internetā, un viss, kas ir aizliegts dzīvē, ir aizliegts arī virtuālajā vidē.

«Interneta brīvības aizstāvji saka, ka tiek ierobežota vārda brīvība, tiesības uz informāciju, ka internets ir publiska vieta, kur katrs var iet un katrs var ņemt. Bet salīdziniet ar ielu - vai varam ņemt visas mašīnas, kas stāv ceļa malās, pat, ja tās nav aizslēgtas? Tas pats ar datorprogrammām,» skaidroja BSA pārstāve.

Biežāk nekā katrā trešajā datorveikalā pārdevēji ir gatavi pārdotajā datorā uzstādīt nelegālu programmatūru, secināts organizācijas Business Software Alliance (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros.

Šā gada aprīlī un maijā veiktās akcijas ietvaros arī atklāts, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada pavasari, nedaudz audzis to veikalu skaits, kas piedāvā pirātiskas datorprogrammas (no 42 pērn uz 43 veikaliem šogad). Tāpat pētījumā konstatēts, ka 40% datorveikalu ir gatavi pārdot datoru bez operētājsistēmas.

Kopumā ir pieaudzis uzskats, ka nelegāla programmatūra ir negatīvi vērtējuma un nelietojama, secināts pētījumā. Šā gada pavasarī tā domāja 65% pētījuma dalībnieku, salīdzinot ar 2011. gada pavasari, kad šādu pārliecību pauda tikai 42% pētījuma dalībnieku.

Gada griezumā nav mainījies aptaujāto daudzums, kas domā, ka nelegālu programmatūru tirgot ir pieļaujams, bet paši to nepraktizē. Gan pērn, gan šogad šādi domājuāši 23% aptaujāto. Negatīva attieksme pret nelegālu programmatūru visaugstākā bija Rīgas (73%), Kurzemes (64%) un Vidzemes (69%) datorveikalu pārdevējiem. Savukārt visvairāk datorveikalu pārdevēju, kas šādu praksi uzskata par pieņemamu un arī piekopj ir Zemgalē (24%) un Latgalē (14%), secināts BSA pētījumā.

Izmeklējot Zolitūdes traģēdiju, policija vairākkārt solījusi piesaistīt labākos pašmāju un ārvalstu ekspertus. Taču vismaz viens no ārzemju ekspertiem, kurš līdz šim aktīvi nācis klajā ar savām versijām par notikušo, liek uzdot nopietnus jautājumus par viņa pieredzi un kompetenci.

Valsts policijā portālam Db.lv norādīja, ka Tomass Kaljass nav policijas pieaicināts eksperts Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kura viedokli policija uzklausa, tāpat kā policija uzklausa informāciju par notikušo no citiem avotiem.

Pēc policijas teiktā, Kaljass nav spējis uzrādīt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju un kompetenci, tādējādi izmeklēšanā kā eksperts šī persona nepiedalās.

Somu inženiera Tomasa Kaljasa vārds, kurš jau šodien sniegs policijai savu atzinumu, nav iepriekš piedzīvojis plašu publicitāti. Precīzāk, Zolitūdes traģēdija ir pirmais un pagaidām vienīgais ar būvniecību saistītais notikums, kurā atrodamas ziņas par šo personu. Portāla Db.lv ievāktā informācija raisa arī šaubas par Kaljasa pārstāvētā uzņēmuma Rak-Tek Solutions patiesajiem apmēriem un kompetences sfērām - viena no uzņēmuma norādītajām adresēm ir reģistrēta alus bārā kādā Helsinku guļamrajonā.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (APF) absolventi pasākumā PechaKucha vakars prezentēs savu skatījumu par vides veidošanas mākslu, dabas un cilvēka mijiedarbību, arhitektūras tagadni, pagātni un nākotni.

PechaKucha ir īsu lekciju vakars, kurā ar savu radošo darbību iepazīstina mākslinieki, dizaineri, arhitekti u. c. Katrā prezentācijā tiks demonstrēti 20 attēli, katrs 20 sekundes. Piedalīties ar nepilnas septiņas minūtes garo «20x20 formāta» lekciju var ikviens, kam ir kāda jauna ideja vai projekts, interesanta pieredze vai vēlme paust savu viedokli par kādu aktuālu tēmu. Skatītājiem šī ir iespēja uzzināt par citu paveikto no paša autora, nevis no žurnālista vai kritiķa, norāda PechaKucha Night organizatori.

PechaKucha vakarā apmeklētājiem būs iespēja tuvāk iepazīties ar daļu no tiem un noklausīties 11 jauno arhitektu stāstus par diplomprojektu tēmām: