Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Tāds bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pirmais komentārs pēc iepazīšanās ar Latvijas Televīzijas žurnālistu eksperimentu, kas izgaismo ēdināšanas biznesa virtuvi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Visu visu zina – un tieši tādēļ, ka zina, pieņem, bet nerīkojas, ēnu ekonomikas rats arī turpina griezties.

Visu visu zina – tas labi raksturo gan šādas krāpšanās shēmas vienā nozarē, kur daļu algas pieņemts izmaksāt aploksnē, tāpat tas trāpīgi apzīmē varas attiecībās ar «lielajām zivīm». Visi visu zina, bet uz āķa tiek retais.

Otrs, kas ļoti spiež uz nerva, ir tas, ka bieži ēnu ekonomika kalpo kā attaisnojums nodokļu aplamam izlietojumam. Tur ir smalka robeža, kas būtu ar muguras smadzenēm jāsajūt politiķiem, lai vairotu, nevis grautu cilvēku un arī uzņēmēju uzticēšanos publiskās naudas izlietojumam. Tas vai nu mudina nomaksāt visus nodokļus vai, tieši pretēji, liek meklēt veidus, kā no tiek izvairīties, cik vien iespējams. Tomēr, pat ja daļa taisnības ir tiem, kas ar sūrajiem biznesa apstākļiem atsevišķās jomās attaisno aplokšņu algu maksāšanu, viņi šauj savā, savu vecāku un arī savu bērnu kājās, jo veicina sociālās drošības sistēmas bojāšanos. Savas izmaksas, optimizējot nodokļus, uzņēmumi samazina uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, bet šajā valstī visi ir saistīti ar sociālo iemaksu saitēm. Tā kā žurnālistiem jādara nodokļu ganu darbs, jāvaicā, vai mūsu nodokļu administrācija pietiekami fokusē savu uzmanību uz ēnu ekonomikas piekopējiem šajā un citās nozarēs? Jāsecina, ka VID instrumenti gan ir, gan nav efektīvi. Kamēr VID darbinieks kūko ēstuvē, tās apgrozījums pieaug vairākas reizes, bet, kad VID izprašņā darbiniekus, tad apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai lielākoties negūst, jo cilvēki (neskatoties uz to, ka darba tirgus sāk arvien uzstājīgāk brēkt pēc darbiniekiem) uzticīgi darba devējam par tā mahinācijām klusē un par godu VID vizītei tiek sarīkots īpašs paraugdemonstrējumu «šovs», iepriekš intervijā DB (31.07.2017.) stāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, uzlabojot nodokļu ieņēmumu mobilizāciju un samazinot saistību izpildes izmaksas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, informē Pasaules Bankas pārstāvji.

(Pievienots finanšu ministres komentārs 3. rindkopā)

«Pasaules Banka, ņemot vērā tās atzīto starptautisko kompetenci, ir labā pozīcijā darbam ar Latviju nodokļu stratēģijas jautājumos. Mēs esam pārliecināti, ka taisnīgāka un efektīvāka nodokļu sistēma var palīdzēt valstij veidot spēcīgāku ekonomiku un mazināt sociālo atstumtību,» sacīja Pasaules Bankas par Latviju atbildīgais direktors Karloss Pinerua. «Savā analītiskajā darbā mēs koncentrēsimies uz trim galvenajām jomām: PVN nemaksāšana, saistību izpildes pārvaldība un audits, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā kapacitāte,» viņš norāda.

Pirmdien, 18. decembrī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai uzsāktu Eiropas Komisijas (EK) atbalsta projektu, kas uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko kapacitāti efektīvākai nodokļu iekasēšanai. Tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, finanšu ministre uzsvēra: «Ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ierobežošana vienmēr bijusi Finanšu ministrijas uzmanības centrā. Tamdēļ projektā ir izvirzīti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar krāpniecības mazināšanu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa nomaksā. Latvijas interese ir uzlabot VID analītisko kapacitāti, tāpēc mēs novērtējam paredzamo tehnisko palīdzību, sevišķi ņemot vērā nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.»

Visiem uzņēmumiem būs jāiztur tests par to atbilstību vai neatbilstību čaulas kompānijas pazīmēm, vislielākais risks par tādām tikt atzītām un Latvijas gadījumā papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu rasties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

To paredz topošā Eiropas Savienības direktīva, kuras spēkā stāšanās paredzēta 2024. gada 1. janvārī, bet tajā ietverto prasību un nosacījumu identifikācija, visticamāk, notiks pēc 2022. un 2023. gada fakta. Lai arī šīs direktīvas kontekstā izmaiņas būs nepieciešamas arī Latvijas nodokļu sistēmā, tomēr Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece iesaka to uzņēmumu, kuriem ir kāda no direktīvas projektā ierakstītajām čaulas kompānijas pazīmēm, vadībai jau savlaicīgi novērst attiecīgus trūkumus un veikt pasākumus, lai pēc diviem – trijiem gadiem nenonāktu neapskaužamā situācijā, kad nodokļu administrācija faktiski atņem nodokļu rezidenta statusu un noteiktās situācijās papildus jāmaksā 20% liels nodoklis.

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.

Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Portugāles izlases un Spānijas klubu futbola granda Madrides Real zvaigzne Krištianu Ronaldu pirmdien stājās Madrides tiesas priekšā, noliedzot, ka ir izvairījies no nodokļu nomaksas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Spānijas nodokļu inspekcija apsūdz Ronaldu teju 15 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanā. Pret futbolisti tika ierosināta lieta, jo Madrides prokuratūra norādīja, ka Ronaldu, izmantodams ofšoru kompānijas Britu Virdžīnu salās un Īrijā, nodokļos Spānijā laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam nav samaksājis 14,7 miljonus eiro.

Iepriekš tika vēstīts, ka Ronaldu 2010.gadā izveidojis īpašu biznesa struktūru, ko izmantojis, lai slēptu ienākumus par viņa tēla izmantošanas tiesībām. Laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam Ronaldu ienākumos, kas saistīti ar Spāniju, deklarējis tikai 11,5 miljonus, lai gan kopumā viņš pa šo laiku esot nopelnījis ap 43 miljoniem eiro. Ronaldu arī atteicies iekļaut 28,4 miljonus eiro savā ienākumu deklarācijā. Šo summu viņš ieguvis no kādas spāņu kompānijas par sava tēla pārdošanu.

Summa, ko valsts budžetā iemaksājuši taksometru nozares uzņēmumi, ir palielinājusies, tomēr tā varētu būt krietni vien lielāka, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējos gados ir veikta virkne izmaiņu nolūkā uzlabot situāciju taksometru nozarē un pēc iespējas mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā, risināmo jautājumu joprojām netrūkst. 2016. gadā taksometru pakalpojumu sniedzēji valsts budžetā iemaksāja kopumā 1,86 milj. eiro, savukārt pērn šī summa sasniedza 4,25 milj. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija. Tomēr nodokļos nomaksātā summa, iespējams, varētu būt krietni lielāka, ja visi taksometru vadītāji būtu godīgi un drukātu čekus, savukārt pasažieri tos arī prasītu. Ja agrāk notika iejaukšanās pašā taksometru skaitītājā, tad šobrīd maksājamo nodokļu apmērs tiek samazināts, piemērojot atlaides (skatīt pievienoto video - red.). Proti, negodīgie taksometru vadītāji iekasē, piemēram, pilnus desmit eiro par braucienu, neizsitot čeku, ja pasažieris to neprasa. Pēc pasažiera izkāpšanas tiek piemērota 70% atlaide skaitītājā un čeks izsists vien par 30% no summas. Tātad arī nodokļi tiek aprēķināti par trīs no desmit eiro.

Slavenais portugāļu futbolists Krištianu Ronaldu apsūdzēts teju 15 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanā.

Kā norādījuši Madrides prokuratūras pārstāvji, Ronaldu, izmantodams ofšoru kompānijas Britu Virdžīnu salās un Īrijā, nodokļos Spānijā laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam nav samaksājis 14,7 miljonus eiro.

Spānijas čempiones Madrides Real futbolists Ronaldu 2010.gadā izveidojis īpašu biznesa struktūru, ko izmantojis, lai slēptu ienākumus par viņa tēla izmantošanas tiesībām.

Laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam Ronaldu ienākumos, kas saistīti ar Spāniju, deklarējis tikai 11,5 miljonus, lai gan kopumā viņš pa šo laiku esot nopelnījis ap 43 miljoniem eiro.

Ronaldu arī atteicies iekļaut 28,4 miljonus eiro savā ienākumu deklarācijā. Šo summu viņš ieguvis no kādas spāņu kompānijas par sava tēla pārdošanu.