Jaunākais izdevums

Visiem uzņēmumiem būs jāiztur tests par to atbilstību vai neatbilstību čaulas kompānijas pazīmēm, vislielākais risks par tādām tikt atzītām un Latvijas gadījumā papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu rasties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

To paredz topošā Eiropas Savienības direktīva, kuras spēkā stāšanās paredzēta 2024. gada 1. janvārī, bet tajā ietverto prasību un nosacījumu identifikācija, visticamāk, notiks pēc 2022. un 2023. gada fakta. Lai arī šīs direktīvas kontekstā izmaiņas būs nepieciešamas arī Latvijas nodokļu sistēmā, tomēr Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece iesaka to uzņēmumu, kuriem ir kāda no direktīvas projektā ierakstītajām čaulas kompānijas pazīmēm, vadībai jau savlaicīgi novērst attiecīgus trūkumus un veikt pasākumus, lai pēc diviem – trijiem gadiem nenonāktu neapskaužamā situācijā, kad nodokļu administrācija faktiski atņem nodokļu rezidenta statusu un noteiktās situācijās papildus jāmaksā 20% liels nodoklis.

Mērķis – novērst nodokļu nemaksāšanu

“Topošās ES direktīvas mērķis ir vērsties pret tā dēvēto čaulas kompāniju izmantošanu “agresīvā nodokļu plānošanā” vai pat ļaunprātīgā nodokļu nemaksāšanā, un tā skars pilnīgi visus Latvijā reģistrētos uzņēmumus neatkarīgi no to juridiskā statusa – akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants, zemnieku saimniecība utt.,” skaidro juridisko pakalpojumu sniedzēja SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Viņš nenoliedz, ka Latvijā jau pirms dažiem gadiem tika veikta savdabīga, tostarp arī tā dēvēto čaulas kompāniju, sijāšana. “Tas bija saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma prasībām, konkrēti, patieso labuma guvēju (kam pieder vairāk par 25% akciju vai kapitāldaļu) atklāšanu, un to īstenoja Uzņēmumu reģistrs, taču tas nebija saistīts ar nodokļu samaksu, kas ir pats būtiskākais topošās direktīvas mērķis,” uz jautājumu, vai Latvija jau nav veikusi tā dēvēto čaulas kompāniju sijāšanu, jo pirms dažiem gadiem tika īstenoti pasākumi, kuru ietekmē no Uzņēmumu reģistra tika izslēgtas (likvidētas) daudzas kompānijas, kuras tika uzskatītas par potenciāli riskantām (čaulas), jo tajās nekāda saimnieciskā darbība netika veikta vai arī tās pēdējā laikā neizrādīja nekādu saimnieciskās darbības aktivitāti, atbild I. Mileika.

Visu rakstu lasiet 15.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Čaulas veidojumi – vai vienmēr slikti?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, Harijs Bašs, "CersJurkāns” jurista palīgs,01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm akciju izkrāpšanas lietā apsūdzības arī Velmeram un Krastiņam

Edžus Ozoliņš,26.09.2024

Kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas vairākām personām, viņu vidū bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram (pa kreisi) un Kārlim Krastiņam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Komentāri

Pievienot komentāru