Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.
Abi Vilmas Pērkones mazdēli strādā ārzemēs naftas ieguves rūpniecībā. Nopelna pieklājīgi un vēlas atvaļinājumus pavadīt dzimtenē. Abi gribētu uzbūvēt 25 kvadrātmetru lielus namiņus - vasarnīcas bez pamatiem. «Kad izvēlējos zemi, kuru paturēt īpašumā, nebija nekādu būvniecības liegumu netālu no kāpām, nebija Papes dabas parka. Man ieteica ņemt tēva zemi Priediengalā, un paklausīju, jo vieta patiešām ir jauka. Gribējām pat mazāku gabaliņu, tomēr mērnieks pateica, ka mazāk par pushektāru varot tikai Rīgas speciālisti iemērīt, un tad mērīja, cik var. Sanāca 0,64 hektāri,» mantoto zemes nogabalu, kas sadalīts divos gabalos Piekalnītes un Mazliepnieki, rādījusi V. Pērkone. Mazdēli pie turības tikuši tikai tagad, kad uzlikts liegums būvēt jebko netālu no kāpām un parādījies Papes dabas parks. «Lūk, elektrību ievilkām, kad vēl nebija visu to noteikumu. Tagad to nevarētu. Arī brikšņus laikus iztīrījām, bet tagad jau atkal sakritis. Tajā pushektārā, ja izdomātu rudzus sēt, kā darīja Vilmas tēvs - dabūtu sodu. Te neko nedrīkst darīt, izņemot zemes nodokļa nomaksu,» saka J. Pērkons.
Vilma nolēmusi par tēva mantojumu pacīnīties, Rucavas novada domes Lauksaimniecības, vides aizsardzības un zvejniecības pastāvīgajā komitejā lūdzot iespēju atļaut namiņu būvniecību mazdēliem domātajos zemesgabalos. Pašvaldības zemes lietu speciāliste Dzintra Bļinova Kursas Laikam paskaidrojusi, ka iesniegums no V. Pērkones saņemts un tā izskatīšana atlikta uz četriem mēnešiem. «Tā nav vienkārša lieta. Visi mēs cilvēciski saprotam, ka Pērkonei taisnība, tomēr eksistē Būvniecības noteikumi kāpu zonā un Papes dabas parka noteikumi, kurus pašvaldība nevar ietekmēt,» viņa skaidrojusi.
Visu rakstu Dārziņš senču zemē ir aizliegts lasiet 7. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.