Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

Lai veicinātu Latvijas komersantu konkurētspēju ārvalstīs, šonedēļ līdz 28.novembrim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikties Latvijas – Kazahstānas sadarbības konferencei «Pāreja uz «zaļo ekonomiku», ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas».

Konference tiek organizēta projekta Green Bridge Forum ietvaros, un to atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Dome, Cleantech Latvia (Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris) un Latvijas industriālās energoefektivitātes klasteris.

Konference notiks Rīgā no 2013. gada 5. līdz 7. decembrim. Konferences fokusā ir «zaļās ekonomikas» attīstības iespējas, vides tehnoloģijas, kā arī enerģijas lietderīgāka un efektīvāka izmantošana.

Kazahstānas pusi konferencē pārstāvēs vides aizsardzības un tehnoloģiju jomas speciālisti un atbildīgo institūciju pārstāvji: nozaru ministriju, pašvaldību (akimatu) pārstāvji, kā arī dažādu uzņēmēju delegācija - lielu dabas resursu ieguves rūpniecības uzņēmumu, vides tehnoloģiju komercsabiedrību vadītāji un eksperti.

Šī gada martā sekmīgi veikta inovatīvas fosfora atgūšanas tehnoloģijas Letonite demonstrēšana SIA “Ādažu Ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Jaunā tehnoloģija atguva līdz pat 95% vērtīgās barības vielas - fosfora no notekūdeņiem, ko tālāk var izmantot lauksaimniecības vajadzībām kā augsnes mēslojumu.

Tehnoloģijas demonstrācija notika sadarbībā ar Latvijas jaunuzņēmumu P-Agro Minerals, biedrību Cleantech Latvia, kā arī ar programmas LIFE GOODWATER IP atbalstu.

“Iegūtie rezultāti un sadarbība jau agrīnā inovācijas attīstības stadijā sniedz pārliecību, ka Latvijā eksistē zaļās inovācijas ar augstu potenciālu un arī zaļi domājošas pašvaldības, kam rūp piesārņojuma mazināšana savās saimniecībās,” atzīst jaunuzņēmuma P-Agro Minerals vadītāja Annija Emersone. “Šādās partnerības zinātņietilpīgo tehnoloģiju attīstībai ir izšķirošas, ļaujot testēt un pielāgoties to nākotnes lietotāju vajadzībām ar mērķi maksimāli ātri tehnoloģiju ieviest dzīvē.”

“Ādaži ir vienmēr bijis ekonomiski darbīgs un stratēģiski nozīmīgs punkts reģionā, radot gan daudzējādas darba iespējas tās iedzīvotājiem, gan saskaroties ar izaicinājumiem rūpēs par industriju ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību mums apkārt. Mēs varam būt lepni par iespēju nodrošināt testa infrastruktūru vietējiem jaunuzņēmumiem, kas ir arī apliecinājums “Ādažu Ūdens” atvērtībai un interesei par jaunākajiem risinājumiem vides aizsardzībā notekūdeņu attīrīšanas jomā Latvijā,” piemin Aivars Dundurs, SIA “Ādažu Ūdens” valdes loceklis.

5. oktobrī Indijas dienvidu pilsētā Bengalūru atklās 2. Indijas–Centrāleiropas biznesa forumu (India – Central Europe Business Forum, ICEBF).

Foruma plenārsesijā, kas veltīta informācijas tehnoloģijām, dalībniekus uzrunās Ārlietu ministrijas vēstnieks – divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Marģers Krams, savukārt ar Latvijas uzņēmuma pieredzi tīro tehnoloģiju un vides aizsardzības jomā dalīsies CleanTech Latvia izpilddirektore Dina Eglīte, informē Ārlietu ministrija.

ICEBF tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas, pulcējot vairāk nekā 200 Indijas un Centrāleiropas valstu pārstāvju. To rīko Indijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Indijas tirdzniecības un industrijas kameru federāciju (FICCI). Viens no foruma oficiālajiem sadarbības partneriem ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aktīvi slēdz līgumus par klasteru jeb sadarbības tīklu veidošanu, tādējādi uzsākot Klasteru programmas ieviešanu. Biedrības un nodibinājumi īstenos projektus, kuros plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums ir vairāk nekā 5 miljoni eiro, informē CFLA.

Vairākās programmās mūsu klienti un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēji ir uzņēmējus pārstāvošas organizācijas – biedrības, nozaru asociācijas, aģentūras un darba devēju organizācijas. Lielākajai daļai no tām projektu īstenošanā ir uzkrāta jau krietna pieredze, un tās savas nozares pārzina vislabāk. Līdz ar to varam būt gandarīti par sadarbību, jo tā veidojas ļoti kvalitatīva un produktīva. Un tas ir mūsu un klienta kopējais mērķis - lai investīcijas tiešām kalpotu iecerētajai idejai un projekts nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Pirmais līgums šīs programmas ietvaros noslēgts ar biedrību CLEANTECH LATVIA jeb “tīro tehnoloģiju” klasteri, kas apvieno vides aizsardzības jomā strādājošus uzņēmumus un pētniecības institūtus, kuri sadarbojas tādās jomās kā ūdens un augsnes resursu pārvaldība, atkritumu apsaimniekošana, ilgtspējīga enerģētika un atjaunojamie resursi, biotehnoloģijas, viedie materiāli u.c. Projekta gaitā klasteris īstenos dažādas starptautiskās sadarbības veicināšanas un pētniecības aktivitātes – piemēram, šogad darbu sāks pastāvīga pārstāvniecība Kazahstānā, kuras uzdevums veicināt dalībnieku eksportu uz Kazahstānu un Centrālās Āzijas reģionu. Projektā plānotais ERAF ieguldījums ir 415 000 eiro.

Ar jauniem kontaktiem un sadarbības partneriem ir noslēgusies uzņēmēju delegācijas vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Sadarbībā ar Kuveitu tiek saskatītas plašas iespējas tirdzniecības sakaru paplašināšanai, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvijas uzņēmēju vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos norisinājās Latvijas Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes ietvaros no 2017.gada 25.līdz 28.februārim. Biznesa vizītē piedalījās 62 Latvijas uzņēmumu pārstāvji no izglītības, pārtikas rūpniecības, IT, kokrūpniecības, transporta un loģistikas, metālapstrādes un mašīnbūves, būvniecības, arhitektūras un plānošanas, tūrisma, medicīnas un veselības aprūpes, ķīmiskās rūpniecības un citām nozarēm.

Latvijas biznesa delegācijai AAE notika biznesa forums un abu valstu uzņēmēju kontaktbirža, kā arī individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītes laikā LIAA direktors Andris Ozols un Arābu valstu līga, kas ir reģionāla neatkarīgu arābu valstu organizācija, kurā darbojas divdesmit divas valstis un četras novērotājvalstis, parakstīja saprašanās memorandu par Latvijas – Arābu uzņēmēju biznesa padomes izveidi.

Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji vizītē Kazahstānas pilsētā Aktau piedāvās Latvijā radīto ūdensapgādes, notekūdeņu attīrīšanas, vides aizsardzības un citu tehnoloģiju izmantošanu ekoloģisko jautājumu risināšanā.

Aktau pilsētu raksturo vides piesārņojuma un tīra ūdens pieejamības problēmas, norāda Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji. Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera uzņēmumu a/s Biotehniskais centrs, SIA Ekostandarts un SIA Akorda pārstāvji piedalīsies izstādē Mangystau Oil, Gas & Infrastructure 2012, kurā piedāvās savas tehnoloģijas piesārņojuma problēmu risināšanā.

Izstāde veltīta naftas un gāzes rūpniecības attīstībai, enerģētikai, transportam un komunikācijām, infrastruktūras attīstībai, celtniecībai un dažādām ekoloģiskajām iniciatīvām.

Tāpat klastera uzņēmumu pārstāvjiem vizītes laikā Kazahstānā plānotas tikšanās ar Mangistau apgabala administrācijas pārstāvi, kura pārziņā ir komunālās saimniecības un vides attīrīšanas jautājumi, kā arī tikšanās ar Aktau ostas administrāciju.

Atklātas starptautiskā tīro tehnoloģiju konkursa Nordic Cleantech Open TOP 10 kompānijas, un sarakstā iekļuvusi arī kompānija Polylabs no Latvijas, informē konkursa rīkotāji.

Konkursā tika saņemti vairāk nekā 100 pretendentu pieteikumi, kurā prezentētas idejas saistībā ar ūdens un notekūdeņu transformāciju, rūpniecības piesārņojuma attīrīšanu, elektronikas energoefektivitāti, restorānu apgaismojumu un ventilācijas sistēmām, kā arī risinājumi, kas atbalsta elektromobiļu, atjaunojamās enerģijas un biomateriālu izmantošanu.

Fināls notiks 22.maijā Malmē, Zviedrijā.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka SIA Polylabs ir ķīmijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabiskas izcelsmes poliolu ražošanu. «Poliols ir viens no izejmateriāliem, lai saražotu poliuretāna putas, citus izstrādājumus, piemēram, krēslu polsterējumu, kurpju zoles, vīna pudeļu korķus, vējdēļus, izolācijas materiālus. Šobrīd pasaulē polioli galvenokārt tiek ražoti no naftas produktiem, bet mēs tos ražojam no dabiskajām rapšu un talla eļļām,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA Polylabs vadītājs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāles zinātnieku komanda ieguvusi 1. vietu Tīro tehnoloģiju ideju konkursā «ClimateLaunchpad» un iespēju piedalīties Eiropas biznesa ideju konkursa «ClimateLaunchpad» finālā oktobra sākumā Tallinā.

Tīro tehnoloģiju jeb «CleanTech» biznesa ideju konkursā RTU Cēsu filiāles zinātnieki piedalījas ar projektu «CompHeat», ko žūrija atzina par labāko starp deviņām konkursa finālistu idejām. «CompHeat» piedāvā industriālo kompostēšanas reaktoru siltuma ražošanai. Pateicoties vielmaiņas procesiem, biomasa var uzkarst virs plus 70 grādiem pēc Celsija, taču organismiem optimālās temperatūras ir zemākas, līdz ar to lieko siltumu iespējams izmantot lietderīgi.

«ClimateLaunchpad» ir Eiropas mēroga tehnoloģiju biznesa ideju konkurss, kura mērķis ir atbalstīt progresīvas biznesa idejas, palīdzot tām attīstīties par ilgtspējīgiem uzņēmumiem pasaules mērogā.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīkos bezmaksas semināru «Kā izveidot veiksmīgu start-up».

Seminārs norisināsies Eiropas Biznesa atbalsta tīkl (EEN) projekta ietvaros, un tā mērķis ir informēt Latvijas uzņēmējus, informācijas tehnoloģiju, mārketinga un biznesa speciālistus un ideju autorus par to, kā savu ideju veiksmīgi pārvēst biznesa projektā un kā atrast mentoru jeb skolotāju. Tāpat tiks sniegtas zināšanas, kā sameklēt sadarbības partnerus un kur satikt līdzīgi domājošus cilvēku, kā arī - kā ieinteresēt investorus biznesa idejas atbalstam, informē LIAA pārstāvji.

Semināra lektori būs Igaunijas iesācējuzņēmumu vides popularizētājs un start-up pasākumu sērijas Garage48 un sadarbības centra Garage48 HUB līdzdibinātājs un mentors Ragnars Sass, žurnāla The Kernel redaktors, starptautiskā start-up inkubatora Tetuan Valley dibinātājs un vairāku iesācējuzņēmumu, piemēram, Igaunijas Wise Guys, Polijas Gamma Rebels dibinātājs un start-up aktīvists Alehandro Barrera. Tāpat pasākumā kā lektors uzstāsies Artūrs Zandersons, kas dibinājis SIA CleanStart un patlaban darbojas ASV Silīcija ielejas uzņēmumā Cleantech Open, kā arī Uldis Leiters – iesācējuzņēmuma Infogr.am idejas autors un realizētājs.

Latvijas Tīro tehnoloģiju ideju (Latvian Cleantech Ideas Competition) konkursā uzvarējis uzņēmums Wave Power Only (WPO), tādējādi iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju Silīcija ielejā ASV Starptautiskajā Tīro tehnoloģiju ideju konkursa (Global Ideas Challenge) finālā un cīnīties par galveno balvu - 100 tūkst. ASV dolāru.

Uzņēmumu konkursā Silīcija ielejā pārstāvēs Rims Vaitkuss.

WPO radījis tīro tehnoloģiju risinājumu, kas ļauj viļņu kustības pārvērst rotācijā un ražot elektroenerģiju vai tieši darbināt citus mehānismus. Ierīce nerada piesārņojumu, troksni vai jebkādu kaitējumu videi, savukārt pie šī izgudrojuma komanda strādājusi vairāk nekā 14 gadus un pašlaik izveidojusi vairākus prototipus un saņēmusi atzinības starptautiskās nozares konferencēs un pasākumos.

«Tehnoloģija ir ļoti universāla, jo patentēto mehānismu, kas sastāv no peldelementa un vārsta, iespējams piemērot lietošanai gan pie krasta, gan kuģiem un motorlaivām, vai pat peldošām salām – elektrostacijām,» norāda SIA CleanStart pārstāvji.

Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.

Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.

Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.