Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.
Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.
Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.
Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.
Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).
Tikai pēc tam, kad Starptautiskā Kodolenerģētikas aģentūra (IAEA) būs pieņēmusi darba grupas gala ziņojumu un Igaunijas valdība to būs apstiprinājusi, varēs turpināt diskusijas, vai kodolenerģētika varētu būt risinājums, kas palīdzētu Igaunijai sasniegt 2050.gada klimata mērķus un garantētu enerģētisko drošību, klāstīja Vides ministrijas ģenerālsekretārs.
Gala lēmumu par AES attīstīšanu Igaunija pieņems parlaments. Tas ir ilgs process, tādēļ darbs pie tā būtu jāturpina vairākām valdībām.
Eiropas Parlaments 6.jūlijā atzina investīcijas kodolenerģijā par videi draudzīgām, tādēļ vairākās valstīs izskanējuši aicinājumu attīstīt šī resursa pieejamību.
"Fermi Energia" jūlija sākumā paziņoja, ka, sākot darbu tagad, pēc desmit gadiem Igaunijā būtu pieejama no laikapstākļiem un citiem piegādātājiem neatkarīga elektrība.
Kompānija lēš, ka Igaunijai no AES nepieciešama 1000 MW jauda, ko varētu iegūt ar četriem 300 MW maziem kodolreaktoriem, kuri tiek attīstīti citviet pasaulē, lai gan pašlaik vēl neviens no tiem nav sācis ražošanu.
Premjerministre Kaja Kallasa gada sākumā pauda viedokli, ka ir jāizskata kodolenerģijas iespējas Igaunijā.
Arī sabiedrības un pašvaldību līmenī atbalsts AES ir lielāks nekā pretestība tai.
AES ar 300 MW jaudu nodrošinātu apmēram piekto daļu no Igaunijas elektrības patēriņa dienā, bet naktī spētu nodrošināt pat ceturto daļu nepieciešamās elektrības.
