Ziņas par Zaporižjas AES apšaudēm, kurās viena otru apsūdz Ukraina un Krievija, ir izraisījušas bažas par iespējamu kodolkatastrofu, tomēr izdevuma "Politico" iztaujāti eksperti ir pārliecināti, ka šāda avārija būtu tikai lokāla katastrofa Ukrainai, bet ne katastrofa Eiropai.
Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Pagājušajā nedēļas nogalē tā bija pakļauta vairākām apšaudēm.
Ukraina paziņoja, ka Krievijas uzbrukumā tika bojāti trīs radiācijas novērošanas detektori un viens AES darbinieks ar šķembu ievainojumiem tika hospitalizēts.
Ziņas par šiem triecieniem izpelnījās starptautisku nosodījumu. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosauca jebkādu uzbrukumu kodolobjektiem par "pašnāvniecisku", bet ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Mariano Grosi aicināja abas puses "izrādīt maksimālu savaldību", lai novērstu kodolkatastrofu.
Eksperti "Politico" rakstā tomēr sacīja, ka situācija Zaporižjas AES, kur saskaņā ar Ukrainas ziņām atrodas 500 Krievijas karavīru un 50 smagās tehnikas vienības, nedraud ar Eiropas mēroga katastrofu. Krievijas veiktu apšaužu sekas sliktākajā gadījumā skartu tikai Ukrainas iedzīvotājus, kas dzīvo 30 kilometru rādiusā ap šo staciju.
Apšaužu radītie riski ir ierobežoti, jo reaktori ir aizsargāti ar 10 metrus biezām betona sienām, kuras varētu caursist tikai mērķēta bombardēšana no gaisa.
Arī uzbrukums izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas vietām būtu ar ierobežotu efektu, jo radioaktīvo materiālu noplūde ietekmētu teritoriju 10 līdz 20 kilometru rādiusā, sacīja Eiropas Kodolbiedrības prezidents Leons Cizeļs.
Kārnegija Starptautiskā miera fonda kodolpolitikas programmas līdzdirektors Džeimss Aktons piekrita, ka apšaudes nerada reālu risku, bet uzsvēra AES dzesēšanas sistēmu ievainojamību. "Īstā analoģija te ir Fukušima, nevis Čornobiļa," sacīja Aktons.
Šīs sistēmas "tiešām būtu relatīvi ievainojamas, jo tām jābut kontaktā ar ārpasauli", kas tās padara par potenciāliem uzbrukuma mērķiem, sacīja Aktons.
Cizeļs un Aktons uzsvēra, ka visļaunākajā gadījumā, ja dzesēšanas sistēmas pārtrauktu darboties, nopietns kaitējums tiktu nodarīts lokālā līmenī. Cizeļs lēsa, ka tas notiktu 30 kilometru rādiusā.
"Tā būs traģēdija vietējiem cilvēkiem, bet mums Eiropā .. tas būtu ļoti mazsvarīgs notikums, ņemot vērā sekas veselībai vai jebkam citam šajā vidē," sacīja Cizeļs.
