Motobraucējs Jānis Vinters savā zemnieku saimniecībā Līgo Lielplatones pagastā gatavojas būvēt biogāzes ražotni un elektrostaciju, ziņo jelgavniekiem.lv.

"Lēmumu būvēt šādu elektrostaciju pieņēmām tāpēc, lai varētu daļai savu darbinieku nodrošināt darbu visa gada garumā, kā arī ar mērķi dažādot ražošanu. Tāpat kukurūzas audzēšana mums ļaus par dažām nedēļām pagarināt lauksaimniecības sezonu,» stāsta J. Vinters.

Saražotā elektroenerģija tiks izmantota savām vajadzībām, bet atlikumu pārdos AS Latvenergo. Lai audzētu kukurūzu, tiks samazinātas vasarāju platības, bet J. Vinters uzskata, ka graudu biznesam tas diez vai kaitēs.

Latvijas lauksaimniecībā attīstības iespējas ir nevis sīkzemniecībai, bet gan uzņēmējiem, kas specializējas noteikta produkta ražošanā, norāda motobraucējs un zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks Jānis Vinters.

Viņš atzīst, ka patlaban ir daudz lauksaimnieku, kas nevēlas saimniekot intensīvi, tomēr tā nav perspektīva pieeja.

«Neredzu mūsu laukus tādus - pilnus ar mazām sētiņām, katram pa pleķītim, un tāda veidā visi pastāv. Braucot cauri Polijai, man nepatīk, kā tas izskatās. Viss tādās mazās strēmelītēs - nenormāla sīkzemniecība. Neredzu tur ne attīstību, ne kvalitāti. Ja neesi specializējies kaut kādā noteiktā produktā, tu nevari to uztaisīt perfektu,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Vinters.

Tāpat viņš norāda, ka Līgo nemitīgi paplašina apsaimniekojamās platības, taču nedara to impērijas veidošanas dēļ, un, ja kaimiņš vēloties nopirkt to vai citu zemes gabalu, Vinteri piekāpjas un «neiet pāri līķiem».

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to pašu, ar ko sākām,» žurnālam Dienas Bizness stāsta Divjumi līdzīpašnieks Einārs Vinters.

Ģimenes saimniecības Līgo un Divjumi strādā roku rokā, apdomīgi un pašpietiekami, pašu spēkiem cenšoties nodrošināt visus nepieciešamos resursus.

E. Vinters pauž, ka ģimenes saimniecībās lielākos ieņēmumus veido lauksaimniecība. «Divos hektāros pie labas ražas var dabūt tikpat labu peļņu kā gandrīz 2000 hektāros. Mums ir savstarpējas atskaites, un runājam, kā ir gājis, ko varētu uzlabot.

Sēklu audzēšanā tāpat kā citos biznesos ir daudz nianšu, varbūtību, ka nesanāks vai neizaugs.

Tāpat kā jebkur,» stāsta E. Vinters.

Gadu gaitā abās saimniecībās Vinteri ir sadalījuši pienākumus. Einārs vairāk darbojas lauksaimniecībā, biogāzes stacijās, kā arī darbu izrīkošanā, bet par agronomiju vairāk atbild brālis Jānis Vinters. Šobrīd saimniecībās darbojas divas biogāzes stacijas, kurās tiek ražota enerģija gan no kukurūzas, gan cukurbietēm.

Pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters realizē divus miljonus Ls vērtu projektu, kas paredz gurķu sēklu ražošanu.

Saimniecībā Līgo, kur Jānis Vinters saimnieko kopā ar savu brāli Eināru, šobrīd tiek būvēta stikla siltumnīca 1 ha platībā, kur tiks audzēti gurķi nolūkā iegūt hibrīdu sēklas. J. Vinters stāsta, ka šobrīd jau atvestas siltumnīcas konstrukcijas no Holandes un tiek gatavota to uzstādīšana. Siltumnīcu paredzēts oficiāli atklāt uz Jāņiem, bet projektu pilnībā pabeigs septembrī. Jaunais projekts ļaus palielināt darbavietu skaitu saimniecībā par 15 un došot labumu gan pašvaldībai, gan apkārtējiem pagastiem.

Siltumnīcā ražošanai tiks izmantota biogāzes projektā radītā siltumenerģija. J. Vinters stāsta, ka audzēšanas tehnoloģijas būšot pat modernākas, nekā Getliņos. Piemēram, paredzētas tādas ekstras kā īpaši pretinsektu sieti uz lūkām, kas novērsīs jebkuru kontaktu ar kukaiņiem – tas esot īpaši svarīgi, lai izaudzētu no vīrusiem brīvu sēklas materiālu. Nīderlandē to vairs nevarot nodrošināt, bet Latvijā vēl var. Gadā plānots izaudzēt ap 2,5 tonnām sēklu un izaudzētais tiks realizēts pasaulē vadošajai sēklu ražotājkompānijai Monsanto, ar ko sadarbojas z/s Līgo. Jaunā siltumnīca būšot atbilstoša visām Monsanto prasībām. J. Vinters stāsta, ka Monsanto Latviju izvēlējusies tāpēc, ka šeit ir lētāks darbaspēks, kā arī tīrāka vide. Interneta resursi gan liecina, ka Monsanto ir arī viens no pasaules līderiem ģenētiski modificēto organismu jomā. Tieši par šo faktu satraukumu Db pauda Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes loceklis Valdis Dzenis. «Monsanto ir viena no kompānijām, kas strādā ar ģenētiski modificētajām sēklām. No Vintera viedokļa viss būs kārtībā un viņam būs peļņa, bet kā būs pārējiem, grūti pateikt. Faktiski, ja viss tiks realizēts Monsanto, tad vietējiem ieguvumu nebūs. Bet mēs pērkam sēklas un maksājam bargu naudu,» vērtē V. Dzenis.

7. februārī Dailes teātra mazajā zālē notiks komēdijas Rīga – Dakāra pirmizrāde, kurā galvenos varoņus atveidos humoriste Jana Duļevska un aktieris Jānis Jarāns.

Uz pirmajām divām izrādēm, kas notiks 7. un 8. februārī, visas biļetes jau izpārdotas. Taču jau 13. februārī izrādi būs iespējams noskatīties Ogres koncertzālē Ogres Prestižs, bet 19. un 20. martā Rīga – Dakāra atgriezīsies Dailes teātrī. Tuvākajā laikā izrāde viesosies arī citās Latvijas pilsētās.

Rīga – Dakāra ir komēdija, kas niansēti atspoguļo skandalozas laulāto atklāsmes. Ikviens pāris izrādē atainotajās sievietes un vīrieša attiecībās saskatīs ko negaidīti tuvu un pazīstamu. Seksuālā dzīve, ikdienas paradumi, instinkti, pienākumu sadale – visas šīs tēmas apspēlētas asprātīgi un rotaļīgi, ar smalku humoru un veselīgas ironijas devu.

Atzīstot, ka šis ir tikai mazs smilšu graudiņš kopējā Latvijas enerģētikā un energoneatkarībā no Krievijas, piektdien Lielplatones zemnieku saimniecības «Līgo» šefs Jānis Vinters svinīgi atklāja valstī trešo biogāzes ražotni, vēsta zz.lv.

Plānots, ka iekārtās nepieciešamo 500 kilovatu elektroenerģijas ieguves jaudu nodrošinās, raudzējot kukurūzu, kam saimniecībā atvēlēti 250 hektāru.

Vinteru saimniecībā projekts īstenots ar Lauku attīstības programmas «Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas» atbalstu. Biogāzes ražotne 11 mēnešu laikā uzcelta sadarbībā ar SIA Biolak Baltic, kas Latvijā pārstāv Vācijas uzņēmumu BINOWA Umweltverfahrenstechnik GmbH.

Biogāzes iekārtas jauda ir 500 kilovati stundā, un patlaban ražotne jau sekmīgi testēta. J.Vinters «Ziņām» pastāstīja, ka dienas laikā elektrība tiek ražota ar plānoto jaudu, taču nakts stundās tā samazinās. Tādējādi patlaban no plānotā potenciāla tiekot iegūts ap 75 procentiem elektroenerģijas.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Vācu autogiganta Volkswagen jaunais pick up modelis Amarok kļūs par slavenā rallijreida Dakāra 2010 organizatoru oficiālo auto. Jāatgādina, ka Amarok modeļa pasaules pirmizrāde paredzēta 15. decembrī.

Rallijreida Dakara 2010 organizatoru Amaury Sport Organization (ASO), rīcībā tikšot nodoti 20 jauno Amarok, no tiem četri auto būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu.

Četri rallijreidā Dakāra 2010 nodarbinātie Volkswagen Amarok būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu. Tāpak kā pērn slavenais rallijreids arī šogad notiks Argentīnā un Čīlē. (Foto:VW)

Savukārt 15 Amarok modeļi kalpos kā VW rūpnīcas pavadošie auto un preses vajadzībām. Sērijveida VW Amarok modelis visticamāk daudz neatšķirsies no pērn prezentētā VW Concept Pickup, kuru paredzēts ražot VW rūpnīcā Argentīnā. Pēc VW solītā, Amarok tirdzniecībā vispirms nonāks Dienvidamerikas tirgū, tādēļ jaunā modeļa debija Dakaras rallijreidā nav nejauša. Pēcāk Amarok paredzēts tirgot arī Eiropā.

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Lai palielinātu finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas lauksaimniekiem, banka "Citadele" piešķīrusi finansējumu 1,95 miljonu eiro apmērā "AgroCredit Latvia", kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus lauksaimniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, informē banka.

Pērn "AgroCredit Latvia" aizdevumos izsniedza ap 12 miljoniem eiro, no kuriem 70 % tika izsniegti graudkopības nozarē strādājošajiem un saimniecībām, kurām raksturīga darba sezonalitāte. Sezonālais finansējums paredzēts lauksaimniecības izejvielu – sēklu, minerālmēslu un ķīmijas iegādei, kā arī citu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Kā aizdevuma nodrošinājums kalpo parakstīts graudu pārdošanas līgums ar iepircēju.

"Citadele finansējumu izmantosim, izsniedzot aizdevumus galvenokārt mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām. Visvairāk kredītus izsniedzam graudkopjiem, jo šai nozarei ir raksturīga sezonalitāte – samaksu par izaudzēto saņem vienreiz gadā, taču uzņēmuma darbība un apgrozījums jānodrošina cauru gadu. Finansējam gan izejvielu, degvielas un tehnikas iegādi, gan arī to remontu," stāsta "AgroCredit Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

Zemnieku saimniecība Līgo plāno būvēt jaunu siltumnīcu, kas, ja tiks apstiprināts Eiropas līdzfinansējums, būs viena no dārgākajām būvēm augu audzēšanai valstī, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr lauksaimnieki sēž uz adatām, atbalsta programma Briselē jaunajam plānošanas periodam joprojām nav apstiprināta, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to, lai gan lauksaimnieki sēž kā uz adatām, dienestā iesniegtie projekti vēl pat nav sākti vērtēt.

Bez atbalsta grūti

Plānots, ka siltumnīcas būvniecību Jelgavas novadā saimniecībā Līgo par 2,23 milj. eiro veiks SIA Ekoteh būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē. Šis uzņēmums pašlaik Salaspilī jau būvē multifunkcionālo oranžēriju kompleksu Nacionālā botāniskā dārza Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Ex situ centra vajadzībām. Šis 2,28 milj. eiro vērtais projekts jāīsteno līdz šā gada jūlijam. Līgo siltumnīca varētu tapt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās atbalstu. Pirmo siltumnīcu blakus saimniecības biogāzes ražotnei atklāja 2013. gadā, tās izmaksas bija aptuveni trīs miljonus eiro lielas. Siltumnīcā tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Arī otrajā siltumnīcā tiks audzētas gurķu sēklas, un apkurei daļēji izmantots biogāzes stacijā saražotais siltums, stāsta Līgo līdzīpašnieks Einārs Vinters. «Ja sēklu noņēmējs saka, ka šis darbs mums labi padodas un ka viņi būtu gatavi iepirkt sēklas arī tad, ja audzētu nevis vienā, bet divos hektāros, tad mēs, protams, domājam par paplašināšanos. Visu gan izšķirs, vai saņemsim cerēto Eiropas atbalstu. Bez atbalsta celt siltumnīcu būtu ļoti grūti, palielinātos arī atpelnīšanas risks,» norāda E. Vinters. Saražoto saimniecība realizē starptautiskajai kompānijai Monsanto.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters piektdien atklāja divus miljonus Ls vērto z/s Līgo siltumnīcu.

Tādējādi augkopības un bioenerģijas biznesam uzņēmējs pieplusojis hibrīdo gurķu sēklu audzēšanu. Siltumnīcas platība ir 10 700 kvadrātmetri un tajā tiek audzēti hibrīdie gurķi nolūkā iegūt sēklas. Siltumnīca aprīkota ar pilienveida laistīšanu, Secrom vadības sistēmu, ēnošanas un enerģijas taupīšanas ekrāniem, miglas sistēmu optimāla mitruma noturēšanai siltumnīcā un apkures sistēmām, kas darbojas ar saimniecībā esošās stacijas siltumu, šķeldu un papildus, ja nepieciešams, katls ar modulējošo biogāzes un dīzeļdegvielas degli. Siltumnīcas izveidē piesaistīts 770 tūkstošu Ls ES finansējums.

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»