Banka Citadele veikusi 35 miljonu eiro augstākās prioritātes nenodrošināto obligāciju emisiju, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, 100 miljonus eiro pirmās augstākās prioritātes nenodrošināto fiksētās/mainīgās likmes obligāciju programmā.

Obligācijas plānots iekļaut regulētajā tirgū – “Nasdaq Riga” Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Paredzamais kotēšanas un iekļaušanas tirdzniecībai datums ir ap 2024. gada 15. oktobri.

Kopējam obligāciju pieprasījuma apjomam pārsniedzot 46 miljonus eiro, tika pārsniegts minimālais 10 miljonu eiro piedāvājuma apjoms, ļaujot Citadelei palielināt emisijas apjomu līdz iepriekš noteiktajam maksimālajam apjomam 35 miljonu eiro apmērā.

“Citadeles stabilie finanšu rādītāji sniedza mums iespēju noteikt elastīgu plānoto obligāciju piedāvājuma apjomu, panākot konkurētspējīgas cenas darījumu ar fiksētu kuponu 5 % apmērā, kas ir 225 bāzes punktu prēmija salīdzinājumā ar tirgus likmēm. Saskaņā ar mūsu apņemšanos sekmēt Baltijas kapitāla tirgu attīstību, pieņēmām lēmumu par vairāku dienu obligāciju parakstīšanās periodu, kas ļāva piedāvājumā piedalīties plašākai Baltijas institucionālo un profesionālo investoru grupai. Šī stratēģija nodrošina, ka gan piesaistītais kapitāls, gan procenti paliek Baltijas valstu ekonomikās, tādējādi veicinot to izaugsmi," norāda Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja.

Citadele Leasing par 480 000 eiro finansējis jaunas tehnikas iegādi kravu transportēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “Transnoma”, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību.

SIA “Transnoma” nodrošina dažādus kravu transportēšanas un speciālās tehnikas pakalpojumus, kā arī tehnikas nomu klientiem Latvijā.

Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir transportbetona piegāde dažādos būvobjektos, ar ko nodarbojas uzņēmuma meitasuzņēmums SIA “JC Betons”. Tāpēc, turpinot mērķtiecīgi attīstīt savu tehnikas parku, piešķirtais finansējums izmantots, lai iegādātos betona pumpi Betonstar H58.16. Šāda tehnika šobrīd ir vienīgā Latvijā.

“Pumpja strēles sniedzamības garums ir 58 metri, kas ļauj ieliet betonu grūtāk aizsniedzamās vietās. Tāpat arī ir nepieciešams mazāk manevru tehnikas pārvietošanai darba laikā, līdz ar to var efektīvāk izmantot betona pumpja darbības laiku vienā objektā. Pateicoties tehniskajiem risinājumiem, mašīnai ir mazs pagrieziena un apgriešanās rādiuss, kas ļauj šo tehniku izmantot šaurās ielās un citās apgrūtinātas pieejamības vietās. Savukārt mūsu klientiem tas ir ļoti būtisks ekonomisks ieguvums. Turpināsim uzņēmuma attīstību, un jau tuvākajā laikā plānojam jaunas investīcijas autoparka paplašināšanā un nomaiņā, tā uzlabojot savu konkurētspēju Latvijas tirgū,” stāsta SIA “Transnoma” un SIA “JC Betons” valdes loceklis Arvis Šmits.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

Banka Citadele piešķīrusi 7,9 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma attīstības grupas Kenova meitasuzņēmumiem tuneļveida automazgātavu PRO BRO izveidei Rīgā.

Pirms gada banka finansēja PRO BRO tuneļveida automazgātavu attīstību Latvijā, piešķirot 3,56 miljonus eiro aizdevumu citam Kenova grupas uzņēmumam – SIA KNVPP LV 2.

“Elastība, savstarpēja uzticēšanās un ātra lēmumu pieņemšana mums ir īpaši svarīga, tāpēc priecājamies par finanšu partnerību ar banku Citadele. Sadarbojoties ar banku, turpināsim veiksmīgi īstenot plānotos projektus,” stāsta Norbertas Faktorovičius, Kenova direktors.

“Viens no Baltijas reģiona ekonomikas attīstības stūrakmeņiem ir konkurētspējīga uzņēmējdarbība. Bankas Citadele un Kenova ilgtermiņa sadarbība apliecina mūsu uzticību šīs uzņēmumu grupas stratēģiskajiem lēmumiem un pieredzei, attīstot klientiem draudzīgus un mūsdienīgus pakalpojumus,” saka Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas jautājumos, Vladislavs Mironovs, atstāj bankas valdi, lai turpinātu karjeru ārpus Baltijas, informē banka.

Citadele izsaka pateicību Vladislavam Mironovam par ieguldījumu bankas attīstības stratēģijas pilnveidē.

Rūta Ežerskiene, Citadeles vadītāja un valdes priekšsēdētāja: "Esam pateicīgi Vladislavam par viņa ieguldījumu un vēlam veiksmi profesionālajā izaugsmē. Viņa stratēģiskais redzējums ir palīdzējis Citadelei kļūt par vienu no vadošajām finanšu institūcijām reģionā. Mēs turpināsim esošo attīstības virzienu, kuru Vladislavs kopā ar vadības komandu ir uzsācis."

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas jautājumos: "Pēc gandrīz 10 izaugsmes gadiem Citadelē ir pienācis laiks pāršķirt jaunu lapu un doties nākamajā starptautiskajā izaicinājumā. Šo gadu laikā esam izveidojuši lielisku banku ar spēcīgu komandu, kas ir labi sagatavota turpināt savu attīstību visā Baltijā."

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Citadele piešķīrusi 3 585 000 eiro aizdevumu Lietuvas investīciju grupas uzņēmumiem trīs saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 9,56 MWp būvniecībai Talsu un Siguldas novados.

Finansējums piešķirts Eiropas Investīciju bankas atjaunojamo energoresursu programmas ietvaros, kā arī izmantojot Altum garantiju no Eiropas fondu resursiem.

Elektrostacijas vairāk nekā 17 ha platībā tiks būvētas Talsu novada Upeslejās un Ievkalnos, kā arī Siguldas novada Vecļugās. Plānots, ka spēkstacijas ar kopskaitā 13 650 saules paneļiem gada laikā saražos aptuveni 11 545 MWh. Pēc aprēķiniem tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju aptuveni 2900 mājsaimniecībām gadā un ietaupītu ap 4620 tonnas CO2. Būvniecības darbi spēkstacijās jau ir uzsākti, un plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijā tiks nodotas šī gada otrajā ceturksnī.

“Kopā ar profesionālo Citadeles komandu varam īstenot šo projektu ātri un gludi. Viņu pieredze un padziļinātās zināšanas atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī uz sadarbību vērstā pieeja ļāva ļoti viegli vienoties par finansējuma nosacījumiem. Esam gandarīti, ka šie projekti būs vēl viens solis uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā Latvijā, kas ir viena no līderiem atjaunojamo energoresursu jomā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā,” saka investīciju kompānijas LV PV direktors Domas Kačinskas.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Nākamais gads nekustamo īpašumu tirgū turpinās būt saistošs pircējiem, jo gaidāms procentlikmju kritums. Turklāt tirgū pieejamie gatavie projekti ļauj iedzīvotājiem klātienē apskatīt un salīdzināt dažādus mājokļu piedāvājumus, nevis maksāt par to rezervāciju būvniecības laikā.

“Pēdējos piecos gados notikumi tirgū bijuši neparedzami, un tas potenciālos tirgus dalībniekus darīja samērā bažīgus. Šobrīd tirgus ir krietni labākā pozīcijā no pircēju perspektīvas – ir pārliecība, ka likmes tuvākajā laikā turpinās kristies. Tas rada labvēlīgākus apstākļus darījumu skaita pieaugumam nākamgad,” prognozē Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. “Šobrīd ir unikāla situācija, jo pirmreizējā tirgū pieejams liels skaits jauno projektu. Iepriekš 70–80 % darījumu pirmreizējā tirgū notika caur rezervāciju, proti, dzīvokļi tika pirkti jau būvniecības laikā, taču procentlikmju kāpuma dēļ pēdējā gada laikā daļa iedzīvotāju pirkumus atlika. Tā rezultātā šobrīd ir iespēja klātienē apskatīt vairākus jauno projektu piedāvājumus, kas atvieglo lēmuma pieņemšanu."

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 240 000 eiro apmērā betonēšanas uzņēmumam “Nord X”, kas tiks izmantots uzņēmuma darbības paplašināšanai – sava pirmā nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā.

Uzņēmums ar piešķirto finansējumu iegādāsies nekustamo īpašumu Āgenskalnā, Māras dīķa apkaimē, Ojāra Vācieša ielā 9, un pēc ēkas projektēšanas un pārbūves darbiem plāno veikt piecu dzīvokļu pārdošanu.

“Jauni darbības virzieni, kas paver iespējas pielietot mūsu zināšanas un pieredzi, ir mūsu attīstības vīzijas pamatā, un tieši nekustamā īpašuma sektorā arī saredzam nākamos uzņēmuma izaugsmes soļus. Jau šobrīd norit intensīva turpmāko projektu izpēte, un atsevišķos nozares nišas segmentos saredzam potenciālu jau vistuvākajā nākotnē,” stāsta “Nord X” valdes loceklis Māris Tīrmanis.

“Uzņēmumu darbības paplašināšana un izaugsme, izmantojot gadu gaitā iegūtas kompetences, ir virziens, ko mēs labprāt finansējam. Jāņem arī vērā, ka nekustamā īpašuma tirgū šogad novērojams izrāviens, un, ja EURIBOR likmes kritīs arī turpmāk, tas būs labs signāls gan attīstītājiem, gan pircējiem. Lai atvieglotu uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu, esam vienojušies arī par faktoringa limita palielināšanu,” saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

Banka "Citadele" piešķir Igaunijā reģistrētam finanšu tehnoloģiju uzņēmumam "Esto" overdraftu 4,9 miljonu eiro apmērā, informē "Citadele" pārstāvji.

Overdrafta mērķis ir dažādot uzņēmuma finanšu struktūru un nodrošināt papildu elastību naudas plūsmas pārvaldībā, uzņēmumam turpinot paplašināties visā reģionā.

Šobrīd "Esto" apkalpo vairāk nekā 5500 tirdzniecības vietu visā Baltijā. Turpinot paplašināties, uzņēmums koncentrējas uz savu finansējuma avotu dažādošanu, izmantojot gan banku finansējumu, gan obligācijas un alternatīvus finansējuma veidus.

"Esto" ir izveidots 2017.gadā un ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Banka "Citadele" piešķīrusi 4,9 miljonu eiro kredītlīniju "DelfinGroup", teikts "DelfinGroup" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kredītlīnijas līguma termiņš ir divi gadi.

"DelfinGroup" valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš skaidro, ka piesaistītais finansējums no "Citadeles" ir svarīgs stratēģisks solis, kas nostiprinās kompānijas kapitāla struktūru. Piesaistot finansējumu no dažādiem avotiem, "DelfinGroup" optimizē izmaksas un uzlabo risku pārvaldību.

Paziņojumā biržai teikts, ka uzņēmums turpina dažādot savus finansējuma avotus, iekļaujot obligācijas, "p2p" investīciju platformu, banku finansējumu un pašu kapitālu.

Jau ziņots, ka "DelfinGroup" koncerna ieņēmumi pagājušajā gadā bija 50,423 miljoni eiro, kas ir par 40,9% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,2% un sasniedza 6,628 miljonus eiro.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.