Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi.

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Shēma ir mērķēta gan uz valsts, gan uz privātiem uzņēmumiem un iestādēm – par upuri faktiski var kļūt katrs, kurš maksā algas. Lielākoties krāpnieciskus e-pastus saņem personālvadības darbinieki un nodaļu vadītāji, kam ir pieeja algu izmaksas sistēmām. Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vai iestādes darbinieku un e-pastā informē par vēlmi turpmāk saņemt algu jaunā norēķinu kontā. Nereti krāpnieki ir jau iepriekš piekļuvuši darbinieka e-pasta kontam, tādējādi krāpnieciskais e-pasts patiešām tiek nosūtīts no darbinieka personīgās pastkastītes un sūtītāja e-pasta adrese ir pareiza. Turklāt krāpnieki ģenerē arī jaunas e-pasta adreses, kas var būt ļoti līdzīgas īstajai.

Laika posmā no 2023.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem datiem par krāpšanas gadījumu statistiku četrās lielākajās bankās, kad par upuri ir kļuvis uzņēmums.

Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

FNA skaidro, ka ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.

Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt," uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par gada otro ceturksni 110 437 kredītņēmējiem izmaksājis 20 433 863,37 eiro, informē VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas līdz 24.jūlijam saskaņā ar kredītiestāžu iesniegtajiem sarakstiem.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl divas reizes - oktobrī un janvārī.

Jau ziņots, ka par šī gada pirmo ceturksni VID hipotekārā kredīta procentu kompensācijās 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksāja 20 577 623,15 eiro.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi - šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.