Čīles galvaspilsētas panorāmu mainījis Dienvidamerikā augstākais debesskrāpis, raksta euronews.com.
70 stāvus augstais Gran Torre Costanera centrs patlaban aizēno citus debesskrāpjus pilsētā, kuru 1541. gadā dibināja Spānijas
konkistadori un kas joprojām lepojas ar savām koloniālā laika ēkām.
Februārī strādnieki pabeidza gandrīz 1 miljardu ASV dolāru vērtās struktūras augšējo stāvu, un 2013. gada martā tajā varētu sākt ievākties cilvēki.
300 metrus augstais Gran Torre gan nav tik augsts kā Ņujorkas ikoniskā Empire State Building (381 metri) un ir mazāk nekā puse no Dubaijā esošās Burj Khalifa (828 metri).
Blakus Gran Torre tapis arī sešstāvīgs tirdzniecības centrs un tuvumā tiek būvēti trīs citi debesskāpji - divas augstas klases viesnīcas un biroju ēka.
Gran Torre būvēts tā, lai izturētu zemestrīces - Čīlē ir īpaši augsts spēcīgu zemestrīču risks. Tas pārcieta arī 2010. gada februāra 8,8 balles stipro zemestrīci. Taču pilsētas iedzīvotāji un pilsētas plānotāji ir nemierā ar to, ka cilvēki, kuri dosies uz un no kompleksa, radīs būtiskus satiksmes sastrēgumus un citus sarežģījumus. Plānotāji lēš, ka ik dienu no šīs vietas un uz to dosies apmēram 240 tūkstoši cilvēku.
«Mēs runājam par pieciem procentiem pilsētas, kas cirkulēs dažos kvadrātkilometros,» sūdzējies arhitekts un pilsētas plānotājs Hulio Hurtado. Viņš šajā sakarā prognozē samērā lielu haosu.
Gran Torre atrodas Santjago finanšu rajona «sirdī». Būves dizainu radījis Cēzars Pelli, Argentīnas arhitekts, kurš projektējis arī 452 metrus augstos Petronas torņus Kualalumpurā.
Tās īpašnieks, Vācijā dzimušais lielveikalu magnāts Horsts Paulmans, reiz lepojies, ka šī būve Santjago būs tas pats, kas Eifeļa tornis Parīzei.
Darbs pie milzīgās struktūras 2009. gadā, globālās finanšu krīzes degpunktā, tika apturēts uz deviņiem mēnešiem. Tajā laikā būve simbolizējusi valsts sagruvušos sapņus par ekonomisko varenību. Taču, kad darbi atsākās, tā kļuva par Čīles ekonomikas atveseļošanās simbolu.