Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Turpinot pilnveidot valsts atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valdība otrdien, 2. jūnija sēdē, pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība".

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) informē: "Gandrīz mēnesi bija diskusijas par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu, vairākas reizes jautājuma izskatīšana tika atlikta. Beidzot panākta vienošanās vismaz par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs tikt pie valsts palīdzības."

Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu.

Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem VID atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Šā gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

No 2.septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020.gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas.

Kopumā 2020.gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019.gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Lai palīdzētu visām riska grupām, tostarp tiem, kuri šobrīd atrodas pašizolācijā un karantīnā, vienlaikus pasargājot arī citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, "Rimi" sniedzis atbalstu biedrībai "Paliec mājās" un tās izveidotajam brīvprātīgo palīdzības tīklam paliec-majas.lv.

Ar "Rimi" atbalstu tiks uzturēta ne vien palīdzības sniegšanas platforma internetā, bet arī nodrošināts atbalsts krīzes gadījumos, trūkumā nonākušajiem piegādājot bezmaksas pārtiku un sadzīves preces.

Kustībā #paliecmājās visā Latvijā šobrīd apvienojušies vairāki tūkstoši cilvēku, brīvprātīgo palīdzības tīklā reģistrējušies jau gandrīz 200 brīvprātīgie, kuri bez maksas piedāvā palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, kā arī mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. Savukārt par preču apmaksu individuāli jāvienojas ar brīvprātīgo, kurš sniedz palīdzību. Šobrīd #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību jau izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Šodien, 2.septembrī beidzas likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, informēja Maksātnespējas kontroles dienestā (MKD).

2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijās.

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi" reģistrāciju, kā arī bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, konstatējot, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā.

Tādējādi visiem elektronisko sakaru komersantiem tiks nosūtīts pieprasījums bloķēt mobilo lietotni un tīmekļvietni "Yandex Go".

No trešdienas, 23.marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go" un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt pakalpojumus Latvijas teritorijā, informēja Plone.

Viņa atzīmēja, ka atbilstoši Autopārvadājumu likumam autovadītājiem un pārvadātājiem, kuri turpinās izmantot "Yandex Go", var tikt piemērots sods par nereģistrētas tīmekļvietnes izmantošanu.

Autotransporta direkcija, veicot faktiskās situācijas novērtējumu attiecībā uz "Yandex Taxi" nodrošinātās mobilās lietotnes "Yandex Go" datu plūsmu, fiksēja IP adreses, uz kurām aplikācija "Yandex Go" nosūta un/vai saņem datus, un konstatēja, ka "Yandex Go" veic datu apmaiņu ar Krievijā esošiem serveriem, tādējādi secināts, ka dati par Latvijas teritorijā piedāvātajiem, pārvadātāja veiktajiem un atteiktajiem komercpārvadājumiem, autovadītājiem, transportlīdzekļiem, kā arī maksājumu karšu un veikto maksājumu dati tiek novirzīti iespējamai apstrādei un glabāšanai serveros, kas atrodas Krievijā.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020.gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2.septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019.gada septembrī.

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.