Ilgtspēja ir kļuvusi par galveno dzinējspēku valstu rīcībpolitikās, ekonomikā un arī sabiedrībā kopumā. Savukārt starp ilgtspēju un aizsardzību pastāv dabiska, lai arī bieži novārtā atstāta saikne.
Proti, aizsardzība ir būtiska drošības sastāvdaļa, savukārt drošība ir priekšnoteikums jebkāda veida ilgtspējai.
Nodrošinot Eiropas valstu bruņotajiem spēkiem visu nepieciešamo to misiju izpildei, Eiropas aizsardzības nozari pārstāvošie ražotāji, t.sk. pakalpojumu sniedzēji, dod neatsveramu ieguldījumu mieram, starptautiskajai sadarbībai, kā arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ilgtermiņā. Turklāt vairums šo uzņēmumu darbojas arī citās nozarēs, pārsvarā drošības, kosmosa un aeronautikas jomās, kurām arī ir liela ietekme uz ilgtspēju. Līdz ar to šie uzņēmumi ir daļa no bagātīgas ekosistēmas, kas palīdz sargāt Eiropas pilsoņu dzīvi un dzīvesveidu.
Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumi ļoti skaidri apzinās, cik svarīgi ir, lai to darbība būtu atbildīga un ilgtspējīga, un tie ir nešaubīgi apņēmušies attīstīties, ievērojot augtākos tiesiskos un ētiskos standartus. Kaut gan aizsardzības nozares preces veicina miera un drošības uzturēšanu, tās var tikt izmantotas arī ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc militārās aizsardzības preču ražošana ir saistīta ar lielu atbildību un tiek strikti regulēta nacionālā un straptautiskā līmenī.
Aizsardzības industrijā šīs jomas noteikumi ir iekļauti Eiropas līmeņa un Latvijas aizsardzības industrijas ētikas kodeksos, finanšu atbilstības vadlīnijās un iekšējās sadarbības programmās. Tomēr pašreiz aktuālajās debatēs par ilgtspējīgu finansējumu šī patiesība bieži vien tiek ignorēta.
Gluži pretēji, aizvien biežāk aizsardzības pasākumi tiek stigmatizēti kā ētiski nepieļaujami un līdz ar to vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem neatbilstoši.
Šis kļūdainais priekšstats apdraud aizsardzības nozares un industrijas reputāciju, tās pievilcību jaunu, talantīgu speciālistu acīs, kā arī tās finansiālo dzīvotspēju. Šim priekšstatam turpinot pastāvēt, tas var graut industrijas spēju piesaistīt finansējumu un līdz ar to arī iespējas atbalstīt Eiropas valstu bruņotos spēkus ar mūsdienīgu aprīkojumu.
Galu galā uz spēles tiek likta dalībvalstu spēja aizsargāt savus iedzīvotājus, kā arī ES svarīgākie politiskie mērķi — būt patstāvīgākai, mazāk atkarīgai noteiktās stratēģiskās nozarēs un uzticamākai drošības sargātājai.
To ņemot vērā, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) aicina ES un Latvijas institūcijas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos skaidri atzīt un ņemt vērā aizsardzības ekosistēmas neatsverami pozitīvo ieguldījumu ilgtspējā un pieprasa, lai aizsardzības pasākumu jebkāda potenciāla izslēgšana no ES regulējuma ilgtspējas jomā atspoguļotu tikai tos izņēmumus, kas noteikti visu ES dalībvalstu parakstītos, ratificētos un pieņemtos attiecīgos starptautiskos līgumos.
