Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā sabiedrība neesam piemērojušies jaunai kārtībai vai ekonomiskam modelim un pāreja no Padomju Savienības Eiropas Savienībā ik gadu Latvijai maksā ne mazāk kā 10 tūkstošu iedzīvotāju zaudējumu.
Jo smagākas ir ekonomiskās svārstības, jo lielāka ir krīze un tirgus izmaiņas, jo lielāki dzīvā spēka zaudējumi piemeklē valsti, turklāt smagākie zaudējumi ir tieši migrācijas jomā, kuras sekas ir palielināta mirstība. Proti, jo vairāk jaunu cilvēku reproduktīvā vecumā pamet valsti, jo lielāka arī ir mirstības ietekme uz kopējo demogrāfijas līkni.
Tas nozīmē, ka liela daļa no aizbraukušajiem līdz kārtējai krīzei ir labprāt dzīvojuši un strādājuši Latvijā, bet problēmu gadījumā nespēj pielāgoties, un šī pielāgošanās spēja ir izglītības jautājums, tādēļ Dienas Bizness šajā numurā analizē – ko, cik daudz un kā izglīto vispārējā izglītības sistēma. Par pieaugušo izglītību rakstījām iepriekš, tā neapšaubāmi ir liela daļa no kopējās problēmas, tomēr, ja nespējam piemērot savu jaunatni vietējam darba tirgum – mēs paliksim par Eiropas Savienības darbaspēka eksporta lielvalsti arī turpmāk.
Profesionālo izglītību izvēlas vairāk
Pēdējo 10 gadu tendence, atbilstoši Izglītības ministrijas sniegtajiem datiem, ir tāda, ka profesionālo izglītību pēc pamatskolas beigšanas izvēlas aizvien vairāk pamatskolas beidzēju. Sākot no 2002. līdz 2009. gadam profesionālo izglītību vidēji izvēlējās tikai 31% no pamatskolu beidzējiem. 2019./2020. mācību gadā profesionālo izglītību izvēlējās 39,27% pamatskolu beidzēju, bet 2020./2021. mācību gadā tādu bija 40,06%, kas parāda, ka kopš pēdējās krīzes profesionālā izglītība spējusi parādīt labāku perspektīvu karjerai nekā iepriekš.
Visu rakstu lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!