Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, kā arī palielinājās britu mārciņas vērtība pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Šī "intervence palīdzēja nomierināt tirgus un noveda pie šorīt redzētā [obligāciju ienesīguma] kāpuma maiņas uz pretēju tendenci", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu, kas tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru, kas bija noslīdējusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, pēc šīs intervences pieauga par apmēram 1,5%.

Lai stabilizētu Eiropas Savienības cūkgaļas tirgu, kurā saistībā ar Krievijas embargo vērojama pārprodukcija un krass iepirkuma cenas kritums, drīzumā varētu tikt īstenoti tirgus intervences pasākumi, cūku audzētājiem piešķirot vairāku miljonu eiro atbalstu par gaļas uzglabāšanu privātās noliktavās, paziņojis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece apliecināja, ka oficiāls paziņojums par cūkgaļas uzglabāšanu intervencē vēl nav bijis, tomēr balsojums par finansējuma piešķiršanu gaidāms jau tuvākajās dienās.

Lēmums par papildu atbalsta piešķiršanu nozarei pieņemts Dānijas cūku audzētāju ietekmē. Dānijā katastrofāli zemās cenas dēļ jau tiekot slēgtas cūku fermas. Savukārt Latvijas cūku audzētāji lēmuma pieņemšanas gadījumā var rēķināties ar to, ka ES pieaugs pieprasījums pēc cūkgaļas un attiecīgi celsies iepirkuma cena.

«Latvijā gan nav noliktavas gaļas privātai glabāšanai, tomēr, tā kā esam kopējā ES gaļas tirgū, jebkuras darbības, kas atslogo kopējo ES gaļas tirgu, ir atbalstāmas. Tikai svarīgi, pēc cik ilga laika gaļas tirgū parādīsies intervencē uzglabātā gaļa un kādu iespaidu tas atstās uz tā brīža cenu,» sacīja Lejniece.

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada decembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 154 miljoniem eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,357 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Situācija aviācijas nozarē, pēc pašreizējām prognozēm, pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties apmēram 2024.gadā, pauda Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) reģionālais direktors Eiropā Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka iepriekš prognozes bija optimistiskākas, jomas ekspertiem aviācijas atlabšanu paredzot 2022. vai 2023.gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas ietekme uz jomu ir lielāka, nekā iepriekš tika gaidīts.

Gruntiņš atzīmēja, ka pirmie, kas atkopsies, varētu būt iekšzemes lidojumi, sekos lidojumi Eiropas robežās, bet visvēlāk atkopsies starpkontinentālais lidojumu tirgus.

"Atkopšanās noteikti notiks šādā secībā: no sākuma tie būs vietējie lidojumi, tad reģionālie un tikai tad starpkontinentālie. Tādēļ arī pirmās atkopsies tās aviokompānijas, kuras var piedāvāt plašu iekšzemes reisu skaitu. To mēs jau ļoti labi redzam tādās valstīs kā Turcija vai Krievija. Grūti gan ir nodalīt, vai tās ir mazās vai lielās kompānijas. Galvenais ir, kāds ir to lidojumu tīkls," teica asociācijas pārstāvis.

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam Nozare.lv atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi, sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada janvārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 229,3 miljoniem eiro, informē LB.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,58 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,548 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Krievijas Centrālā banka trešdien pārdevusi tirgū ārvalstu valūtu, lai balstītu rubli, atsaucoties uz bankas vadītāju Elvīru Nabulinu, raksta Businessweek.

Tādējādi tā ir pirmā Krievijas Bankas intervence tirgū pēdējo piecu mēnešu laikā.

Centrālā banka pārdevusi nedaudz vairāk kā 4 miljonus ASV dolāru. Ceturtdien rubļa vērtība pret bankas noteikto eiro/dolāru grozu pakāpās par 0,1% līdz 44,3197 rubļiem. Šonedēļ valūta tuvojās 44,4 rubļu līmenim, kuru iepriekš centrālā banka noteica kā iespējamo robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū, lai bremzētu valūtas vājināšanos.

Trešā ceturkšņa laikā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 14%, aizvadot sliktāko ceturksni kopš 1999.gada un piedzīvojot lielāko kritumu starp pasaules valstu valūtām, par ko datus apkopo Bloomberg.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada februārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 237.1 milj. eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,823 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,549 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) šonedēļ turpinās apspriest iespējamos soļus pret Lietuvā retranslētajiem Krievijas telekanāliem RTR Planeta un NTV Mir Lithuania, kā arī Ren TV Baltic (Lietuva), pret kuriem tiek veikta izmeklēšana par iespējamiem Lietuvas likumdošanas pārkāpumiem.

Kā pieļāvis komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns, abu pirmo telekanālu retranslācija, konstatējot atkārtotus likumu pārkāpumus, varētu tikt apturēta uz gadu. Viņš arī atgādinājis, ka atsevišķu šo kanālu veidoto programmu retranslācija pērn jau tika apturēta uz trim mēnešiem.

Jau ziņots, ka novembrī komisija izvērtēja RTR Planeta un NTV Mir Lithuania un izteica aizdomas par nepieņemamu informācijas pasniegšanas veidu, likuma un žurnālistu ētikas principu pārkāpumiem, norādīdama, ka informācija sniegta neobjektīvi un nav balstīta uz pierādījumiem, cenšoties noskaņot skatītāju noteiktā virzienā un, iespējams, kūdot uz karu un neiecietību.

Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir «radušās bažas» par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pārstāvniecībā skaidroja, ka EK dienesti atzinīgi vērtē faktu, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr jaunajam likumam ir ne vien jākliedē bažas, kuras EK paudusi argumentētajā atzinumā, kas Latvijai tika nosūtīts 2016.gada maijā, bet jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.

«EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem,» norādīja pārstāvniecībā.

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Krievijas aktīvi sekos naftas cenas uzvedībai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā mēneša beigās Krievijas kredītreitingu līdz grabažai samazināja starptautiska reitingu aģentūra Standard & Poor’s, un šā mēneša otrajā pusē par identisku lēmumu paziņojusi arī Moody’s Investors Service. Tiesa gan, pat neskatoties uz šādu negatīvu vērtējumu un to, ka joprojām ir nomanāma Krievijas militārā intervence Ukrainā, investori izrāda zināmu labvēlību gan pret Krievijas rubli, gan šīs valsts akcijām, gan obligācijām – kopš februāra sākuma vērojama to cenu palielināšanās. Piemēram, eiro cena rubļos kopš šā mēneša sākuma sarukusi gandrīz par 9%, bet Krievijas akciju tirgus RTS indeksa vērtība palielinājusies gandrīz par 20%. Pamanāms, ka Krievijas aktīvu vērtība cieši seko naftas cenām, kur, piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība atgriezusies 60 ASV dolāru atzīmes tuvumā (vēl janvāra otrajā pusē tā dzīvojās zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes). Tāpat zināmas cerības saistījušās ar pamieru Ukrainā.

Valsts sektora aktīvu pirkšanas programmā Latvijas Banka trīs mēnešu laikā iegādājusies Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 531,8 miljoniem eiro, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas valdības vērtspapīri iegādāti 458 miljonu eiro vērtībā, šos vērtspapīrus galvenokārt iegādājusies Latvijas Banka, mazāk - arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Lūgts vērtēt, kāds varētu būt valsts parāda apkalpošanas izmaksu ietaupījums, ECB un Latvijas Bankai sekundārajā tirgū iegādājoties Latvijas valsts vērtspapīrus, Rimšēvičs vērtēja, ka tas ir ļoti svārstīgs rādītājs un atkarīgs no tā, kurā brīdī valdības startējas tirgos un kāda būs konkrētā aizņemšanās likme. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka ietaupījums varētu būt starp 10 un 20 miljoniem eiro. «Šie skaitļi nav galvu reibinoši, bet tomēr tie ir aprēķini, kas parāda to, ka ietaupījums ir," skaidroja Rimšēvičs.