Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūlija beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 504 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.

Martā tika iegādāti vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro vērtībā.

Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 6,2 gadi.

Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.

ECB publicētā informācija rāda, ka līdz šim PSPP programmā visvairāk uzpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri. Kopumā līdz šim PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 198,14 miljardu eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

AS ABLV Bank 2016. gada deviņos mēnešos guva peļņu 61,4 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2016. gada deviņos mēnešos bija 115 miljoni eiro.

2016. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 3,04 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 4,01 miljards eiro.

Bankas kredītportfelis sasniedza 1,01 miljardu eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms pieaudzis līdz 635,9 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 307,7 miljonus eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2016. gada 30. septembrī bija 18,72%, bet likviditātes līmenis – 78,04 %.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE bija 28,94%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs ROA – 1,86%.

ABLV Bank arī 3. ceturksnī turpināja obligāciju emisijas. Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros — no jūlija līdz oktobrim — tika veiktas četras jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējie apjomi bija 150 miljoni USD un 40 miljoni EUR pēc nominālvērtības, kā arī viena subordinēto obligāciju emisija 20 miljonu EUR apmērā. Ieskaitot arī dzēstās obligācijas, banka līdz šim veikusi 39 publiskās obligāciju emisijas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā.

2015.gada pirmajā pusgadā ABLV Bank, AS guva 43,5 miljonus eiro lielu peļņu. Salīdzinoši 2014.gada pirmajā pusgadā peļņa bija 32,9 miljoni eiro, informē bankas pārstāvis Ilmārs Jargans.

Bankas pamatdarbības ienākumi pirms uzkrājumu veidošanas - 73,0 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusgadu pamatdarbības ienākumi ir auguši par 22,6%.

Bankas klientu noguldījumu apjoms pārskata perioda beigās bija 3,65 miljardi eiro. Emitēto parāda vērtspapīru apjoms sasniedza 476,0 miljonus eiro.

Bankas aktīvu apjoms 2015.gada 30.jūnijā bija 4,55 miljardi eiro. Kopš gada sākuma aktīvu apjoms audzis par 9,1%, kopējam apjomam palielinoties vēl par 378,4 miljoniem eiro.

Bankas kredītportfeļa apjoms jūnija beigās bija 833,3 miljoni eiro. Bankas kapitāls un rezerves - 249,3 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2015.gada 30.jūnijā bija 17,66%, bet likviditātes līmenis - 76,63%.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.

Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.

ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.

«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Latvijas Banka ir atguvusi «ABLV Bank» pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā, informē LB.

Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi «ABLV Bank» ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai.

«Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju – monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā,» uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Braši uzsākta eiro drukāšanas programma; cerības uz atveseļošanos

Eiropas Centrālā banka (ECB) nupat kā publicējusi savas šogad izziņotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau uzpirkto vērtspapīru apjomu. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām ECB šīs programmas ietvaros bija iegādājusies valdību parādzīmes 47,4 miljardu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis eksperiments tika uzsākts marta pirmajā pusē (precīzāk – 9. martā). Tāpat tiek informēts, ka līdz 3. aprīlim ECB un eiro monetārā reģiona nacionālās bankas kopumā bija uzpirkušas valstu obligācijas jau 52,5 miljardu eiro vērtībā.

ECB un Latvijas Banka (LB) nav kautrējušās uzpirkt arī mūsu valdības parāda vērtspapīrus. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām Latvijas Banka un ECB (pārsvarā gan LB) šos vērtspapīrus bija uzpirkušas jau 75 miljonu eiro vērtībā. Vidējais svērtais to dzēšanas termiņš ir aptuveni pēc sešiem ar pusi gadiem. Kopējo LB iegādes apjomu (Latvijas vērtspapīri + starptautisko institūciju vērtspapīri) varēšot aplūkot nākamās nedēļas sākumā, informē mūsu centrālās bankas pārstāvji.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

#Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem.

ABLV Banka no valsts neprasa nevienu centu, bet lūdz nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus, norāda ABLV bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

ABLV Banka uzsver, ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu. Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc ABLV banka lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.

Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju 3. līmeņa ieguldījumu plānos, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopš 2014. gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 28,6 miljoni eiro, kas ir par 13,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013. gada trīs ceturkšņiem pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 12,8% un darba devēju iemaksas - par 14,3%. 2014. gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259,8 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 10,2%.

No pensiju plānu kapitāla deviņos mēnešos tika izmaksāti 13,2 miljoni eiro jeb par 45% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Trešdien izsolīti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 32 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 118 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,7 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,1% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,02%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas 12 mēnešu parādzīmes 8 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 60,51 miljons eiro.

Trešdien izsolīti piecu gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2020.gada 5.jūnijā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 63,075 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,9 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,693%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas 5 gadu obligācijas 4 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 31,5 miljoni eiro.

Trešdien tika izsolīti trīs gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2018.gada 23.janvār, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 135,8 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 5,7 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,3% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,194%.

Trešdien notiek arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot trīs gadu valsts vērtspapīrus.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas 3 gadu obligācijas sešu miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 51,75 miljoni eiro.

Trešdien, 22.aprīlī, tika izsolīti trīs gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2018.gada 23.janvārī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 94,5 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,9 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,3% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,181%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas trīs gadu obligācijas 6 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 59 miljoni eiro.

Trešdien izsolīti 5 gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2019.gada 21.novembrī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 80,7 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu piecas reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 1,5% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 1,099%.

Trešdien, 10. decembrī, notika arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 5 gadu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 4 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās obligācijas.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 16 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4 reizes.