Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.

““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos, investoru interese par Latviju joprojām ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga, to intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā lasi:

Statistika

Pirmo reizi eksports no Latvijas pārsniedzis importu

Tēma

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Sporta nozare

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk. Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Inovācijas

Zaļais koridors investoriem ekonomikas uzrāvienam

Siltumenerģija

Tarifi stabilizējas, taču neatgriežas pirmskrīzes līmenī

Portrets

Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Brīvdienu ceļvedis

Ātrāk nekā plānots būvkopmānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis projekta “Silvas nami” 5.namu, kas atrodas Purvciemā, Dzelzavas ielā.

Reaģējot uz pircēju pieprasījumu, jaunajā projektā gandrīz 20% dzīvokļu tiks pārdoti ar jau iekļautu virtuves iekārtu un tehniku. Tā kā ēkai ir A+ klases energosertifikāts, tas dzīvokļu īpašniekiem ļaus samazināt īpašuma uzturēšanas izmaksas.

Projekta “Silvas nami” 5.namā iegādei ir pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar iekštelpu platību no 42 m2 līdz 73,55 m2, ka arī visi dzīvokļi ir ar pilno apdari. Namā izbūvēta arī ventilācijas rekuperācijas sistēma, kas vēl vairāk uzlabos ēkas energoefektivitāti un iedzīvotāju komfortu. Iegādei pieejams arī lielāks skaits individuālo noliktavu telpu un koplietošanas ratiņu telpa. Savukārt noteiktam skaitam autostāvvietu būs iespējams uzstādīt arī elektrouzlādes iekārtas.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Zaļais koridors lielajiem eksportētājiem, skaidrība par cilvēkkapitāla rezervēm un iespējām, skaidrs eksporta attīstības koncepts ir eksportētāju asociācijas The Red Jackets tuvākā laika prioritātes, kuru pamatmērķis ir, lai nauda valstī ienāktu vairāk, nekā iziet no tās.

To intervijā Dienas Biznesam pauž asociācijas vadītājs Kaspars Rožkalns.

Gads ir pagājis, kopš neesat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, strādājat privātajā sektorā kā UPB Nams valdes priekšsēdētājs un pārstāvat eksportētāju intereses kā eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs. Varat komentēt izmaiņas? Kāda jums ir šī pārmaiņa dzīvē?

Te ir divas sadaļas, kā jau sakāt. Viens ir profesionālais darbs kompānijā UPB Nams, kas ļoti atšķiras no darba valsts sektorā. Noteikti pozitīvi novērtēju šo pāreju no valsts sektora uz privāto, jo dinamika ir cita. Darba temps bija augsts abās vietās, bet šeit ir ļoti skaidri redzams kopējais mērķis un konsolidētais viedoklis. Līdzīgi ir, runājot par Red Jackets, jo runa ir par privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un ļoti skaidri mērķi. Ir viegli sarunāties un viegli nonākt līdz kādas problēmas cēloņa atklāšanai, kā arī ātri var atrast risinājumu. Proti, var operatīvi nolemt, ko darīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski.Pieņemu, ka pēc astoņiem gadiem valsts pārvaldē biju arī nedaudz noguris, un šobrīd jūtos tā, ka esmu beidzis dienestu valsts labā. Esmu ieguvis iespēju raudzīties uz visu ar skatu no malas un līdztekus ar izpratni, kas ir viegli un kas ir sarežģīti valsts pārvaldē, ko var un ko nevar izdarīt. Tas noteikti dod papildu iespējas labāk veidot Red Jackets priekšlikumus valstij, jo labi zinu, kas otrā pusē prasa milzu piepūli, bet kam pietiek ar vienu parakstu un labu gribu. Labāk ir sākt no sasniedzamām lietām un pakāpeniski iet grūtākajā līmenī.

Pabeigta projektēšana "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga". Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Plānots, ka "Rail Baltica" līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. "Rail Baltica" līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.

"Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija). Jāatzīmē arī, ka "PROSIV" Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Saskaņā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) stratēģiju laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam ārvalstu investīcijās plānots piesaistīt 480 miljonus eiro un izveidot vismaz 4500 jaunas darba vietas.

LIAA norāda, ka darbu pie investīciju piesaistes noteikti atvieglos arī tā sauktā “zaļā koridora” ieviešana stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijā. “Zaļais koridors” ietvers administratīvā sloga mazināšanu, paātrinot procedūras tādās investoriem nozīmīgās jomās kā migrācija, teritorijas plānošana un dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšana. Uz atvieglotajām procedūrām uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs pretendēt gan Latvijas uzņēmumi, gan ārvalstu investori.

Saskaņā ar LIAA sagatavoto piedāvājumu, kuru tuvākā mēneša laikā plānots virzīt izskatīšanai Ministru Kabinetā, “zaļā koridora” atvieglotajām procedūrām kvalificēsies viedo specializāciju (bioekonomika, biomedicīna un farmācija, fotonika, viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, IKT) un starptautisko biznesa pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Lai saņemtu šo valsts atbalstu, komersantiem saskaņā ar sagatavoto priekšlikumu būs jāapņemas izpildīt četri no pieciem definētajiem kritērijiem:

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.