Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.
““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.
Tāpat turpmāk attīstītāji varēs iesniegt jau gatavās izstrādātās būvprojekta daļas pirms citu institūciju atzinumu saņemšanas, tādā veidā saņemot iespēju novērst visus iespējamos būvprojekta trūkumus līdz būvprojekta pilnīgai pabeigšanai un iesniegšanai.
Darbs pie “zaļā koridora” principa optimālas ieviešanas tiks turpināts arī nākamajā gadā, paredzot paplašināt atvieglotās kārtības nosacījumus.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atzinīgi novērtē “zaļā koridora” ieviešanu Rīgas pilsētas būvvaldē un redz to kā būtisku soli, lai panāktu ātrāku un mērķtiecīgāku attīstības projektu saskaņošanu Rīgas domes institūcijās.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri jau vairākkārt sarunās uzsvēruši to, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas projektu saskaņošanas procesos Rīgā. Starptautisku investoru vērtējumā no zemes iegādes līdz “lāpstas duršanai zemē” Rīgā paiet divreiz vairāk laika nekā Viļņā. Galvenā problēma patlaban ir pagarinājumi būvprojektu saskaņošanā ar būvvaldi un inženierkomunikāciju turētājiem.
“Būvniecības projektu saskaņošana Rīgā līdz šim prasīja vairāk laika, nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās. Šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ mājokļu un biroju attīstība Rīgā līdz šim ir noritējusi lēnāk nekā, piemēram, Viļņā, kur pēdējā desmitgadē ir uzbūvēts trīsreiz vairāk mājokļu un divreiz vairāk biroju, nekā Rīgā. Esam pateicīgi, ka jaunā domes un būvvaldes vadība ir ieklausījusies investoru viedoklī un būvvaldē ieviesusi “zaļo koridoru” – līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienestā pastāv lielo nodokļu maksātāju pārvalde. Ir jāuzsver, ka “zaļais koridors” nenozīmē zemākas prasības būvniecībai vai arhitektūrai, bet gan tikai to, ka nozīmīgu investīciju projektu izskatīšana netiek novilcināta,” saka Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.