Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

«Par NATO objektu izvietojumu ir jālemj NATO, bet šādas bāzes esamība būtu vēl viens papildu garants Latvijas neatkarībai, suverenitātei un militārai drošībai, » sacījis Graube. Patlaban Lielvārdes objektu paredzēts pabeigt kā lidlauku, bet tā turpmākā izmantošana būs atkarīga no finansējuma. Graube atklāj, ka viņš šobrīd vada darba grupu, kurā tiek noteiktas un izvērtētas Lielvārdes aviācijas bāzes nākotnes spējas. Pabeidzot šobrīd iesāktos darbus, lidlauks būs spējīgs uzņemt visa veida lidmašīnas, tai skaitā arī civilās.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Krievija pieprasīs, lai NATO atteiktos no slepenās vienošanās aizstāvēt trīs Baltijas valstis pret jebkādu militāru uzbrukumu, otrdien sacījis Krievijas sūtnis aliansē, vēsta Associated Press.

Saskaņā ar konfidenciālajiem ASV dokumentiem, kurus publiskoja WikiLeaks, NATO janvārī nolēmusi paplašināt Polijas aizsardzības plānu, iekļaujot arī NATO dalībvalstis Igauniju, Latviju un Lietuvu.

AP norāda, ka šo dokumentu publiskošana radījusi apmulsumu gan Krievijā, gan aliansē, jo tas noticis laikā, kad abas puses akcentēja, cik ciešas to attiecības ir kļuvušas.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien Briselē tikās ar augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonām. Abas puses parakstīja vienošanos pavērt ceļu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Dmitrijs Rogozins, Krievijas vēstnieks NATO, sacījis, ka viņš par NATO vienošanos aizsargāt Baltijas valstis runās trešdien, kad notiek NATO-Krievijas padomes sanāksme.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Pakistānas kašķis ar ASV dos labumu Latvijas kravu pārvadātājiem, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Sevišķi pēc amerikāņu pašu spēkiem paveiktās Osama bin Ladena atrašanas un nogalināšanas attiecības starp Pakistānu un ASV ir pasliktinājušās, bet 26. novembrī kļūdas pēc notikusī 24 Pakistānas karavīru nogalināšana un 13 ievainošana uzbrukumā no gaisa uz Afganistānas robežas ir izraisījusi pilnīgu attiecību krīzi. Pakistāna momentāni slēdza amerikāņiem nozīmīgus nemilitāro kravu tranzīta ceļus, liekot atgriezties pat robežpunktos tobrīd esošajiem 40 degvielas un konteineru vedējiem.

Piespiedu draudzēšanās ar Pakistānu amerikāņiem nekad nav bijusi nekāda jaukā un aizvien ir maksājusi arī milzu naudu, kas turp plūdusi dažādiem palīdzības un atbalsta projektiem. Caur Pakistānas Karāči ostu ir īsākais ceļš Afganistānā karojošo ASV bruņoto spēku apgādei. Vēl 2009. gadā, kā ziņo laikraksts The Christian Science Monitor (CSM), 90% Afganistānai domāto amerikāņu nemilitāro kravu tika piegādātas caur Pakistānu. Tomēr, kā norāda ASV politikas domnīca Eiropas Institūts, jau 2006. gadā Pentagons meklēja citus iespējamos apgādes ceļus, galu galā 2009. gada februārī īstenojās Ziemeļu apgādes tīklā (ZAT) ar tā sākumu Rīgas ostā un alternatīvo variantu pa Melno jūru caur Gruziju.