Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros no šī gada 10. augusta līdz 7. septembrim norisinās publiskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Atgāzenes, Bieriņu un Torņakalna apkaimē, kā arī Usmas un Gardenes ielās, informē Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Publiskās apspriešanas laikā personām, kuru īpašumus skar adresācijas maiņa, ir iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrētas adreses maiņas iespējamību, aizpildot aptaujas anketu vai izsakoties publiskās apspriešanas sanāksmē.

Detalizēta informācija par adresācijas sakārtošanas projektu, t.sk. publisko apspriešanu, ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā – sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts. Šajā sadaļā ir pieejami arī meklētāji, kuros ir iespējams iepazīties ar konkrēto apkaimju, kurās norisinās publiskā apspriešana, adrešu meklētāju un kartēm.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Rīgas pilsētas būvvaldes un daudzstāvu dzīvojamā kompleksa «Z-torņi» attīstītāju «Towers Construction Management» tikšanās šodien beigusies bez rezultāta, sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«No attīstītājiem sapratu, ka nekādus būvvaldes konstatētos trūkumus viņi pašlaik neplāno novērst un uzstāj, ka viss ir kārtībā un ēka jāpieņem ekspluatācijā. Savukārt būvvalde pastāv uz to, ka ar šādiem trūkumiem ēkas nevar pieņemt ekspluatācijā,» stāstīja Vircavs.

Viņš piebilda, ka attīstītāja pārstāvji uz tikšanos bija ieradušies ar advokātiem un pārsvarā runājuši juristi.

«Uz jautājumu, kā un kādos termiņos attīstītāji plāno salabot salauzto pilsētas notekūdeņu kolektoru, tika saņemta atbilde, ka neko nav plānots darīt. Tāpat attīstītāji norādīja, ka neplāno novērst būvvaldes konstatētos ēkas kanalizācijas trūkumus, jo uzskata, ka viss ir kārtībā,» sacīja Vircavs.

«Brīdī, kad tik atklāti tiek ignorēta un sabotēta mūsu darbība, kas atbilst visiem normatīviem, mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldes pārstāvjiem pieaicināt advokātus,» domstarpības ar Rīgas būvvaldi par daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers gatavību nodošanai ekspluatācijā komentē projekta attīstītāja AS «Towers Construction Management» komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Zinoši eksperti vairākkārt ir norādījuši iemeslus, kāpēc ēka ir nododama ekspluatācijā, tomēr mēs neesam sadzirdēti. Lai sevi aizstāvētu, mums neatliek nekas cits kā iesaistīt juristus. Vakar iesniedzām būvvaldei oficiālu vēstuli, kurā lūdzam minēt visus normatīvos aktos minētos pārmetumus,» piebilst A. Neguliners.

Db.lv jau vēstīja, ka bez rezultāta beigusies daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers un Rīgas domes, tostarp pilsētas būvvaldes pārstāvju tikšanās, lai rastu risinājumu domstarpībām par vairāk nekā 200 miljonu vērtā objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā.

Projekta attīstītājs - AS «Towers Construction Management» – apstiprina gatavību nodot ekspluatācijā drošu objektu un iezīmē divus apjomīgus 400 tūkstošu eiro vērtus investīciju projektus, ko veic pēc savas izvēles, uzlabojot Rīgas pilsētas infrastruktūru. Savukārt būvvalde pastāv uz to, ka ar šādiem trūkumiem ēkas nevar pieņemt ekspluatācijā

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

1.maijā stājas spēkā grozījumi būvnormatīvā Būvju ugunsdrošība, kas turpmāk atļaus projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam.

Iepriekš Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Būvju ugunsdrošība atļāva projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz astoņu metru jeb trīs stāvu augstumam.

Savukārt būvēs, kā, piemēram, administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no astoņiem metriem līdz 14 metriem jeb piecu stāvu augstumam, bija atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja tiek nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

Ministru kabinets šā gada 28.jūlija sēdē apstiprināja Būvniecības informācijas sistēmas noteikumus, kas nosaka Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību, informē EM.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā un tie nosaka tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp BIS un citām valsts nozīmes informācijas sistēmām, kā piemēram – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru, Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu, Nodokļu maksātāju reģistru. Vietējās pašvaldību būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas savu uzdevumu un funkciju izpildei datus no minētajām informācijas sistēmām varēs izmantot bez maksas. Tādējādi, uzsākot lietot BIS, pašvaldībām un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, samazināsies izmaksas attiecībā uz datu iegūšanu no citām valsts informācijas sistēmām, jo vairs nebūs jāmaksā par datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Ministru kabinetā šodien, 30. jūnijā apstiprināti 16 Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot dažāda veida būves, kā arī nosaka būvizmaksu noteikšanas kārtību, inženierizpētes noteikumus būvniecībā un būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību, informē Ekonomikas ministrija.

Visi iepriekšminētie Latvijas būvnormatīvi stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Sekmējot kvalitatīvu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos iekļautas ne tikai valsts noteiktās specifiskās prasības dažādu būvju projektēšanai, bet arī atsauces uz attiecīgajiem Eirokodeksa standartiem, kas piemērojami attiecīgo būvju būvniecībā, tādējādi nodrošinot ēku būvniecības atbilstību Eiropas praksei.

Pieņemti būvnormatīvi Ūdensapgādes būves, Kanalizācijas būves, Elektronisko sakaru tīkli, Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, Būvizmaksu noteikšanas kārtība, Publiskas būves, Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija, Būvju ugunsdrošība, Dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēma, Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma, Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma, Būvju tehniskā apsekošana, Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, Dzīvojamās ēkas, Inženierizpētes noteikumi būvniecībā, Būvklimatoloģija.

Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi un jāsniedz detalizētāks skaidrojums par iepriekš izdarītajiem secinājumiem, kad tika lemts neizsniegt būvatļauju, tā, izskatot VNĪ sūdzību, lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Kā informēja departamentā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, īstenojot būvniecības tiesiskuma uzraudzības funkciju, kā Rīgas pilsētas būvvaldes augstāka iestāde izskatīja VNĪ apstrīdēšanas iesniegumu par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, kas tika pieņemts, vērtējot Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri.

Rīgas pilsētas būvvalde bija secinājusi, ka par objektu Okupācijas muzeja rekonstrukcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā sniegts negatīvs Rīgas pilsētas arhitekta atzinums, līdz ar to nav iespējams izdot būvatļauju un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai izslēgtu jebkādas šaubas un risku par iespējamu tiesību aizskārumu procesā iesaistītajām personām, departaments, izskatot konkrētās lietas apstākļus, ņēma vērā ne tikai VNĪ 2015.gada 11.maijā būvvaldē iesniegto būvniecības ieceri, bet visu tiesisko un faktisko apstākļu kopumu administratīvajā lietā kopš 2007.gada.

Līdz 2020.gada 20.janvārim pagarināts termiņš, kad atbildīgajām Rīgas pašvaldības institūcijām jāpieņem lēmums par Pārdaugavā uzslieto "Z-torņu" nodošanu ekspluatācijā, apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns piektdienas pēcpusdienā aģentūrai LETA skaidroja, ka lēmumu par nodošanu ekspluatācijā pieņem būvvalde, taču šajā gadījumā jautājuma izskatīšanā kā augstākstāvoša iestāde iesaistīts pašvaldības attīstības departaments. Kā vēstīts, decembra sākumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pagarināja termiņu lēmuma pieņemšanai par objekta nodošanu ekspluatācijā līdz 27.decembrim.

Pārdaugavā uzslieto "Z-torņu" projekta attīstītāja AS "Towers Construction Management" pārstāvis advokāts Juris Dzelme toreiz žurnālistiem skaidroja, ka termiņš pagarināts, jo esot nepieciešams sagaidīt papildus informāciju no "Rīgas ūdens" un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par inženieru biroja "CMB" veikto ekspertīzi.

Uzņēmējs Vadims Skorohods plāno vērsties kriminālpolicijā pret Rīgas pilsētas būvvaldi, lai netiktu nogriezts ceļš uz viņa noliktavu un ražošanas kompleksu, informē uzņēmēja pārstāvis, advokāts Aldis Alliks.

Servitūta izlietošana saskaņā ar Lidl loģistikas centra projektu tiek liegta plānotā nožogojuma un kravas automašīnu plūsmas un novietojuma dēļ. Taču projekta skaņojums ar uzņēmēju netiek pieprasīts, skaidro A.Alliks. Vienlaikus būvvalde nenoliedzot savu kļūdu, bet aicina risināt potenciālo strīdu, vēršoties tiesā pēc tam, kad projekts jau būs īstenots.

Uzņēmējs, kuram piederošajam noliktavu un ražošanas kompleksam Rīgā, Ulbrokas ielā 42, blakus plānots topošais Lidl loģistikas centrs, ir gatavs vērsties kriminālpolicijā par Rīgas pilsētas būvvaldes darbībām, izsniedzot būvatļauju šim projektam tādā veidā, ka tiek ignorētas ar likumu un spēkā stājušos spriedumu noteiktās viņa tiesības, informē A.Alliks. Viņaprāt, būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams «nepamanīt», jo tas ir reģistrēts zemesgrāmatā jau 2014.gada 4.decembrī.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apstrīd Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 20.janvāra lēmumu par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, informē VNĪ.

Precizējot projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, 2015. gada 11. maijā VNĪ iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar projektēšanas nosacījumu izpildi un tehnisko projektu, ņemot vērā 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto objekta skiču projektu.

Būvvalde 2015. gada 9. jūnija vēstulē, administratīvajā aktā, pagarināja būvatļaujas izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta trūkumiem kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par projektu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu un nav iebildusi pret Nākotnes nama būvniecību. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis savā atzinumā, kuru Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzis 2015. gada 8. septembrī, ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nama būvniecībai.

Jelgavas domes deputāti nolēma atstāt negrozītu būvvaldes 2015.gada 23.decembra atteikumu izdot būvatļauju tirdzniecības centra būvniecībai Cukura ielā 2.

Pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne skaidroja, ka SIA Auras centrs, kas ir nekustamā īpašuma Cukura ielā 2 īpašniece, apstrīd būvvaldes lēmumu.

2015.gada septembrī Jelgavas pašvaldība neakceptēja tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu Depo, jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā. Tāpēc būvvalde pieprasīja SIA Auras centrs iesniegt būvprojekta labojumus, taču, izskatot arī precizēto būvprojektu un iesniegumā sniegtos paskaidrojumus, būvvaldes speciālisti konstatēja, ka neatbilstības nav izlabotas.

Būvvalde secināja, ka ēkas galvenās fasādes neveido izteiksmīgu panorāmu, teritorijas apbūvei netiek izmantots individuāli izstrādāts būvprojekts, ēkas fasādē nav pielietoti augstvērtīgi būvmateriāli, ir pieļauta vienlaidus «sendviča» tipa fasādes apdares paneļu izmantošana.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Šodien, 4.septembrī, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificēja bijušās Radiotehnikas teritorijas būves kā graustus un piemēroja tiem paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, informē Rīgas dome.

Vidi degradējošu būvju komisija nolēma lielākai daļai no ēkām piešķirt A un B vidi degradējošu būvju klasifikāciju. Ēku īpašnieki nav nodrošinājuši būvju logu ailu noslēgšanu vai stiklojumu; nav novērsuši būves apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu un eroziju, kas bojā ne tikai pilsētvidi, bet arī rada apdraudējumu sabiedrībai.

Komisija pagaidām vēl pārcēla lēmuma pieņemšanas termiņu par ēku Kurzemes prospektā 3, jo nepieciešams Rīgas pilsēta Būvvaldes apsekošanas atzinums. Tāpat komisija nolēma vēl nepiemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi administratīvajai ēkai Kurzemes prospektā 3C, jo ir saņemta informācija, ka ēkai tuvākajā laikā mainīsies īpašnieks. Neskatoties uz to, komisija administratīvo ēku klasificēja kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un uz nākamo komisijas sēdi aicinās jaunos īpašniekus runāt par plānotajiem ēkas sakārtošanas darbiem.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Sākta 210 miljonus eiro vērtā Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas konkursa procedūra, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Šajā nedēļā Rīgas pašvaldība izsludinājusi piegādātāju apspriedi pirms atklātā konkursa "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā" izsludināšanas.

Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem, kā arī pašvaldībai saņemt priekšlikumus Iepirkuma dokumentācijas pilnveidei.

Apspriede norisināsies līdz šī gada 20.februārim. Pēc tam pašvaldība apkopos saņemtos priekšlikumus un tad izsludinās vērienīgo iepirkumu par transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam.

Plānots, ka iepirkuma pretendenti piedāvājumus varēs iesniegt 35 dienas.