Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

A. Brigmanis sacīja, ka pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas varētu tikt gāzta Valda Dombrovska vadītā valdībā: «moris savu ir padarījis, moris var iet,» teica Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs.

Viņš arī piebilda, ka ZZS novērtē šīs valdības smago paveikto darbu un šādas izmaiņas nevēlas. Viņš arī prognozēja, ka valdības sagatavotais budžets Saeimā, visticamāk, tiks pieņemts bez īpašām izmaiņām, taču Saeimas kuluāros par valdības maiņu tiekot runāts un parasti šādas izmaiņas notiekot ļoti strauji.

A. Brigmanis jautāts, ko partija plāno likt pretī Tautas Partijas premjera amatam virzītajam Andrim Šķēlem norādīja, ka tas būs Aivars Lembergs: «Saimnieks! Saimnieks nāks sakārtot valsti!»

A. Lembergs jau esot piekritis kļūt par premjera kandidātu, LNT raidījumā 900 sekundes apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs. Brigmanis sacīja, ka Šķēle aktīvajā politikā vienmēr ir bijis liels izaicinājums citām partijām, tāpēc tagad tiks pārtraukts relatīvais miers. Viņš pieļāva, ka pēc nākamās Saeimas vēlēšanām kreisi spēki būs valdībā, taču par ZZS iespējamo sadarbību ar tiem vēl esot jālemj.

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

«Es domāju, ka bizness ir arī, kā sabiedrībai darīt labu,» tā intervijā laikrakstam Diena, runājot par to, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskatāms arī par biznesmeni, saka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vaicāts par Lemberga godaprātu, Brigmanis stāsta: «Es tam jautājumam pieeju filozofiski. Cilvēka tīrību vai netīrību var noteikt tiesa. Mēs redzam, ka tiesa ilgstoši iet, un visu laiku šaubu ēna ir vai nav. Nākamais jautājums ir, ko viņš dara. Piemēram, ir cilvēks biznesā iekšā. Visi asociē Lembergu, ka viņam ir liela nauda, ka viņš ir bagāts. Tad ir jāsaka tā, kāpēc tad viņam vajag iet par to pilsētas mēru tur sisties un cīnīties, un ņemties. Ja es būtu viņa vietā - dievs ar to pilsētu, dievs ar tiem cilvēkiem, es tik skaitu savu naudu, lieku bankās iekšā, taisu visādas štelles. Tas viņa fenomens un viņa būtība ir, ka viņš savādāk to dzīvi neredz, viņam visu laiku ir jādara. Es domāju, ka viņš strādā atbilstoši kā biznesmenis konkrētiem valstī noteiktiem likumiem, kādi tie ir. Likuma robežās viņš to savu biznesu veido.»

Vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, tādu iespēju pieļauj ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Taču viņš arī norādījis, ka šāds lēmums vēl neesot pieņemts, ziņo laikraksts Diena.

Augusts Brigmanis. (Foto: Edmunds Brencis, DB) ZZS vērsusies pie kolēģiem ar ierosinājumu izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus. Taču tā kā citas partijas šo ieceri nav atbalstījušas, ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs.

A.Lembergs bija arī Augstākās padomes deputāts un toreiz savienoja AP deputāta amatu ar darbu Ventspils pašvaldības vadībā. Taču AP bija divreiz vairāk deputātu nekā Saeimā tagad un bija arī atšķirīga kompetence.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

ZZS virzīs kandidatūras visiem amatiem – gan ārlietu, gan tieslietu, gan arī pašvaldību lietu ministra amatam. Taču tas ir maldīgs priekšstats, ka ļoti vēlamies tieslietu ministru, intervijā Latvijas radio šorīt sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Skaidrojot cīņu par tieslietu ministra amati viņš norāda: kad parādījās vakantais amats, to uzticēja Uldim Augulim (ZZS), līdz ar to, loģiski, mēs virzījām arī kandidatūras, Šodien koalīcijas partijas vēlreiz mēģinās vienoties par vakanto ministru kandidātiem. Premjers pieļāvis – ja šodien neizdosies vienoties, ministru pienākumus uzticēs pildīt parlamentārajiem sekretāriem.

Nav izsmelts jautājums par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atstāšanu līdz vēlēšanām, teica A.Brigmanis. Šo ministriju varētu sadalīt jaunā Saeima.

Viņš bija skeptisks par parlamentāto sekretāru iecelšanu ministru vietā, jo, pēc A.Brigmaņa teiktā, līdz ar Tautas partijas ministru aiziešanu, atlaisti arī parlamentārie sekretāri un tādu neesot. Viņaprāt, ārvalstu partneriem nebūs arī pieņemams, ja ārlietu ministra pienākumus pildīs parlamentārais sekretārs.

«Par to, ka Valdis Dombrovskis turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«To galvenokārt noteiks ārējais faktors, par kuru vēl neesam runājuši. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī, kurā stundā kāds amats tiks piedāvāts premjeram Valdim Dombrovskim ES finanšu struktūrās,» atbildot uz laikraksta jautājumu, vai līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir iespējamas kādas izmaiņas politiskajā ainavā, sacījis Brigmanis.

«Par to, ka viņam kaut kāds amats tur tiks piedāvāts, es nešaubos. Dombrovskis ar līdzšinējo darbu to ir pelnījis, un viņš tam tiek gatavots. Dombrovskis ir salīdzinoši jauns, un viņš tā nevar apstāties savā karjeras izaugsmē. Par to, ka viņš turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav. Jautājums vienīgi, vai tas notiks pavisam drīz vai vēlāk. Jāsaprot, ka tādi piedāvājumi netiek rezervēti un tos desmit reizes nepiedāvā. Vai nu tu ej uz šo piedāvāto amatu, vai arī to aizmirsti,» skaidrojis Brigmanis.

«Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, vai Lembergs vēl skaitās premjera kandidāts, pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa atbildējis partijas līderis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Lembergam [Ventspils mērs Aivars Lembergs] pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību,» uzsvēris Brigmanis.

Taujāts par Lemberga ietekmi uz Zemnieku savienību, partijas līderis atbildējis: «Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?

Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.»

«Vismaz pirmajā posmā mēs tur nebūsim,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pieļauj iespēju, ka Zaļo un Zemnieku savienība kaut kādā formā pievienosies jaunveidojamās valdības koalīcijai, sacījis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Domāju, ka nevajag koalīcijas veidotājiem mānīt daļu sabiedrības, dodot signālus, ka ZZS kaut kādā veidā varētu tikt piesaistīta valdībai. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka ir tāda nostāja - pret Lembergu. Es nezinu, ar ko Lembergs viņus visus tā ir nobiedējis, bet tāda nostāja ir. Turklāt ir Zatlera faktors. Cik mēs ar viņu Saeimā tiekamies un runājamies, mums nav nekādu problēmu ar viņu komunicēt. Savukārt Zatleram pret Lembergu ir kaut kāds iekšējs aizvainojums. Kamēr Zatlera un Lemberga attiecības netiks kaut kādā veidā atrisinātas, no Zatlera puses būs šis nepārprotamais pret. Savukārt, kamēr Dombrovskis turēsies pie Zatlera svārku stērbeles, nekāda citāda risinājuma attiecībās ar ZZS nebūs. Būsim reālisti - 56 balsis viņiem.»

Zaļo un zemnieku savienība ministru amatu kandidātus uzrunājusi gan partijas biedru aprindās, gan ārpus tās, raidījumā 900 sekundes norādīja ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis.

Viņš skaidroja, ka partija vēlas virzīt jaunas personālijas, taču konkrētus uzvārdus nenosauca, vien piebilda, ka uzvārdus sauks tikai tad, kad būs zināms vai konkrētā ministrija būs ZZS pārziņā.

Uzrunātie kandidāti esot gan cilvēki, kas startējuši vēlēšanās, bet nav kļuvuši par deputātiem, kā arī cilvēki, kas strādājuši ar partiju ekspertu līmenī. A.Brigmanis atzīmēja, ka ZZS varētu arī pārvaldīt aizsardzības jomu un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) esot iesniegts pilns saraksts. Patlaban ir panākts, ka ZZS būs seši ministru amati, tādēļ partija nav noskaņota uz plēšanos.

A.Brigmanis arī ir pārliecināts, ka jaunajai valdībai viss izdosies un scenārijs par ārkārtas vēlēšanām neesot reāls, jo 51 bals Saskaņas centram nebūšot noteikti. Viņš skaidro, ka ārkārtas vēlēšanas neko nedošot, jo tie būtu tikai papildus izdevumi valstij. Patlaban esot jākoncentrējas uz iekšējo tautsaimniecības problēmu risināšanu nevis ārkārtas vēlēšanām.

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

Latvijas Zemnieku savienība ir ne tikai viena no vecākajām un skaitliski lielākajām Latvijas partijām, bet arī perspektīvākā, sestdien LZS kongresā Jelgavā sacījis partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Diena.

Viņu vienbalsīgi un atklāti ievēlēja par partijas līderi.

Taču pirmo reizi šajos vienpadsmit gados, kopš Brigmanis vada partiju, viņa runā esot izskanējusi pārliecība, ka Zaļo un Zemnieku savienība var kļūt par vadošo politisko spēku Latvijā. Tas, kā norāda laikraksts, liecinot par jaunām ambīcijām, jo līdz šim ZZS ērtāk jutās kā sabiedrotais kādai citai vadošai partijai.

Diena raksta, kas tas varētu likt raudzīties arī pēc cita premjera kandidāta, jo jau vairāk nekā četrus gadus tas ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ir apsūdzēts smagos noziegumos un šī iemesla dēļ viņam būtu apgrūtinoši veikt valdības vadītāja pienākumus. Taču ZZS esot izdevīga Lemberga popularitāte un, iespējams, viņš arī iedrošinājis zaļos zemniekus pretendēt uz vadošā politiskā spēka lomu.

Šonedēļ Briselē norisinājās viens no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - European Seafood Exposition 2014, kurā piedalījās arī biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS) un daļa no tās biedriem, zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi: SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Zilā lagūna.

Kā informēja Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis, izstāde piesaista jūras velšu pircējus un pārdevējus no vairāk nekā 80 valstīm.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Krievijā, Ukrainā, un šo nacionālo valūtu kursa kraso pazemināšanos un ietekmi uz zivju konservu eksporta apjomiem, LZS uzņēmumu mērķis izstādē bija palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citviet pasaulē un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Uzņēmumi izstādīja savu produkciju un darbojās kopējā LZS 78 kv/m stendā ar vairāk nekā 110 produkcijas veidiem.

2013.gadā LZS uzņēmumu apgrozījums kopā pārsniedza 140 milj. EUR. Eksporēts tiek virs 97% produkcijas uz vairāk nekā 44 valstīm. LZS uzņēmumos kopā tiek nodarbināti 3300 strādājošo.

Turpmāk arī Starptautisko atpūtas kuģu vadītāja apliecību izsniegšanu nodrošinās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

Minētās apliecības izsniegšana notiks, CSDD sadarbojoties ar Latvijas Zēģelētāju savienību (LZS), paredz Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju, ko otrdien, 4. septembrī, pieņēma valdībā.

Noteikumi nosaka vienotu, skaidri definētu un pārskatāmu kārtību atpūtas kuģu vadītāju apmācībai, eksaminēšanai, sertificēšanai un reģistrācijai. Līdz šim CSDD sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kas netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdens motociklu, vadītājus kuģošanai Latvijas ūdeņos. Savukārt LZS sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, un buru jahtu vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem.

Premjeram Valdim Dombrovskim (JL) un finanšu ministram Einaram Repšem (JL) ir jānāk klajā ar nākamā budžeta rāmi. Lai tur netiktu saliek cipari, bet lai parādās redzējumu, intervijā laikrakstam Latvijas avīze uzsver LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Valdībai arī būs diezgan jānopūlas, lai pierādītu rīcībspēju un apņēmību uzlabot vienkāršo ļaužu stāvokli. Ne jau ar līdzīgiem ultimātiem, kā Tautas partija (TP) darīja, bet arī ZZS ir ņēmusi pie rokas V.Dombrovski un teikusi – godājamais premjer, sabiedrībai jāzina par nākotni, par to, ar ko šī valdība iet uz vēlēšanām,» norāda A.Brigamanis.

LZS arī vēloties, lai tiek parādīts, cik esot naudas. Finanšu ministrija esot maka turētāja, nevis Labklājības vai Veselības ministrija. A.Brigmanis skaidro: «Tiklīdz ieminēsies par «reformām» un «konsolidācijām» sociālajā jomā, es tūlīt teikšu – nolieciet priekšā reformas izvērsumu tajā jomā, par kuru katru dienu raida tas nopludinātājs Neo! Kādas algas joprojām atļaujas virknē valsts iestāžu! Jautājums – kā beidzot apcirps algas šajos uzņēmumos un novērsīs sociālo nevienlīdzību? Tikai pēc tam var prasīt ķerties klāt nabadzīgākajam slānim.»

Vairākums no laikraksta Diena eksperimentā iesaistītajiem politiķiem, kuriem tika piedāvāts ziedojums partijai apmaiņā pret uzvaru valsts iepirkuma konkursā, pēc eksperimenta rezultātu publicēšanas apgalvo, ka jau tā norises laikā viņiem radušās nelabas aizdomas.

Viņi turklāt uzskata, ka viņu teiktais interpretēts nepareizi. Arī politiķu partijas attaisno kolēģu neviennozīmīgo rīcību, šodien raksta laikraksts.

Ziedosim 30 tūkstošus latu. Vēlāk jums mums jāpalīdz tikt pie kāda valsts pasūtījuma informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ar šādu uzstādījumu un fiktīvu personu laikraksts Diena, maskējoties aiz izdomātas amerikāņu IT kompānijas Applieds Technology, devies pie partiju pārstāvjiem.

Un, lai gan publiski vienmēr pausts, ka partijas šādi nopirkt nevar, izrādījies - var gan. Tikai divas no pašlaik esošā Saeimas piecnieka, proti, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, devušas nepārprotamu atbildi, ka šāds ceļš pie tām ir slēgts.

Fakts, ka lielākā ažiotāža saistībā ar Swedbank darbības iespējamo apdraudējumu visstraujāk izplatījusies tieši pašvaldībās, kur pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķi, nav saistāms ar pašu ZZS.

Tā portālam zz.lv apgalvojis ZZS līderis Augusts Brigmanis, baumošanas saistīšanu ar viņa partiju dēvējot par stulbumu.

«Tas ir politisks pasūtījums, meklējiet vainīgos citās partijās!» tā A.Brigmanis telefoniski atbildējis uz jautājumu, vai ZZS ir saistība ar nedēļas nogales notikumiem. «Izcelt vienu pašvaldību – Jelgavas novadu – tas ir stulbums!» viņš sacījis. Uz piebildi, ka lielākā panika sākusies tieši Jelgavā, Jelgavas novadā un Ventspilī, kur pie varas ir ZZS politiķi, arī A.Brigmanis atbildējis ar «tas ir stulbums!».

Portāls iepriekš ziņoja, ka sestdienas vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (ZZS) licis no Swedbank kontiem uz Valsts kasi pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu. Tādu pašu rīkojumu izdevis arī viņa kolēģis Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

ZZS deputātes Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte šorīt atsaukušas savus priekšlikumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas būtu izdevīgi arī ar Andri Šķēli saistītajiem privatizācijas darījumiem Rīgā, Andrejsalā. «Viņas vienkārši nesaprata, ko iesniegušas – tik triviāli,» DB ceturtdienas rītā teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš neslēpa, ka lēmumu ietekmējuši trešdienas vakara raidījumā Kas notiek Latvijā izskanējušie kritiskie viedokļi. S. Pilāte DB atzina, ka priekšlikumu atsaukusi, jo publiski izskanējušas bažas, ka tas var novest pie konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā. Vienotību veidojošo partiju pārstāvji šo Saeimas Tautsaimniecības komisijas pēdējā brīdī atbalstīto normu saista ar iespējamu plašāku vienošanos starp ZZS un PLL, kur zaļo zemnieku maiņas kārts ir ģenerālprokurora amatam izvirzītais Ēriks Kalnmeiers. «Tā ir maksa par Kalnmeieru,» privatizācijas pabeigšanas likuma grozījumus raksturoja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

«Zatlers deg. Pārnestā nozīmē. Viņš iekšēji deg savās atriebības alkās,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par bijušo Valsts prezidentu un Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, sacījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Viņš grib ZZS ierādīt kaut kādu sev zināmu vietu un deg arī ārēji no milzīgā sabiedrības spiediena. Sabiedrība no viņa gaida reālus darbus, nevis runas. Viņam tagad ir jāizšķiras starp SC [Saskaņas centrs] un NA [Nacionālā apvienība],» skaidrojis Brigmanis.

Viņš arī uzskata, ka «Zatlera partijai ir jāņem premjera amats, un spīkera amats viņiem vairs nesanāk»: «Tas jādod citiem. Kur vēl pastāv viens būtisks ačgārnums? Ja atceramies rīkojuma nr. 2 priekšvakaru, tad ko bez tiesiskuma vēl pateica Zatlers? Tu, Dombrovski, un tu, Āboltiņa, esat vāji, pakļaujaties visādiem spiedieniem. Tagad Zatlera partijai ir jāņem premjera amats un jāparāda šī stingrība un konsekventā virzība uz priekšu visās līnijās. Par konsolidācijas jautājumiem, par airBaltic jautājumu. Dombrovskis netiek galā, jānāk Zatlera premjeram kopā ar finanšu ministru Vjačeslavu Dombrovski un viss jānokārto. Nevar būt tā, ka visas lietas, kuru dēļ ir atlaista pašreizējā Saeima, viņi paši nerisinās un mēģinās paiet malā no sarežģītiem saimnieciskiem jautājumiem. Nedomāju, ka tā būtu laba prakse. Bet tas atkarīgs no Vienotības. Vai viņi ļaus, ka viņus apspēlē.»

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.