Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

«Es domāju, ka bizness ir arī, kā sabiedrībai darīt labu,» tā intervijā laikrakstam Diena, runājot par to, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskatāms arī par biznesmeni, saka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vaicāts par Lemberga godaprātu, Brigmanis stāsta: «Es tam jautājumam pieeju filozofiski. Cilvēka tīrību vai netīrību var noteikt tiesa. Mēs redzam, ka tiesa ilgstoši iet, un visu laiku šaubu ēna ir vai nav. Nākamais jautājums ir, ko viņš dara. Piemēram, ir cilvēks biznesā iekšā. Visi asociē Lembergu, ka viņam ir liela nauda, ka viņš ir bagāts. Tad ir jāsaka tā, kāpēc tad viņam vajag iet par to pilsētas mēru tur sisties un cīnīties, un ņemties. Ja es būtu viņa vietā - dievs ar to pilsētu, dievs ar tiem cilvēkiem, es tik skaitu savu naudu, lieku bankās iekšā, taisu visādas štelles. Tas viņa fenomens un viņa būtība ir, ka viņš savādāk to dzīvi neredz, viņam visu laiku ir jādara. Es domāju, ka viņš strādā atbilstoši kā biznesmenis konkrētiem valstī noteiktiem likumiem, kādi tie ir. Likuma robežās viņš to savu biznesu veido.»

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, tādu iespēju pieļauj ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Taču viņš arī norādījis, ka šāds lēmums vēl neesot pieņemts, ziņo laikraksts Diena.

Augusts Brigmanis. (Foto: Edmunds Brencis, DB) ZZS vērsusies pie kolēģiem ar ierosinājumu izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus. Taču tā kā citas partijas šo ieceri nav atbalstījušas, ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs.

A.Lembergs bija arī Augstākās padomes deputāts un toreiz savienoja AP deputāta amatu ar darbu Ventspils pašvaldības vadībā. Taču AP bija divreiz vairāk deputātu nekā Saeimā tagad un bija arī atšķirīga kompetence.

«Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, vai Lembergs vēl skaitās premjera kandidāts, pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa atbildējis partijas līderis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Lembergam [Ventspils mērs Aivars Lembergs] pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību,» uzsvēris Brigmanis.

Taujāts par Lemberga ietekmi uz Zemnieku savienību, partijas līderis atbildējis: «Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?

Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.»

«Vismaz pirmajā posmā mēs tur nebūsim,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pieļauj iespēju, ka Zaļo un Zemnieku savienība kaut kādā formā pievienosies jaunveidojamās valdības koalīcijai, sacījis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Domāju, ka nevajag koalīcijas veidotājiem mānīt daļu sabiedrības, dodot signālus, ka ZZS kaut kādā veidā varētu tikt piesaistīta valdībai. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka ir tāda nostāja - pret Lembergu. Es nezinu, ar ko Lembergs viņus visus tā ir nobiedējis, bet tāda nostāja ir. Turklāt ir Zatlera faktors. Cik mēs ar viņu Saeimā tiekamies un runājamies, mums nav nekādu problēmu ar viņu komunicēt. Savukārt Zatleram pret Lembergu ir kaut kāds iekšējs aizvainojums. Kamēr Zatlera un Lemberga attiecības netiks kaut kādā veidā atrisinātas, no Zatlera puses būs šis nepārprotamais pret. Savukārt, kamēr Dombrovskis turēsies pie Zatlera svārku stērbeles, nekāda citāda risinājuma attiecībās ar ZZS nebūs. Būsim reālisti - 56 balsis viņiem.»

«Par to, ka Valdis Dombrovskis turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«To galvenokārt noteiks ārējais faktors, par kuru vēl neesam runājuši. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī, kurā stundā kāds amats tiks piedāvāts premjeram Valdim Dombrovskim ES finanšu struktūrās,» atbildot uz laikraksta jautājumu, vai līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir iespējamas kādas izmaiņas politiskajā ainavā, sacījis Brigmanis.

«Par to, ka viņam kaut kāds amats tur tiks piedāvāts, es nešaubos. Dombrovskis ar līdzšinējo darbu to ir pelnījis, un viņš tam tiek gatavots. Dombrovskis ir salīdzinoši jauns, un viņš tā nevar apstāties savā karjeras izaugsmē. Par to, ka viņš turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav. Jautājums vienīgi, vai tas notiks pavisam drīz vai vēlāk. Jāsaprot, ka tādi piedāvājumi netiek rezervēti un tos desmit reizes nepiedāvā. Vai nu tu ej uz šo piedāvāto amatu, vai arī to aizmirsti,» skaidrojis Brigmanis.

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

ZZS virzīs kandidatūras visiem amatiem – gan ārlietu, gan tieslietu, gan arī pašvaldību lietu ministra amatam. Taču tas ir maldīgs priekšstats, ka ļoti vēlamies tieslietu ministru, intervijā Latvijas radio šorīt sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Skaidrojot cīņu par tieslietu ministra amati viņš norāda: kad parādījās vakantais amats, to uzticēja Uldim Augulim (ZZS), līdz ar to, loģiski, mēs virzījām arī kandidatūras, Šodien koalīcijas partijas vēlreiz mēģinās vienoties par vakanto ministru kandidātiem. Premjers pieļāvis – ja šodien neizdosies vienoties, ministru pienākumus uzticēs pildīt parlamentārajiem sekretāriem.

Nav izsmelts jautājums par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atstāšanu līdz vēlēšanām, teica A.Brigmanis. Šo ministriju varētu sadalīt jaunā Saeima.

Viņš bija skeptisks par parlamentāto sekretāru iecelšanu ministru vietā, jo, pēc A.Brigmaņa teiktā, līdz ar Tautas partijas ministru aiziešanu, atlaisti arī parlamentārie sekretāri un tādu neesot. Viņaprāt, ārvalstu partneriem nebūs arī pieņemams, ja ārlietu ministra pienākumus pildīs parlamentārais sekretārs.

Zaļo un zemnieku savienība ministru amatu kandidātus uzrunājusi gan partijas biedru aprindās, gan ārpus tās, raidījumā 900 sekundes norādīja ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis.

Viņš skaidroja, ka partija vēlas virzīt jaunas personālijas, taču konkrētus uzvārdus nenosauca, vien piebilda, ka uzvārdus sauks tikai tad, kad būs zināms vai konkrētā ministrija būs ZZS pārziņā.

Uzrunātie kandidāti esot gan cilvēki, kas startējuši vēlēšanās, bet nav kļuvuši par deputātiem, kā arī cilvēki, kas strādājuši ar partiju ekspertu līmenī. A.Brigmanis atzīmēja, ka ZZS varētu arī pārvaldīt aizsardzības jomu un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) esot iesniegts pilns saraksts. Patlaban ir panākts, ka ZZS būs seši ministru amati, tādēļ partija nav noskaņota uz plēšanos.

A.Brigmanis arī ir pārliecināts, ka jaunajai valdībai viss izdosies un scenārijs par ārkārtas vēlēšanām neesot reāls, jo 51 bals Saskaņas centram nebūšot noteikti. Viņš skaidro, ka ārkārtas vēlēšanas neko nedošot, jo tie būtu tikai papildus izdevumi valstij. Patlaban esot jākoncentrējas uz iekšējo tautsaimniecības problēmu risināšanu nevis ārkārtas vēlēšanām.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

Vairākums no laikraksta Diena eksperimentā iesaistītajiem politiķiem, kuriem tika piedāvāts ziedojums partijai apmaiņā pret uzvaru valsts iepirkuma konkursā, pēc eksperimenta rezultātu publicēšanas apgalvo, ka jau tā norises laikā viņiem radušās nelabas aizdomas.

Viņi turklāt uzskata, ka viņu teiktais interpretēts nepareizi. Arī politiķu partijas attaisno kolēģu neviennozīmīgo rīcību, šodien raksta laikraksts.

Ziedosim 30 tūkstošus latu. Vēlāk jums mums jāpalīdz tikt pie kāda valsts pasūtījuma informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ar šādu uzstādījumu un fiktīvu personu laikraksts Diena, maskējoties aiz izdomātas amerikāņu IT kompānijas Applieds Technology, devies pie partiju pārstāvjiem.

Un, lai gan publiski vienmēr pausts, ka partijas šādi nopirkt nevar, izrādījies - var gan. Tikai divas no pašlaik esošā Saeimas piecnieka, proti, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, devušas nepārprotamu atbildi, ka šāds ceļš pie tām ir slēgts.

Aivars Lembergs, kuru ZZS trešdien oficiāli izvirzīja premjera amatam, pēc vēlēšanām sola sarunu ceļā pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vienlaikus viņš sola, ka nav runas par vienpusēju līguma laušanu no Latvijas puses.

«Vienošanos var mainīt, uzturot dialogu ar aizdevējiem, nevis vienpusēji kaut ko laužot. Ir jārunā: starptautiskā finanšu oligarhija vienā pusē un Latvijas – otrā pusē, nevis tā, ka saplēsīs papīru un izmetīs miskastē,» skaidroja Ventspils mērs. Jautāts, vai tas, ka viņa retorika šajā jautājumā sakrīt ar Par labu Latviju līderu runāto, neliecina par to, ka Ainārs Šlesers un Andris Šķēle varētu būt ZZS tuvākie domubiedri pēc vēlēšanām, A. Lembergs tikai norādīja: «Viņi vienkārši ir loģiski domājoši cilvēki.»

ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis sola, ka šī zaļo zemnieku premjera kandidāta pozīcija līdz vēlēšanām nespiedīs apvienībai mainīt savu līdzšinējo uzvedības modeli Valda Dombrovska (JL) valdībā, kura darbojas saskaņā ar starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem. «Mēs nevaram šajā brīdī pārskatīt šīs vienošanās, mēs esam atbildīgi politiķi,» teica A. Brigmanis. Viņš arī norādīja, ka atbildība par dokumentiem, kas parakstīti ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, jāuzņemas ne tikai politiķiem, bet arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un sociālajiem partneriem. «Lai pensionāru federācija nesaka, ka viņus aiz rociņas kāds atveda un piespieda,» teica A. Brigmanis.

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Latvijas Zemnieku savienība ir ne tikai viena no vecākajām un skaitliski lielākajām Latvijas partijām, bet arī perspektīvākā, sestdien LZS kongresā Jelgavā sacījis partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Diena.

Viņu vienbalsīgi un atklāti ievēlēja par partijas līderi.

Taču pirmo reizi šajos vienpadsmit gados, kopš Brigmanis vada partiju, viņa runā esot izskanējusi pārliecība, ka Zaļo un Zemnieku savienība var kļūt par vadošo politisko spēku Latvijā. Tas, kā norāda laikraksts, liecinot par jaunām ambīcijām, jo līdz šim ZZS ērtāk jutās kā sabiedrotais kādai citai vadošai partijai.

Diena raksta, kas tas varētu likt raudzīties arī pēc cita premjera kandidāta, jo jau vairāk nekā četrus gadus tas ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ir apsūdzēts smagos noziegumos un šī iemesla dēļ viņam būtu apgrūtinoši veikt valdības vadītāja pienākumus. Taču ZZS esot izdevīga Lemberga popularitāte un, iespējams, viņš arī iedrošinājis zaļos zemniekus pretendēt uz vadošā politiskā spēka lomu.

ZZS deputātes Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte šorīt atsaukušas savus priekšlikumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas būtu izdevīgi arī ar Andri Šķēli saistītajiem privatizācijas darījumiem Rīgā, Andrejsalā. «Viņas vienkārši nesaprata, ko iesniegušas – tik triviāli,» DB ceturtdienas rītā teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš neslēpa, ka lēmumu ietekmējuši trešdienas vakara raidījumā Kas notiek Latvijā izskanējušie kritiskie viedokļi. S. Pilāte DB atzina, ka priekšlikumu atsaukusi, jo publiski izskanējušas bažas, ka tas var novest pie konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā. Vienotību veidojošo partiju pārstāvji šo Saeimas Tautsaimniecības komisijas pēdējā brīdī atbalstīto normu saista ar iespējamu plašāku vienošanos starp ZZS un PLL, kur zaļo zemnieku maiņas kārts ir ģenerālprokurora amatam izvirzītais Ēriks Kalnmeiers. «Tā ir maksa par Kalnmeieru,» privatizācijas pabeigšanas likuma grozījumus raksturoja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc tam, kad Saeima Valsts prezidenta amatā apstiprināja vairāku ZZS deputātu virzīto Andri Bērziņu, žurnālistiem atzina, ka pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera runā par Saeimas atlaišanu bijis «daudz patiesu vārdu».

Viņaprāt, esošajai Saeimai vēl atlikušajos darba mēnešos daudz aktīvāk jāstrādā ar jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu. Valdības demisija, pēc A. Brigmaņa teiktā, nebūtu saprātīgs risinājums.

Vaicāts par to, vai izjūt gandarījumu par ZZS deputāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, A. Brigmanis sacīja: «Bērziņš tagad atrodas tādā pašā situācijā kā Zatlers pirms četriem gadiem.»

Pats A. Brigmanis esot izpildījis iepriekš solīto un abās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtās balsojis par V. Zatleru.

Valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl arvien uzstāj, ka 2011. gadā valstij ir pašvaldībām jāgarantē nodokļu prognožu izpilde 100 % apmērā un to neizpildes gadījumā jākompensē pašvaldībām negūtie ieņēmumi.

To ceturtdien pēc vairāk nekā stundu ilgušas valdošo koalīciju veidojošo partiju apspriešanās paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība vēlas panākt, lai pašvaldībām tiktu sniegtas garantijas 100 % apmērā, turpretī Finanšu ministrija un premjera Valda Dombrovska pārstāvētā Vienotība paliek pie nostājas, ka garantiju apjoms 2011. gadā saglabājams 92 % apmērā.

A. Brigmanis ceturtdien žurnālistiem pauda, ka ZZS turpinās diskutēt par šo jautājumu, taču konkrēti termiņi, kad vajadzētu vienoties, nav noteikti. «Mēs negrasāmies novilkt nekādas sarkanās līnijas,» viņš teica.

«Zatlers deg. Pārnestā nozīmē. Viņš iekšēji deg savās atriebības alkās,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par bijušo Valsts prezidentu un Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru, sacījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«Viņš grib ZZS ierādīt kaut kādu sev zināmu vietu un deg arī ārēji no milzīgā sabiedrības spiediena. Sabiedrība no viņa gaida reālus darbus, nevis runas. Viņam tagad ir jāizšķiras starp SC [Saskaņas centrs] un NA [Nacionālā apvienība],» skaidrojis Brigmanis.

Viņš arī uzskata, ka «Zatlera partijai ir jāņem premjera amats, un spīkera amats viņiem vairs nesanāk»: «Tas jādod citiem. Kur vēl pastāv viens būtisks ačgārnums? Ja atceramies rīkojuma nr. 2 priekšvakaru, tad ko bez tiesiskuma vēl pateica Zatlers? Tu, Dombrovski, un tu, Āboltiņa, esat vāji, pakļaujaties visādiem spiedieniem. Tagad Zatlera partijai ir jāņem premjera amats un jāparāda šī stingrība un konsekventā virzība uz priekšu visās līnijās. Par konsolidācijas jautājumiem, par airBaltic jautājumu. Dombrovskis netiek galā, jānāk Zatlera premjeram kopā ar finanšu ministru Vjačeslavu Dombrovski un viss jānokārto. Nevar būt tā, ka visas lietas, kuru dēļ ir atlaista pašreizējā Saeima, viņi paši nerisinās un mēģinās paiet malā no sarežģītiem saimnieciskiem jautājumiem. Nedomāju, ka tā būtu laba prakse. Bet tas atkarīgs no Vienotības. Vai viņi ļaus, ka viņus apspēlē.»

Premjers Valdis Dombrovskis nākamā gada budžetā apsolījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prasītos papildu 7 miljonus eiro pašvaldību autoceļiem. Tāpat pašvaldībām noteikto aizņēmumu limitu palielinās par 10 miljoniem eiro.

Tajā pat laikā Ministru prezidents nav akceptējis opozīcijā esošās ZZS vēlmi no 80% līdz 82% palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem, portālam Diena.lv pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

ZZS iepriekš balsojumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā, taču izteicās - ja nevienu no viņu priekšlikumiem uz galīgo lasījumu neatbalstīs, ZZS nevarēs balsot par valsts budžeta projekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā, tādējādi garantējot budžeta pieņemšanu arī gadījumā, ja par no nenobalsotu kāds no koalīcijas partneriem. Pašlaik Brigmanis pēc sarunas ar premjeru un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apgalvoja, ka "šis sarunu process ir atvērts, skatīsimies, ko lems valdība", vēl neminot, kā ZZS balsos par budžetu.