Būvfirma AS BMGS ārpus Latvijas strādā tikai austrumu tirgū un nav mēģinājusi iegūt pasūtījumus rietumos, jo uzskata, ka konkurēt ar lielajiem Eiropas būvniecības koncerniem nav jēgas, norāda BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

«Mums ir veselais saprāts, un saprotam, ka ar savām iespējām - gan finansiālajām, gan ražošanas jaudām - neesam spējīgi mēroties spēkiem ar tādiem monstriem kā Strabag un citiem. Arī Krievijā nespējam uzņemties patiešām lielu objektu būvniecību, jo tur ir jāsniedz tādas garantijas, kādas BMGS nevar nodrošināt, jo nevaram izraut no kompānijas apgrozījuma tik lielus garantijas depozītiem nepieciešamās naudas apjomus,» skaidroja Para.

Jautāts, vai BMGS nav mēģinājusi rietumos startēt konkursos uz neliela apjoma objektiem, Para skaidroja, ka tam nav jēgas, jo uzņēmuma izdevumi būs lielāki nekā gaidāmā peļņa. «Ir arī citi šķēršļi - rūpīgi jāizstudē katras konkrētās valsts likumdošana, būvniecības noteikumi, jāapmāca personāls atbilstoši šiem noteikumiem,» piebilda Para.

«Akciju sabiedrībai BMGS nepastāv neviena Maksātnespējas likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, būvfirmai ir pietiekami daudz līdzekļu, tā ir izpildījusi visas saistības un nekavē nevienas saistības izpildi. Līdz ar to apakšuzņēmēja – SIA 7 Projekts - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegtais a/s BMGS maksātnespējas pieteikums nav pamatots un ir tikai mēģinājums izdarīt spiedienu uz BMGS, nevis tiesiskā ceļā risināt saimniecisku strīdu,» teikts šodien medijiem izplatītajā būvfirmas BMGS paziņojumā.

Kā vakar vēstīja aģentūra LETA, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija. Saskaņā ar datiem Tiesu informatīvajā sistēmā BMGS maksātnespējas pieteikumu iesniegusi SIA 7 Projekts.

Kā savā paziņojumā skaidro BMGS, summa, kuru vēlas saņemt SIA 7 Projekts, esot salīdzinoši neliela un veido tikai apmēram vienu divsimt divdesmito daļu no BMGS konsolidētā apgrozījuma, kas 2012. gadā bija aptuveni 40 miljoni latu. Akciju sabiedrības peļņa 2012. gadā ir bijusi aptuveni 1,5 miljoni latu.

Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija.

Saskaņā ar datiem Tiesu informatīvajā sistēmā BMGS maksātnespējas pieteikumu iesniegusi SIA 7.Projekts.

Kā informē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, tiesnesis Raimonds Buls minēto maksātnespējas lietu izskatīs 25.aprīlī plkst.13.

Kā ziņots, šā gada martā Lietuvas valsts kompānija Klaipedos nafta noslēdza līgumu ar BMGS par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa krasta infrastruktūras projektēšanas un celtniecības darbiem.

BMGS apņēmās šos darbus paveikt līdz 2014.gada 1.oktobrim par summu, kas nepārsniedz 27,19 miljonus eiro (19,1 miljonu latu), nerēķinot pievienotās vērtības nodokli.

Šonedēļ būvkompānija BMGS reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina paziņojums Lursoft.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 11,57 miljoni latu un tās ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland Plc.

Kā portālam db.lv skaidroja BMGS valdes priekšsēdētāja vietniece Svetlana Afanasjeva, sakarā ar jauna objekta – Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa krasta infrastruktūras būvniecības darbu uzsākšanu - AS BMGS ir saņēmusi Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles finanšu garantiju, kas nodrošina līguma izpildi, un nodrošinājumam ir reģistrēta komercķīla.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi Latvijas būvfirmas AS BMGS maksātnespējas lietu, liecina Maksātnespējas subjektu datu bāzē pieejamā informācija.

Uzņēmums Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft atkal apšauba Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) iepirkumu konkursa godīgumu, liecina Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtā sūdzība par Krievu salas infrastruktūras 88,7 miljonu vērtā projekta iepirkumu.

Josef Mobius Bau-Aktiengeselllschaft iesniedzis sūdzību par RBP konkursa rezultātiem. RBP bija izsludinājusi konkursu projektā «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīga, Latvija», un par konkursa uzvarētāju noteica Latvijas būvniecības uzņēmumu BMGS S. Pilnsabiedrība BMGS S un RBP vienojās par infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā par vairāk nekā 88,7 miljoniem latu. Informācija IUB mājas lapā liecina, ka par konkursa uzvarētāju tika izraudzīts «saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums».

Jau vēstīts, ka RBP konkursā bija saņēmusi trīs pretendentu piedāvājumus, taču augusta sākumā IUB aizliedza RBP slēgt būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību BMGS S, jo tika ņemtas vērā Aarsleff-Merko un Josef Mobius Bau-Akiengesellschaft iesniegtās sūdzības. «Iepriekšējais iepirkums tika apturēts, jo, izvērtējot iepirkuma konkursa gaitu, IUB nebija skaidri vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem tika noteikts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Teorētiski sūdzību iesniegšana un iepirkumu apturēšana var norisināties bezgalīgi – tik ilgi, kamēr nevienam nav sūdzību par iepirkumu konkursa rezultātiem,» Db.lv norādīja IUB Juridiskā departamenta direktores vietniece Dita Paura. Joseb Mobius Bau-Akiengesellschaft iesniedza sūdzību pagājušajā nedēļā, un pašlaik nevar paredzēt, vai iepirkums tiks apturēts vai nē - IUB sūdzību izskatīs viena mēneša laikā, stāstīja D. Paura.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Drīzumā tiks izvēlēts būvnieks līdz 100 miljonu latu vērtajai Krievu salas ostas izbūvei, uz kuru plāno pārcelt Rīgas ostu. Vienam no pretendentiem pārmet konkursa izgāšanu Klaipēdas ostā.

Db.lv jau vēstīja, ka konkursā, kur trīs būvfirmu piedāvājumu cenas svārstās no 78 miljoniem latu līdz 90 miljonu latu, piedalās Vācijas kompānija Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft. Lietuvas mediji šogad ziņoja, ka Klaipēdas valsts ostas pārvalde vaino vācu uzņēmumu Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft konkursa izgāšanā, ko Vācu uzņēmums noraidījis.

Lietuvas laikraksts Lietuvos rytas rakstīja, ka vācu uzņēmums piedāvājis zemāko cenu konkursā, kas tika izsludināts pagājušā gada decembrī par Klaipēdas ostas kanāla ietekas uzlabošanas un Malku līča padziļināšanas darbu veikšanu. Uzņēmums piedāvāja izrakt 460 000 kubikmetrus grunts un veikt citus darbus par 8 miljoniem litu (ap 1,63 milj. Ls) apmērā. Tomēr šā gada marta sākumā, kad līdz piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņa beigām bija palikusi tikai viena nedēļa, Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft, kas bija ieguvis pirmo vietu konkursā, mainīja savu lēmumu un atteicās parakstīt līgumu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Latvijas uzņēmuma AS “BMGS” filiāle Igaunijā šī gada 22. maijā ir noslēgusi līgumu ar Tallinas ostu (AS Tallinna Sadam) par mola izbūvi Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā.

Multifunkcionālās zonas būvdarbu līguma cena ir 53,2 miljoni eiro, un projekta izpildes gala termiņš ir 2025. gada jūlijs.

“Savos vairāk nekā 70 darbības gados AS “BMGS” ir īstenojusi desmitiem projektu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, taču Paldisku ostas projekts mums ir īpaši nozīmīgs un atbildīgs. Tas top militārās mobilitātes programmas EstMilMob ietvaros ar mērķi uzlabot transporta sakarus starp ostu un Tapas pilsētu Ziemeļigaunijā. Šis būs viens no ambiciozākajiem ostu labiekārtošanas projektiem uzņēmuma vēsturē,” norāda AS “BMGS” valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Paldisku ostā ir pieaudzis pieprasījums pēc ātriem un efektīviem loģistikas risinājumiem transportlīdzekļu un produktu pārvietošanā, turklāt osta ir svarīgs objekts militārajai un enerģētikas nozarei. Ostas attīstības plāni paredz, ka lielu daļu no ostā ienākošajām kravām, kam nepieciešama īpaša ostas infrastruktūra, veidos vēja turbīnu detaļas un infrastruktūras elementi. Jaunās piestātnes būvniecība radīs priekšnoteikumus, lai Tallinas osta (un Paldiski kā daļa no tās) kļūtu par nozīmīgu partneri jūras vēja parku būvniecībā un turpmākajā uzturēšanā Baltijas jūras reģionā. Projekts top ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 20 miljonu eiro apmērā, kam tiks piesaistīts arī privātais finansējums.

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis konkursa par Rīgas ostas pārnešanu uz Krievu salas ostu pārbaudi. Šajā konkursā uzvarēja pilnsabiedrība BMGS S. Konkurss gan patlaban ir apturēts.

Pārbaude uzsākata pēc portāla kompromat.lv iesnieguma, par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostas sludinātajā konkursā. Portāla paziņojumā norādīts, ka šā gada maijā konkursā Rīgas brīvostas pārvalde bez pamatotiem iemesliem piešķīrusi uzvaru par gandrīz 90 milj. Ls pilnsabiedrībai BMGS S, kurā ir apvienotas АО BMGS un SIA Skonto Būve, kas devis pamatu izstumtajiem konkurentiem apšaubīt konkursa likumību

KNAB savā atbildes vēstulē šā gada oktobrī norādījis, ka iesnieguma izskatīšani pieprasīta papildu informācija. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), apturējis konkursu un veic savu izmeklēšanu. Tās rezultāts būs zināms 5.decembrī.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Rīgā, Tvaika ielā 27, kur AS BMGS betona un dzelzsbetona konstrukciju ražotnē tiek izgatavota ļoti specifiska produkcija – betona un saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas.

AS BMGS tika izveidota 1993.gadā uz tresta Baltmorgidrostroj (dibināts 1952.gadā ar mērķi atjaunot sagrautās un izpostītās jūras un tirdzniecības ostas, kā arī kuģu remonta uzņēmumus Baltijas reģionā) bāzes. Reorganizācijas laikā BMGS izdevās saglabāt pamatjaudas, personālu, uzkrāto pieredzi un turpināt savu darbību brīvā tirgus apstākļos.

Uzņēmumam ir filiāles un pārstāvniecības Krievijā (Sanktpēterburgā), Igaunijā (Tallinā), Lietuvā (Klaipēdā), Turkmenistānā (Ašhabadā) un Zviedrijā.

Galvenie BMGS darbības virzieni ir ostu būvju celtniecība, jebkura veida pāļu pamatu, tiltu, dzelzceļa būvju būvniecība, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecība, kā arī tiek piedāvāti pakalpojumi projektēšanas un ģeotehniskās izpētes jomā. Vienlaikus uzņēmums nodarbojas arī ar betona un dzelzsbetona izstrādājumu ražošanu specifiskām industriālu projektu vajadzībām, kā arī dzelzceļa un ostu projektiem. BMGS ražo produkciju tādiem pasūtītājiem kā ostām un infrastruktūras organizācijām, bet arī nodrošina saražotās produkcijas montāžu un projektu vadību, nodrošinot klientus ar pilnu apkalpošanas ciklu.

Pabeigusi darbus trīs lielos ostas un dzelzceļa infrastruktūras objektos, a/s BMGS lielāku uzmanību nākamgad veltīs eksporta tirgiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien tiek atklāta ap 40 milj. eiro izmaksājusī stacija Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, ko pēc a/s Latvijas dzelzceļš pasūtījuma būvēja BMGS un Skonto būves veidota pilnsabiedrība BMGS S. Tās būvētā infrastruktūra Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai prom no Rīgas centra ekspluatācijā tika nodota novembra vidū. Projekta realizācijā, kā norādījusi Rīgas brīvostas pārvalde, ieguldīti ap 133,7 milj. eiro. Nodošanu gaida arī 38,8 milj. eiro vērtais Šķirotavas stacijas uzkalniņš, kura īstenošanā BMGS partneris bija Siemens. «Tas ir ļoti rets gadījums, kad vienlaikus tiek īstenoti trīs lieli objekti,» saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Ar izaicinājumiem nācies saskarties visos objektos – Krievu salas infrastruktūras izbūvei bija maz laika, jo projekta sākšanu, kā DB jau ziņojis, kavēja būvatļaujas apstrīdēšana, brīvostai viegli nevedās arī ar finansējuma piesaisti. «200 strādnieku bija gatavi sākt strādāt, bijām iepirkuši materiālus par vairāk nekā 25 milj. eiro un pēkšņi būvatļauja tika apturēta. Tas bija diezgan grūts brīdis. Krievu salas dēļ atteicāmies no viena diezgan nopietna objekta Krievijā, bet sanāca tā, ka visu vasaru, kas ir labākais laiks būvniekiem, gaidījām atļauju sākt darbus,» atminas S. Afanasjeva. Tomēr ar rezultātu viņa ir apmierināta, uzskaitot, ka kopējais izbūvēto piestātņu garums tuvojas 1,5 km, to dziļums ir 15 m ar iespēju padziļināt līdz 17 m, iegremdēts milzīgs daudzums cauruļu, padziļināta upes gultne utt. Savukārt Bolderājas stacijas projektā uzbēruma veidošanā izmantotas specifiska tehnoloģija – smilšu pāļi. Par tehnoloģiski unikālu uzskatāms arī Šķirotavas projekts, kas bija jāīsteno, nepārtraucot objekta darbību. «Savā starpā objektu saucam par kosmosa kuģi. Vagonu šķirošana, pārmiju kontrole, elektrības kontrole – viss notiek automātiski,» viņa atzīst.

Klaipēdas ostas pārvaldei būs jāsamaksā Latvijas būvuzņēmumam AS "BMGS" gandrīz pusmiljons eiro par papildu darbiem piestātnes rekonstrukcijas laikā, nolēmusi Lietuvas Apelāciju tiesa.

Tiesa 4.jūlijā atcēla Klaipēdas apgabaltiesas 8.marta lēmumu un noteica izmaksāt Latvijas uzņēmumam 499 400 eiro, kurus ostas pārvalde bija iemaksājusi glabāšanai, bet procenti ar likmi 5% gadā netika piespriesti, jo Klaipēdas ostas vadība nevairījās no līdzekļu samaksas - tā nekavējoties sāka noskaidrot, kuram no diviem konsorcija uzņēmumiem izmaksāt līdzekļus.

"Līguma izpildes laikā faktiskā situācija attiecībā uz atbildīgā partnera iecelšanu mainījās," norādīja Lietuvas Apelāciju tiesa. "No līguma parakstīšanas brīža 2019.gada 16.novembrī tieši apelācijas sūdzības iesniedzējs ["BMGS"] kļuva par atbildīgo partneri, kas attiecībās ar atbildētāju [ostas pārvaldi] darbojās abu partneru vārdā, tostarp jautājumā par atlīdzības saņemšanu no iestādes par faktiski veiktajiem līguma darbiem," secināja tiesa.

Latvijas būvuzņēmumam “BMGS” ir mainījies akcionāru sastāvs, par uzņēmuma lielāko akcionāru ar 34,47% akciju kļūstot Vācijas uzņēmumam “Skyflower Real Estate GmbH”. Līdz ar akcionāru maiņu, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu atstājusi Svetlana Afanasjeva. Viņas vietā stāsies Deniss Krivčenkovs, kurš iepriekš AS “BMGS” pildīja Dzelzceļa būvniecības nodaļas vadītāja pienākumus.

Komentējot savu iecelšanu amatā, Deniss Krivčenkovs norāda: “Kā vienu no savām darbības prioritātēm kopā ar jaunajiem uzņēmuma akcionāriem esmu izvirzījis AS “BMGS” līderības stiprināšanu, paplašinot uzņēmuma darbību gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos. Mūsu mērķis ir īstenot ilgtspējīgus projektus, kas aptver ne tikai dažādu valsts nozīmes infrastruktūras objektu realizāciju, bet arī raudzīties nekustamā īpašuma tirgus attīstības virzienā. Pateicoties uzņēmuma līdzšinējai darbības pieredzei un plašajai ekspertu komandai, pozitīvi raugāmies uz nākamo uzņēmuma attīstības posmu.”

Deniss Krivčenkovs valdes priekšsēdētāja amatā stāsies, pārņemot pienākumus no līdzšinējās valdes priekšsēdētājas Svetlanas Afanasjevas. Uzņēmuma akcionāri un vadības komanda ir pateicīgi par S. Afanasjevas ieguldījumu AS “BMGS” izaugsmē.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Skonto būves vadītājs Guntis Rāvis draud vērsties tiesā Vācijā pret Möbius, kas kritizē ostas konkursu, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Vācijas būvuzņēmums Jo­sef Möbius Bau-Aktiengesellschaft (Möbius) jau divas reizes sniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Rīgas brīvostas sludināto teju 100 milj. Ls vērto Krievu salas ostas izbūves konkursu, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra. Tostarp otru sūdzību IUB plāno skatīt šodien. Tikmēr Möbius šonedēļ izvērsa kampaņu, rīkojot preses konferenci, kurā kritizēja konkursa gaitu un pauda aizdomas par konkursā uzvarējušās Latvijas pilnsabiedrības BMGS S (veido būvkompānija BMGS un Skonto būve) negodīgu rīcību.

Šonedēļ Möbius publiski nācis klajā ar paziņojumu, kurā pauda aizdomas par to, ka BMGS S rīcībā varētu būt bijis Möbius konkursa piedāvājums. Tā kā Möbius piedāvājums satur komercnoslēpumu, tad šādas informācijas nonākšana konkurentu rīcībā kaitē uzņēmuma iespējām vienlīdzīgi konkurēt, iepriekš medijos izteicās Möbius nolīgtie juristi. Tiešu pierādījumu gan Vācijas kompānijai nav, tomēr aizdomas esot radījuši BMGS S sniegtie paskaidrojumi IUB saistībā ar pirmo iesniegto sūdzību.

Vācijas kompānija Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft jau kārtējo reizi atkal iesniegusi sūdzību saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes 88,71 miljona latu vērto konkurso Krievu salas izbūvei.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) Db.lv apliecināja, ka šāda sūtība 2. februārī saņemta un tiks lemts par šīs sūdzības pamatotību.

Tādējādi minētais konkurss infrastruktūras attīstībai Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā, kurā par uzvarētēju iepriekš vairākas reizes atzīta pilnsabiedrību BMGS S, atkal tiks novilcināts.

Tikmēr satraukumu par būvniecības vilcināšanos jau paudis Latvijas dzelzceļš, kura prezidents Uģis Magonis šā gada janvārī atzina, ka, ja tuvākajā laikā netiks realizēts Rīgas ostas Krievu salas projekts, Latvijas dzelzceļš un osta var zaudēt 11 miljonus tonnu jeb vienu piekto daļu kravu gadā.

SIA Skonto Būve iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vairāk nekā 38 miljonus eiro vērtā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas iepirkuma konkursa rezultātiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš par Šķirotavas stacijas uzkalna rekonstrukcijas veicēju izvēlēja a/s BMGS. Projetka īstenošanas ietvaros saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu tika organizēts atklāts konkurss, un līdz šī gada 1. septembrim savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – a/s BMGS un SIA Skonto Būve.

Skonto Būve uzskata, ka ir pārkāptas tās tiesības uz taisnīgu vērtējumu, un nav ievērota vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret pretendentiem. Skonto Būve arī lūgusi IUB aizliegt Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš slēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu a/s BMGS. «Nav saprotama un pieņemama par 8,5 miljoniem eiro dārgāka piedāvājuma izvēlē konkursā, kurā par izvēlēs kritēriju ir noteikta cena,» uzskata Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. «Lai konkursā, kurā izvēles kritērijs ir zemākā cena, izvēlētos dārgāko piedāvājumu, jābūt argumentētam un detalizētam pamatojumam, taču tādu nav. Tas liek domāt par klaju nelikumību, un būtu dīvaini, ja mēs uz to nereaģētu,» norāda Skonto Būve valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka konkursa uzvarētāja piedāvājums būtiski pārsniedz arī iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu 30 miljoni eiro. SIA Skonto Būve piedāvātā līgumcena ir 30,3 miljoni eiro bez PVN 22%. «Skonto Būve apakšuzņēmēji AŽD Praha un Prvni Signali ir Čehijas kompānijas ar lielu pieredzi dzelzceļu būvniecībā, arī dzelzceļu uzkalnu modernizācijā, un piedāvātās iekārtas ir ražotas Eiropas Savienībā un atbilst visiem spēkā esošajiem standartiem, norāda Skonto Būve vadītājs.

Izmaiņas notikušas AS BMGS valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Pilnvaru termiņš pagarināts līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Viktoram Param, kā arī valdes loceklei Svetlanai Afanasjevai. Kā trešā amatpersona uzņēmuma valdē apstiprināts Vitālijs Čaplinskis, kurš pildīs valdes locekļa pienākumus.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka vakar no valdes locekļu amata pildīšanas AS BMGS atcelts Vladimirs Mironovs, Vladimirs Korolišins, kā arī Genādijs Kalaneps.

V. Čaplinskis, kurš ir jaunieceltais AS BMGS valdes loceklis, patlaban ir arī SIA PBLC un SIA IBR līdzīpašnieks, pēdējā no tiem ieņemot arī valdes locekļa amatu. Papildus tam V. Čaplinskis pilda arī SIA PBLC Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāvis Rīgas brīvostai slēgt līgumu ar konkursa par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uzvarētāju pilnsabiedrību BMGS-S, liecina informācija biroja mājaslapā. Jāatgādina, ka kopējā līguma summa šim projektam ir 88,71 milj. Ls.

Josef Möbius Bau-Aktiengesellschafta (Möbius) bija pārsūdzējis IUB lēmumus, kas ļautu Rīgas brīvostas pārvaldei slēgt līgumu ar pilnsabiedrību BMGS-S par infrastruktūras būvniecības projektu Krievu salā.

Pirmoreiz Möbius iesniedza sūdzību pērnā gada jūnijā, trešo reizi - 2012.gada februārī, kur norādīja, ka Rīgas brīvostas pārvalde vairākkārtīgi nespēj tiesiski un pamatoti novērtēt pretendentu iesniegtos piedāvājumus. DB jau rakstīja, ka Möbius piedāvjums bija ievērojami lētāks - 76 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ja Möbius zaudēs, IUB atļaujot slēgt līgumu ar BMGS-S, uzņēmums «ies līdz galam, respektīvi, līdz attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām, kurās pārsūdzēs Latvijas institūciju lēmumus,» iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvis Aleksandrs Šabanovs.

Rīgas brīvostas valde slēgs līgumu ar hidrotehniskās celtniecības kompāniju AS BMGS par galvenā kuģu ceļa vēsturiskā krasta stiprinājuma (FG dambis) pārbūvi, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

AS BMGS piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) izsludinātajā atklātajā iepirkuma procedūrā par FG dambja pārbūvi, saglabājot to vēsturiskajā izskatā. FG dambis atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Ķīpsalas un stiepjas 1, 51 km garumā. Bez būtiskas atjaunošanas tas ticis ekspluatēts jau vairāk nekā 120 gadus. Tā kā vēsturiskajam dambim ir būtiska loma kuģošanas nodrošināšanai Rīgas ostā - tas aizsargā galveno kuģu ceļu no grunts noslīdējumiem, RBP ir uzsākusi FG dambja rekonstrukcijas projektu.

FG dambis ir būvēts no 1889. līdz 1891. gadam kā Daugavas kreisā krasta straumi regulējošā būve un kopā ar K. Valdemāra un CDE dambi veido Daugavas kreisā krasta dambju sistēmu, kas paredzēta upes gultnes nostiprināšanai un ostas ierīkošanai. Dambja konstrukciju veido savā starpā sastiprinātas koka pāļu sienas, kas piepildītas ar akmeņiem. Tā kā savstarpējais pāļu sienu stiprinājums atrodas mainīgā ūdenslīmeņa zonā, koka konstrukcijas ir pakļautas trupei un ledus iedarbībai. Apsekošanas gaitā ir konstatēti nopietni dambja bojājumi, kas pēc ekspertu slēdziena var novest pie dambja sagruvuma.

Ja tuvākajā laikā netiks realizēts Rīgas ostas Krievu salas projekts, uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) un osta var zaudēt 11 miljonus tonnu jeb vienu piekto daļu LDz kravu gadā, jo klienti ar kravām, kas jau ir, aizies projām uz Murmanskas ostu un attīstīs savu termināli tur, norāda Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.

Viņš skaidro, ka ogļu transportēšanas jomā starp ostām ir asa konkurence un, lai iegūtu kravas, svarīgs ir Rīgas brīvostas jaunais Krievu salas termināls.

«Ja tas tiks būvēts, klientiem ir iespējams piesaistīt investorus un nodrošināties ar 11 miljoniem tonnu kravu jeb papildus nāktu trīs četri miljoni tonnu kravu. Ja šis projekts netiek realizēts, tad šie klienti ar visām kravām, kas jau ir, varētu aiziet projām uz Murmansku un attīstīt savu termināli tur,» skaidro Magonis.

Kā uzver amatpersona, ja tuvākā pusgada laikā nebūs skaidrības par Krievu salas projektu, tad tas jau paliek nopietni. Tas būtiski ietekmēšot arī LDz darbu. «Varam zaudēt piekto daļu kravu, un, samazinoties kravu apjomam, sadārdzinās infrastruktūras maksa. Tas ietekmēs arī citu kravu veidu transportēšanu, jo sadārdzināsies infrastruktūras maksa. Līdz ar to, tarifam sadārdzinoties, kāda krava varētu aiziet prom,» skaidro LDz vadītājs.