Poļu lētās kravas Latvijas salātus pārvērš biomasā; pogas izgriež arī igauņi

Latvijas ražotāji varētu pilnībā apmierināt pircēju pieprasījumu, ja tirgotāji priekšroku nesteigtu dot ievestajiem salātiem, kuru cena destabilizē tirgu, uzskata DB aptaujātie agro pašmāju salātu audzētāji.

Vietējo salātu nākotne ir apdraudēta. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, salātu audzēšanu SIA Rītausma vadība sauc par sociālo programmu darbavietu saglabāšanai arī ziemā, bet otrs lielais audzētājs – z/s Mežacīruļi no mazumtirdzniecības ķēžu atgrūstajiem paša audzētajiem salātiem kā no biomasas bijis spiests ražot gāzi. DB jāsecina – ražotāji un tirgotāji par šo tēmu runā katrs savā valodā.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) šonedēļ rīkoja lauksaimnieku braucienu uz piena ražošanas saimniecībām Vidzemē – Rūjienas, Beverīnas un Kocēnu novados, informē ZSA.

Brauciena mērķis bija piensaimniecības situācijas novērtējums, savstarpējās pieredzes apmaiņa un jaunu zināšanu apguve. Līdz ar lauksaimniekiem labos ražošanas prakses piemērus vērtēja arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra.

Kā norāda ZSA priekšsēdētāja vietnieks un piensaimnieks Juris Cīrulis, neskatoties uz Krievijas embargo radītajiem sarežģījumiem, saimniecības ir spējušas ne tikai turpināt savu darbību, bet arī saglabāt pozitīvu nozares redzējumu. Viņš uzsver: «Ceļš uz veiksmīgi strādājošu saimniecību ir pārdomāta tās vadība - labvēlīgas vides nodrošināšana labiem izslaukumiem, investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un uzkrātā pieredze.»

A/s Trikātas siers līdzšinējajam valdes priekšsēdētājam Raimondam Freimanim beigušās darbības pilnvaras, tādēļ viņa vietā šo amatu ieņems Sandris Brālēns, liecina Lursoft dati.

R. Freimanis a/s Trikātas siers vadīja kopš 2009. gada vidus.

Turpmāk a/s Trikātas siers valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā - bez S. Brālēna uzņēmuma valdē darbojas vēl divi valdes locekļi – Juris Cīrulis un Aija Manika. Db.lv jau rakstīja, ka J. Cīrulis a/s Trikātas siers valdes locekļa amatā iecelts šā gada augusta sākumā, ieņemot Raisas Jablonskas vietu.

2012. gadā a/s Trikātas siers strādāja ar 2,93 miljonu latu apgrozījumu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājusies līdz 3,29 tūkstošiem latu. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Apbalvots starptautiskā konkursa «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014» Latvijas fināliste – zemnieku saimniecība Mežacīruļi. Konkursā tiek izcelti labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemēri, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Mežacīruļi saimnieki Juris un Vija Cīruļi pārstāvēs Latviju reģionālā līmenī, sacenšoties ar astoņiem citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014» un naudas balvu 10 tūkst. eiro.

Reģionālais uzvarētājs tiks nosaukts 23. septembrī konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā Polijā.

Mežacīruļos sākotnēji intuitīvi, tomēr vēlākos gados jau pilnībā apzināti, izvēlēts daudznozaru ražošanas princips, ražojot pienu, audzējot kviešus, rapsi, zālājus, pupas un kukurūzu. Izmantojot ārvalstu pieredzi, lauksaimniecības uzņēmums paplašināts ar enerģijas ražošanas posmu – biogāzi, elektrību un siltumu. Tālāk siltuma izmantošanai izveidots siltumnīcu komplekss. Šobrīd saimniecībā izveidota arī pirmā mitrzeme – demonstrējumu objekts Latvijā. Saimniecībā izveidotā mitrzeme ievērojami samazina piesārņojuma slodzi uz dabīgajām ūdens krātuvēm.

Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» darbinieces Sandra Griņēviča un Kristīne Cīrule aprūpē stādus, lai pie pircējiem aprīlī nonāktu pirmie gurķi. Kad darbs siltumnīcā pie jau augošajiem būs paveikts, šīs nedēļas laikā ar gurķu dēstiem plānots piestādīt vēl vienu no saimniecības siltumnīcām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Aprīlī lielveikalu piedāvājumā parādīsies Zaļenieku novada zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi» audzētie gurķi, solījusi saimniece Vija Cīrule. Viņas saimniecībā lietā liek siltumu, kas rodas, elektrības ieguvē sadedzinot saražoto biogāzi.

Kā skaidrojusi zemniece, jaunajā biznesa nišā – salātu, garšaugu un gurķu audzēšanā – zemnieku saimniecība spēkus iemēģināt sāka pagājušajā gadā. Arī pašlaik «Mežacīruļos» jaunā joma vēl nav uzskatāma par nostabilizējušos. Pēc V.Cīrules teiktā, tam, visticamāk, vajadzēšot trīs līdz piecus gadus.

Šogad saimniecībā uzceltajā modernajā siltumnīcu kompleksā vairāk nekā pushektāra platībā jau 6. janvārī sākti darbi, lai aprīlī pie patērētāja nonāktu pirmie salāti. V.Cīrule paredz, ka tirdzniecībā tie parādīsies aptuveni no 5. līdz 10. aprīlim, gurķi, iespējams, nedaudz vēlāk. «Mežacīruļi» audzē vairāku šķirņu salātus – gan tādus, kas cieņā individuālajiem pircējiem, gan ēdināšanas uzņēmumos pieprasītos –, kā arī garšaugus – baziliku, timiānu, piparmētru un citus, raksta Zemgales Ziņas.

«Galvenais, ko sagaidām no jaunās valdības, ir stabilitāti, iesāktā darba turpināšanu un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās,» uzsver biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtē, ka svarīgākais risināmais jautājums jau tuvākajās nedēļās būs 2015.gada budžets, tai skaitā finansējums pārejas posma valsts atbalstam un bezakcīzes dīzeļdegvielai. Tāpat jaunajai valdībai ir jādomā, kā visveiksmīgāk pārvarēt Krievijas Federācijas pārtikas embargo radītos zaudējumus, lai lauksaimnieki nezaudē savu saimniecisko darbību.

Viņš norāda, ka kopā ar 11.Saeimas deputātiem esam paveikuši vairākus nozīmīgus darbus lauksaimniecības attīstībai, kā, piemēram, darbs pie likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas lauksaimniekiem ir ļoti būtisks, lai Latvijas svarīgāko resursu saglabātu vietējo saimnieku rokās. «Ceram, ka ar 12.Saeimas deputātiem un topošo valdību darbs turpināsies tikpat konstruktīvi,» piebilst. J. Lazdiņš.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā – no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem – tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē.»

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»

Biedrības Zemnieku saeima 16. kongresa laikā atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), informē biedrības pārstāvji.

Savukārt valdē nākamos divus gadus strādās: Maira Dzelzkalēja (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Uldis Krievārs (Vidzeme), Artūrs Akmens (Latgale), savukārt valdes locekļu kandidāti ir Gints Gžibovskis (Vidzeme) un Arnolds Jātnieks (Zemgale).

Saskaņā ar organizācijas statūtiem, valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas notiek reizi divos gados.

Biedrība Zemnieku saeima dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Situācija piena nozarē kopš pagājušā gada augusta, pretēji izskanējušajām prognozēm, kļūst arvien sarežģītāka.

Tuvojoties rudenim, proti, visaugstākajam piena izslaukuma periodam, lauksaimnieki ir nobažījušies par vēl lielāku piena iepirkuma cenu kritumu.

Tā secināts ceturtdien biedrības Zemnieku saeima (ZSA) rīkotās sanāksmes laikā Latvijas piena nozares pārstāvjiem. Sanāksmes mērķis bija uzsākt darbu pie piena nozares stratēģijas izstrādes. Pirmo reizi kopā sanāca ZSA biedri, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, kā arī piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvji.

Piena lopkopība ir viena no lielākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, kurai sarūkot samazinātos gan darbavietu, gan iedzīvotāju skaits lauku reģionos. Tāpēc Zemnieku saeima aicināja kopā piena nozarē iesaistītos pārstāvjus, lai, balstoties uz katra personīgajām zināšanām, pieredzi, uzsāktu darbu piena nozares stratēģijas izstrādei.

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Latvijas Banku basketbola kausa izcīņas 23. turnīrā sestdien, 16. aprīlī Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas sporta zālē tiks aizvadītas pamatturnīra pēdējās kārtas spēles, bet joprojām uz vietām finālā un čempionu titulu pretendē četras no septiņām komandām – DNB banka, ABLV Bank, Swedbank un SEB banka, informē basketbola kausa pārstāvji.

Spēļu kalendārs izveidojies tā, ka tieši pamatturnīra pēdējais mačs, kurā tiksies DNB banka un ABLV Bank, noteiks galīgo vietu sadalījumu un finālu dalībnieces. 16. aprīlī vispirms tiksies pēdējo sešu gadu čempionvienība Swedbank un 2015. gada vicečempione SEB banka.

Šim mačam ir milzīga likme, jo uzvarētāja turpinās pretendēt pat uz vietu zelta finālā, bet zaudētāja paliks piektajā vietā. Jau tagad skaidrs, ka pēdējās spēles uzvarētāja garantēs vietu čempionu spēlē, bet zaudētājas liktenis būs atkarīgs no SEB bankas un Swedbank cīņas iznākuma.

Papildus intrigu turnīra vietu sadalījumā radīja sestdien Ziemeļvalstu ģimnāzijas sporta zālē aizvadītās sestās kārtas spēles, kuru iznākumus iepriekš bija grūti prognozēt.