Poļu lētās kravas Latvijas salātus pārvērš biomasā; pogas izgriež arī igauņi
Latvijas ražotāji varētu pilnībā apmierināt pircēju pieprasījumu, ja tirgotāji priekšroku nesteigtu dot ievestajiem salātiem, kuru cena destabilizē tirgu, uzskata DB aptaujātie agro pašmāju salātu audzētāji.
Vietējo salātu nākotne ir apdraudēta. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, salātu audzēšanu SIA Rītausma vadība sauc par sociālo programmu darbavietu saglabāšanai arī ziemā, bet otrs lielais audzētājs – z/s Mežacīruļi no mazumtirdzniecības ķēžu atgrūstajiem paša audzētajiem salātiem kā no biomasas bijis spiests ražot gāzi. DB jāsecina – ražotāji un tirgotāji par šo tēmu runā katrs savā valodā.
«Pirms diviem gadiem, pievēršoties salātu audzēšanai, cerējām, ka nedēļā varēsim realizēt līdz tonnai. Izaudzēt varējām, bet nespējām pārdot pat pustonnu. Divas trešdaļas nācās izmest, jo nevarējām izkonkurēt ar poļu fūri, kas iebrauc un momentā izjauc visu tirgu,» atzīst daudznozaru z/s Mežacīruļi Jelgavas novadā saimnieks Juris Cīrulis.
Titula Gada lauksaimnieks 2014 Baltijas jūras reģionā ieguvušajā saimniecībā Mežacīruļi ir septiņas siltumnīcas, 700 līdz 800 kvadrātmetru plašas. Divas no tām aizņem sveramie salāti. Pirms nedēļas sastādītie būs ievācami aprīļa pirmajās dienās, pirmās ražas apjoms plānots aptuveni 15 tūkst. griezto salātu.
Mežacīruļu siltumnīcās gada tumšajos mēnešos ir dabas diktēts piespiedu pārtraukums. «Iedarbinot mākslīgo apgaismojumu pie šādām cenu svārstībām, mēs būtu zem ūdens,» vērtē J. Cīrulis. Mežacīruļu siltumnīcas uz pirmo peļņu var cerēt tikai aprīļa beigās. «Taču neviens cilvēks nestrādā bez algas. Tāds ir zemnieku liktenis – strādāt ilgi bez peļņas, bet tas nav viegls,» piebilst Vija Cīrule. «Tajā pat laikā peļņu garantēt nevar, jo jebkurš intervents var graujoši ietekmēt pārējos tirgus dalībniekus,» dzīvesbiedri papildina J. Cīrulis.
Marta sākumā veikalu tīklā Top! Latvijā audzēti salāti veido apmēram 10% no kopējā iepirktā salātu apjoma, norāda SIA Iepirkumu grupa mārketinga vadītāja Ilona Bukša. «Mēs labprāt iepirktu Latvijas salātus lielākos apjomos, taču piegādātāji pašlaik mums nevar vairāk piedāvāt. Aprīlī iepirksim vairāk,» atzīst I. Bukša. Pārējo daļu veido salāti no Igaunijas – 60% un Itālijas – 30%. «Igaunija un Itālija salātus var nodrošināt visu cauru gadu, tāpēc arī šo salātu īpatsvars šobrīd ir daudz lielāks. Savukārt salātus no Polijas neiepērkam vispār,» skaidro I. Bukša.
Pirmos šā gada ražas vietējos salātus podiņos Maxima Latvija pircējiem sāka piedāvāt jau no 21. februāra, bet pirmos vietējos gurķus – no 7. marta, norāda Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris. Vietējie salāti podiņos ir vairāk nekā 60%, pārējie šī veida salāti nāk no Igaunijas. «Tiklīdz vietējais piegādātājs varēs nodrošināt nepieciešamo apjomu, praktiski piedāvāsim tikai vietējos salātus podiņos,» norāda J. Beseris.
Plašāk lasiet rakstā Vietējie salāti biomasā ceturtdienas, 12. marta, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!