Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Valdība trešdien, 3.maijā, akceptēja grozījumus biodrošības pasākumos dzīvnieku turēšanas vietām. Grozījumi noteikumos pārceļ mājputnu turēšanas ierobežojuma periodu no iepriekš noteiktā 31.maija uz 3.maiju.

Zemkopības ministrija pārskatīt mājputnu turēšanas iekštelpās aizlieguma termiņu nolēma pēc konsultācijām ar Latvijas Ornitologu biedrību un Pārtikas un veterināro dienestu un pēc aktuālās situācijas apzināšanas Eiropā.

Grozījumi līdztekus arī noteic, ka mājputnu īpašniekiem - kuri mājputnus tur olu vai gaļas iegūšanai mājsaimniecībā patēriņam savām vajadzībām vai tur mājputnus inkubējamo olu iegūšanai, lai tās izmantotu mājsaimniecības vajadzībām - turpmāk nevajadzēs izstrādāt biodrošības pasākumu plānu, jo šādu mājsaimniecību darbība nerada lielu risku infekcijas slimību izplatībai.

Noteikumos precizēta prasība mājputnu īpašniekiem nodrošināt, lai nepiederošas personas neiekļūst mājputnu turēšanas vietā.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

Vārkavas novada Vārkavas pagasta Brišku ciema nelielā piemājas saimniecībā Tarasovka trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šis Latvijā ir jau trešais slimības uzliesmojums šomēnes, un septītais šajā gadā.

I. Meistere informē, ka PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Pirmās pārbaudes liecina, ka saimniecībā nav ievēroti biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli un kapātām biešu lapām. Saimniecībā nav bijuši dezinfekcijas līdzekļi.

«PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi,» atzīmē dienestā.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

SIA Gallusman plāno attīstīt Ovostar Union ražotnes projektu, kurā putnu turēšanas metode ir kūtī bez sprostiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst, ka tā rīcībā nav informācijas par vairāku miljonu dējējvistu fermām, kurās turēšanas metode ir turēšana kūtī.

«ES dalībvalstīs nav tipiski būvēt, uzturēt dējējvistu fermas, kurās turēšanas metodes ir turēšana kūtī vai brīvā turēšana ar milzīgu putnu skaitu,» skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas labturības prasības dējējvistu novietnēm ar dažādiem turēšanas veidiem, tajā skaitā arī turēšanai kūtī. Noteikumos nav specifisku ieteikumu, cik lielai, ar kādu putnu skaitu ir jābūt dējējvistu fermai, kur dējējvistu turēšanas metode ir turēšana kūtī.

Uz jautājumu, vai putnu gripa tik lielās fermās var būt risks, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova atbild: «Slimības, tai skaitā, putnu gripa, «nešķiro» novietnes pēc lieluma – slimības ienešanas risks pastāv jebkurai novietnei – kā pavisam mazai, tā arī ļoti lielai. Līdz ar to biodrošības pasākumi ir jāievēro, neatkarīgi no novietnes lieluma. Attiecīgi izstrādāti un ievēroti biodrošības pasākumi šo slimības ienešanas risku samazina.»

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Dārzeņu audzētājs Mārupes Siltumnīcas šogad plāno investēt automatizācijas līniju ieviešanā, kuras pērn ar pandēmiju saistīto neskaidrību dēļ tika pārceltas uz vēlāku laiku, informē uzņēmumā.

Izmantojot bankas Citadele finansējumu, kopējās investīcijas sasniedz 1,2 miljonu eiro pērn un 1,1 miljonu eiro šogad.

Mārupes Siltumnīcas attīstības plānus pandēmija nav mainījusi, tomēr pērn pieņemts lēmums par gadu pārcelt automatizācijas līniju ieviešanu, ņemot vērā pandēmijas izraisīto nenoteiktību ar iekārtu piegādes termiņiem.

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti, kā arī darbinieku darba apstākļus, ieguldot ap 700 tūkstošus eiro, šogad plānots ieviest piesvēršanas līnijas un gurķu iepakošanas līnijas automatizācijas iekārtas. Iecerēts arī uzstādīt recirkulācijas sistēmu, tādējādi samazinot patērēto mēslojuma un izmantotā ūdens apjomu.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Aglonas novada Aglonas pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimība skārusi Ezermalu mājas - nelielu piemājas saimniecību ar trim mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Visticamāk, tas noticis tādēļ, ka saimniecībā nebija ievēroti pat elementārākie biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli, kūtī nav izmantots atsevišķs apģērbs un apavi, pie durvīm nav bijis apavu dezinfekcijas paklājs utt. Turklāt cūkas nav bijušas reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, tātad tās tika turētas nelegāli. Tas nozīmē, ka saimniecība arī nevarēs saņemt kompensāciju par likvidētajām cūkām.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

AS Latgales bekons, kura novietnē atklāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM) un tiks likvidēti aptuveni 6000 lopu, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) slēdziena varētu saņemt valsts kompensāciju, pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.

Viņa atzina, ka šī situācija ir smaga un sarežģīta gan uzņēmumam, gan visai cūkkopības nozarei.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka šis nav pirmais gadījums, kad lielā cūku novietnē konstatēts ĀCM, un jau ir iestrādes par kompensācijas piešķiršanu un tās aprēķinu šādos gadījumos.

Kompensācija varētu tik maksāta gan par likvidētajiem dzīvniekiem, gan veiktajiem dezinfekcijas pasākumiem, taču sākotnēji jāsaņem PVD slēdziens par slimības nokļūšanu novietnē un biodrošības pasākumu ievērošanu. Visticamāk, nepieciešamā summa tiks prasīta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

ZM pārstāve vienlaikus uzsvēra, ka visām saimniecībām ļoti liela uzmanība jāpievērš biodrošības pasākumu ievērošanai.

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Neretas novada Neretas pagasta zemnieku saimniecībā «Upes Svajāni» konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimības dēļ saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi!

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, sarūkot izredzēm uz vienošanos ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un samazinoties ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

Pirmdien kritās arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un negatīvs katalizators šai ziņā bija arī politiskā krīze Honkongā.

Analītiķi sacīja, ka jaunākā eskalācija ASV-Ķīnas tirdzniecības karā ietekmējusi investoru noskaņojumu, veicinot atbrīvošanos no riskantiem aktīviem un pievēršoties zeltam un citiem tradicionāli drošiem ieguldījumiem.

«Goldman Sachs» paziņoja, ka pagājušās nedēļas notikumi vedina uzskatīt, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības cīņa «izrādās eskalējusies par pilnīgi izvērstu konfliktu» un ka tirdzniecības vienošanās starp Pekinu un Vašingtonu vairs nav gaidāma pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.

«Goldman Sachs» prognozēja, ka zemāki kapitāla tēriņi šī tirdzniecības kara dēļ var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi par 0,1 līdz 0,2%.

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Stradu pagasta piemājas saimniecībā Pakalnieši jau vairākus gadus tiek ražots Pakalniešu siers.

Kopš 2012. gada Ineta Dambrova piedāvā dažādus sierus, siera bumbas un sviestu ar kaņepēm. Recepte ģimenē ir nodota no paaudzes paaudzē. Kādreiz piens tika iegūts no pašu saimniecības govīm, bet šobrīd tas tiek ņemts no viņas brāļa lielfermas. «Kādreiz siers tika siets savām vajadzībām, tad ar to padalījāmies, piedāvājot draugiem, kaimiņiem un radiniekiem. Tagad mums jau ir vesela ražotne, kurai šogad nosvinējām sešu gadu jubileju. Viss dzīvē mainās, esmu no tiem cilvēkiem, kuri visur cenšas saskatīt tikai to labāko, tāpēc nebēdājos, ka gotiņu mums vairs nav. Tagad esam reģistrējušies kā piena pircēji un sierus ražojam tikai no iepirkta piena,» skaidro I. Dambrova.

2013. gadā ar zaudējumiem strādājuši deviņi no TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumiem, pērn – jau 19; šogad peļņas krituma tendence turpinās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pelnošie uzņēmumi no TOP 100 vidus 2014. gadā nopelnījuši 25,64 milj. eiro, bet gadu iepriekš – 42,31 milj. eiro. Nozares flagmanis a/s Agrofirma Tērvete savu statusu pēc apgrozījuma nezaudēja arī 2014. gadā, lai arī strādāja ar 93 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Šo laiku uzņēmums vērtē kā ilgtermiņa dzīvotspējas pārbaudes gadu gan piena krīzes, gan dabas gāzes cenas krituma un nodokļu sloga pieauguma dēļ, iepriekš DB skaidroja Agrofirma Tērvete vadītājs Dainis Dominieks. Arī 2015. gadu tērvetnieki plāno pabeigt ar līdzīgiem rezultātiem. Uzņēmumā šogad veikta alus darītavas rekonstrukcija, kvasa ražošanas līnijas izveide, lielfermas Tērces otrās kārtas un elektroenerģijas ražotnes būve. Daudznozaru uzņēmuma saimnieciskā darbība veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana; jomas viena otru papildina, uzlabojot kopējo rezultātu.

Kārtējā Daugavpils cietokšņa saglabāšanas un attīstības padomes sēdē apspriesti projekti, kuru realizācija tiks uzsākta šogad, informē Daugavpils novada pašvaldība.

Padomes sastāvā ietilpst pieminekļu aizsardzības speciālisti, vēsturnieki un novadpētnieki. Viens no pirmajiem jautājumiem, kas tika pārrunāts sēdē, ir obeliska atjaunošana, kurš bija uzstādīts uz aizsargdambja par piemiņu pilsētas nosargāšanai no plūdiem 1841. gadā. Speciālisti uzskata, ka šis piemineklis kļūs par vienu no promenādes, kas tiks uzbūvēta gar Daugavas krastu, ievērojamākajiem objektiem.

Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis un eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins pastāstīja par jaunajiem cietokšņa attīstības projektiem. Jau ir gatavs tehniskais projekts pulvera pagraba ēkas rekonstrukcijai. Šeit tiks izvietota izcilā keramiķa Pētera Martinsona pilsētai dāvātā kolekcija. Savukārt Inženierarsenāla ēkā tiks atvērts tehnikas muzejs. Ekspozīcijās tiks iekļauti arī eksponāti no privātkolekcijām un vairāki interesanti automobiļi no Rīgas muzejiem. Ir ideja arī atjaunot vasaras koncertzāli, kur varētu rīkot interesantus pasākumus.

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.