Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Biodegvielas ražotāji gatavi esošās rūpnīcas pārveidot otrās paaudzes (2G) degvielas ražošanai.

«Tas būs lētāk, un tādā veidā valsts atbalstīs savus esošos ražotājus, nevis klaji lobēs ārvalstu tehnoloģiju piegādātājus vai degvielas ražotājus,» uzskata Jaunpagasta plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme, uzsverot, ka pie šāda risinājuma biodegvielas ražotāji gatavi strādāt kopīgi ar valsti. Par abiem pārējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātājiem risinājumiem nozares atbalstam biodegvielnieki esot gatavi diskutēt.

Neviens gan no EM piedāvātajiem trim biodegvielas nozares attīstības scenārijiem īsti nepiedāvā esošo deviņu Latvijas ražotņu pārbūvi par 2G. Pirmais variants paredz turpināt esošo nozares atbalsta praksi ar akcīzes nodokļa atbrīvojumiem un tiešajām dotācijām līdz 2014. gada beigām. Otrais variants arī ir līdzīgs, tikai paredz, ka atbalsts biodegvielas ražotājiem tiktu piešķirts atbilstoši uzrādītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem, kas varētu veicināt pielāgošanos ES deklarētajiem ilgtspējas kritērijiem.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Lai ieinteresētu zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmētu auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu, Latvijas graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsācis graudaugu audzēšanas programmu Latvijā. Pirmajā pilotgada projektā jau piedalās septiņas zemnieku saimniecības, no kurām saņemtas pirmās ražas, informē uzņēmumā.

Programma paredz nodrošināt zemniekus ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvijā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes auzas.

Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk auzu ražu par stabilu cenu, salīdzinot ar parastajām auzām. «Latvijā salīdzinoši maz tiek audzētas auzas, un tās kvalitātes ziņā vairāk atbilst lopbarības labībai. Ņemot vērā Rīgas Dzirnavnieks auzu pārslu produkcijas pieprasījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos, uzņēmums nolēma uzsākt savu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Līdzīga programma jau darbojas Lietuvā, un tā ražības un zemnieku ieinteresētības ziņā uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Tāpēc ceram, ka uzsāktā programma veicinās auzu audzēšanas tradīcijas arī Latvijā, kā arī būs atbalsts zemniekiem vasaras kviešu kvalitātes uzlabošanai. Katrā ziņā mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā gada ražas rezultātiem,» saka Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Arābu šeihi, Amerikas, Krievijas, Eiropas un Skandināvijas miljardieri – tādi ir Latvijā strādājošo banku patiesie īpašnieki .

Nafta, gāze, transports, loģistika, aktīvu pārvalde, pensijas, nekustamie īpašumi – tādi savukārt ir biežākie naudas izcelsmes avoti, liecina DB veiktā Latvijā strādājošo banku akcionāru izpēte. Arī vairāku valstu nodokļu maksātāji, jo daudzās bankās lielāko akcionāru vidū ir valstu valdības.

Apkopotā informācija par banku patiesajiem īpašniekiem izgaismo ne vien pasaules ekonomikās labi pazīstamu, bagātu ģimeņu vārdus, piemēram, SEB bankas vieni no būtiskiem līdzīpašniekiem Vallenbergi, bet ir arī interesantas kompāniju īpašuma formas, piemēram, triljonu ASV dolāru kompānija Vanguards pieder pašas fondiem, tātad šo fondu ieguldītājiem. Daudzu, sevišķi lielu banku akcijas tiek kotētas pasaules biržās, un tām bez lielākajiem akcionāriem ir daudzos, tūkstošos mērāms akcionāru skaits.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.

Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.

Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.

Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Investējot produkta izstrādē septiņus tūkstošus latu, Latvijā sākta graudaugu maisījuma jeb musli Graci ražošana, atklāj JIC biznesa inkubatora uzņēmuma SIA Felici vadītāja Alise Balgalve.

Šobrīd SIA Felici piedāvā četru veidu musli – Tievais vielmaiņas stimulēšanai, Enerģiskais enerģijai, Vieglais, kas palīdz attīrīt gremošanas sistēmu un Skaistais, kas veicina šūnu atjaunošanos. Patlaban par musli piegādi SIA Felici ir noslēgts līgums ar Rimi Baltic, un piedāvājumu izskata arī lielveikali Sky, Stockman, Prisma un Elvi.

Sešus mēnešus pēc Graci nonākšanas veikalu plauktos tiks izvērtēta patērētāju interese, un tad tiks kalti turpmākie plāni.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Āgenskalna tirgus atsāks pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecības organizēšanu plašai auditorijai no 2018. gada 3. augusta katru dienu, izņemot pirmdienas, liecina šodien izplatītā informācija.

Āgenskalna tirgus, pirmkārt, būs vieta, kur nopirkt svaigu vietējo pārtiku. Tā būs arī vieta, kur satikties un labi pavadīt laiku. Tirgus placis no jauna pulcēs zemniekus, amatniekus, restorānus izbraukumā, apmeklētājus no Latvijas un ārvalstīm.

Āgenskalna tirgus ir iespēja Latvijas zemniekiem, mājražotājiem, amatniekiem, kafejnīcām, restorāniem, kā arī citiem tirgotājiem kļūt pieejamiem plašai publikai, norāda SIA Kalnciema iela. Pārtikas un amatniecības preču tirgotāji tiek aicināti pieteikties āra tirdzniecībai Āgenskalna tirgū.

Kā vēstīts, tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguva Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

No š.g. 1.-3.jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība, teikts paziņojumā medijiem.

Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka «tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.» Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.

Atsevišķas iniciatīvas, meklējot alternatīvas industriālajai pārtikas sistēmai, pāraugušas globālā tendencē saīsināt pārtikas piegādes ķēdes, vietējās ekonomikas Eiropā papildinot ar simtiem miljonu eiro , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgroza miljonus

Lai vairākiem simtiem ģimeņu Latvijā ēdienkartē industriālās pārtikas produktu vietā atrastos bioloģiski audzēti labumi no vietējām lauku saimniecībām, ir parūpējusies Tiešās pirkšanas kustības popularitātes eksplozija. Dažu gadu laikā no pāris cilvēku iknedēļas rituāla kustība izaugusi gan skaitliski, gan ģeogrāfiski. Tieši bioloģiskuma kritērijs padara tiešo pirkšanu atšķirīgu no zemnieku un mājražotāju tirdziņiem. Stabili iniciatīvas ietvaros darbojas 18 tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) Rīgā, 12 – reģionos, vēl vairāki ir veidošanās procesā, kā arī ir tādi, kas rodas ārpus iniciatīvas. Katrs pulciņš apgādā vismaz 30 ģimenes. Vidējais vienas ģimenes pasūtījums ir ap 35 eiro nedēļā. Pēc DB aplēsēm, TPP pašlaik kopā apgroza aptuveni 126 tūkst. eiro mēnesī, bet gadā – vairāk nekā 1,5 milj. eiro. TPP kā platformu izmanto arī tādi piegādātāji kā SIA Itālijas garša un Riekstotāji, atsevišķi bioloģiskās gaļas un citu produktu ražotāji. Tādējādi kopējais apgrozījums ir ievērojami lielāks. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzīgas kustības ir nostiprinājušas savu darbību un apgroza nopietnas naudas summas, liecina starptautiskās organizācijas Zemes draugi pētījums. Itālijā tie ir 90 milj. eiro gadā. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 2 tūkst. ētiskās pirkšanas kustības grupu. Romā vien – 60 grupas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,934 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Nordea Bank Finland. Lai saņemtu aizdevumu, ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība.

Kā portālu db.lv informēja Latraps pārstāvji, aizdevums ņemts investīcijām Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku saimniecību modernizācijai» apguvei. 745 tūkstoši latu ir publiskā finansējuma apjoms, savukārt kopējais projekta apjoms ir 1,86 miljoni latu. Projekta laikā sabiedrība plāno būvēt angāru, graudu glabātuvi un alus miežu pirmapstrādes līniju.

Db.lv jau rakstīja, ka Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Uz nākamo Saeimas sasaukumu pretendējošo lielo partiju pārstāvji gandrīz vienprātīgi atzīst, ka to uzņēmumu vidū, kurus valsts nākamo gadu gaitā varētu privatizēt un piedāvāt kotācijai biržā varētu būt airBaltic, Citadele un LMT.

Šādam viedoklim diezgan skaidru atbalstu NASDAQ OMX Riga biržas un Ekonomistu apvienības 2010 rīkotajā diskusijā par investīciju piesaisti valstī izteica Zatlera reformu partijas pārstāvis Edmunds Sprūdžs, Šlesera reformu partiju pārstāvošais Ainārs Šlesers, kā arī Vienotības pārstāvis Arvils Ašerādens.

Par to, ka biržā varētu iekļauties Citadeles un airBaltic akcijas piekrītošus viedokļus izteica arī Zaļos un zemniekus un Saskaņas centru pārstāvošie Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Konservatīvāk noskaņots bija Visu Latvijai TB/LNNK pārstāvis Jānis Odziņš, norādot, ka privatizācijas jautājumu ieguvumi vēl ir apdomāšanas vērti.

Piena pārstādes uzņēmumu a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanās varētu negatīvi ietekmēt konkurences apstākļus piena iepirkuma tirgū, Db uzzināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijas pārstāvji norādīja, ka abu kompāniju apvienošanās radīs situāciju, ka šie abi uzņēmumi varēs diktēt nosacījumus Latvijas tirgū. Tas nozīmēs neadekvātu piena iepirkumu cenu uzspiešanu zemniekiem, tādēļ process varētu negatīvi ietekmēt tieši mazos zemniekus, kas nav kooperatīvu biedri. Tikmēr kooperatīvi ir «uzaudzējuši muskuļus» un spēj aizstāvēt savus biedrus. LLKA pauž bažas, ka pēc pāris gadiem visi Latvijas pārstrādes uzņēmumi var nonākt viena ārvalstu investora rokās. Tāpēc būtu svarīgi atbalstīt tāda veida piena pārstrādes uzņēmumus, kas pieder zemniekiem un kurus būtu grūti pārdot, jo lēmums būtu jāpieņem īpašniekiem, kas ir vairāki simti. Kā sacīja asociācijas vadība, šis viedoklis jau pausts Konkurences padomei (KP) un starp abām organizācijām notiek arī informācijas apmaiņa.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”