Komiksu kompānijas Marvel supervaroņu filmu kopējie kases ieņēmumi astoņu gadu laikā sasnieguši desmit miljardus ASV dolāru (8,8 miljardus eiro), vēsta britu laikraksts The Guardian.

Marvel filmu sērija aizsākās 2008.gadā ar filmu Iron Man (Dzelzs vīrs), kurā galveno lomu spēlē amerikāņu aktieris Roberts Daunijs jaunākais. Līdz šim iznākušas kopumā 13 kinolentes par dažādiem Marvel komiksu supervaroņiem.

Pelnošākā no tām ir 2012.gada filma The Avengers (Atriebēji), kuras globālie kases ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros pārsniedz 1,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro).

Vienas Marvel filmas vidējie ieņēmumi ir 769 miljoni dolāru (679 miljoni eiro).

6.maijā iznāca Marvel sērijas jaunākā kinolente Captain America: Civil War (Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš), un tā piedzīvoja piekto ienesīgāko iznākšanas nedēļas nogali ASV kino vēsturē.

Šogad salmonelozes apkarošanas pasākumu ietvaros plānots vakcinēt 1,464 miljonus putnus un vakcīnu iegādei no valsts budžeta nepieciešami 316 tūkstoši latu.

Par to liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais informatīvais ziņojums «Par nepieciešamo valsts finansiālo atbalstu, lai veiktu salmonelozes apkarošanas pasākumus atsevišķos dējējvistu ganāmpulkos», kas apstiprināts valdībā. Ņemot vērā četru uzņēmumu, kas nodarbojas ar olu un to produktu ražošanu, iesniegtos datus, saskaņā ar vakcinācijas shēmu salmonelozes vakcinācijai šogad būs nepieciešamas 4 392 720 vakcīnas devas.

Plānots, ka vakcinācijas kampaņā pret salmonelozi piedalīsies četri komersanti a/s Balticovo plānots vakcinēt 1 374 240 putnus, z/s Rasas – 14 000 putnus, SIA Vistako – 24 000 putnus un a/s Madona – 52 000 putnus. Vakcinācijas kampaņu pret salmonelozi plānots veikt no 2011. gada septembra līdz decembrim.

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

ASV kinostudiju plāni līdz 2013. gada beigām pilnībā pārtraukt kinofilmu ražošanu uz 35 mm kinolentēm iezīmē līdzšinējās kino izrādīšanas tehnoloģijas laikmeta beigas, piespiežot kinoteātrus visā pasaulē pāriet uz digitālajām iekārtām vai arī pārtraukt savu darbību. Apdraudēto kinoteātru pārstāvji cer uz valsts palīdzību, jo ar pašu līdzekļiem augstās digitalizācijas izmaksas segt neizdosies, raksta laikraksts Diena.

«Daļa studiju jau ir paziņojušas, ka tiks pārtraukta ražošana uz 35 mm kinolentēm, savukārt FOX studija pārtrauks piegādāt kopijas no 1. jūlija,» filmu ražotāju nodomus skaidrojusi Ilze Roķe, Forum Cinemas Izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Kinoteātriem tā neesot jauna ziņa, gatavošanās notikusi jau vairākus gadus. «Ir trīs kinoteātri, kas pēc 1. jūlija varēs pilnvērtīgi strādāt. Visiem pārējiem kinoteātriem jau ir problēmas,» laikrakstam norādījusi I. Roķe. Privāto kinoteātru turpmākā nākotne esot atkarīga no katra uzņēmēja iespējām, savukārt pašvaldību kinoteātriem vienā otrā vietā būšot nepieciešams pilnīgs pašvaldības atbalsts.

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

Vācijas transporta ministrs Peters Ramzauers laiž klajā klaviermūzikas CD, kurā dzirdams kā viņš spēlē Mocarta mūziku. Tādējādi ministrs cerot nomierināt dusmīgos autovadītājus uz Vācijas automaģistrālēm, ziņo theloacl.de.

Adiago in the Car dzirdams kā Ramzauers ar Berlīnes Deutsche Oper atbalstu spēlē Mocarta klavierkoncertu Nr. 21.

«Vienā lēnā Mocarta kustībā ir vairāk noslēpumu nekā visā federālajā transporta politikā,» Berlīnē, laižot klajā šo disku, reportieriem paziņojis ministrs.

57 gadus vecais Ramzauers sākotnēji vēlējies kļūt par koncertu pianistu. Taču, kad viņš bija 17 gadus vecs, viņa klavieru skolotāja brīdināja divreiz pārdomāt šo soli.

Viņš ieklausījās mājienā un nolēma studēt ekonomiku, kā arī veidot karjeru politikā - tas bijis gudrs lēmums, atzinis ministrs.

Tomēr viņš turpinājis spēlēt klavieres amatieru līmenī.

Paipalu olu ražotājai SIA Eka paipalas, kurai produkcijā atrasto antibiotiku dēļ nācās izkaut 30 000 putnu, ir atļauts atsākt ražošanu, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plāno padziļināti pārbaudīt Lietuvas uzņēmuma Kauna grūdai Latvijā tirgotās dzīvnieku barības kvalitāti.

Kā šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, Eka paipalām atļauts atsākt olu ražošanu, kā arī ataudzēt vaislai paredzētos putnēnus, kuri iepriekš netika baroti ar Lietuvā ražoto barību.

«Uzņēmums ne tikai likvidējis visus putnus, bet arī izpildījis visus PVD norādījumus, un nav pamata saglabāt liegumu. Ir iepirkti jauni putni, kā arī esam atļāvuši audzēt vaislas putnēnus, jo tie netika baroti ar barību, kurā bijusi aizliegtā antibiotika hloramfenikols,» sacīja Lamberga.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sapulcē atzina, ka izprot lauksaimnieku bažas par minētā Lietuvas uzņēmuma barības kvalitāti, jo tā tiek izbarota ne tikai putniem, bet arī, piemēram, mājas cūkām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Kinoteātri lielākoties rāda teju vai vienas un tās pašas filmas, tāpēc atšķirties var ar atmosfēru, papildpakalpojumiem un kopējo emociju gammu, kas cilvēkam saistās ar konkrēto vietu . Tā intervijā DB norāda Igaunijas kinoteātru operatora Forum Cinemas AS vadītājs Kristjans Kongo (Kristjan Kongo).

Forum Cinemas AS ir lielākais kino operators Igaunijā ar trim kinoteātriem – Coca-Cola Plaza Tallinā, Ekraan Tartu un Astri Narvā. Līdz 2013. gada vasarai uzņēmuma pārvaldībā bija arī kinoteātris Kosmoss Tallinā. Pērn tas tika aizvērts. Šis lēmums esot bijis saistīts ar sīvo konkurenci.

K. Kongo stāsta, ka, piemēram, Tallinā vidējais kino apmeklējums ir viens no augstākajiem Eiropā un viens Tallinas iedzīvotājs kino apmeklē trīs reizes gadā. «Tas ir ļoti augsts rādītājs, jo vidējais ir ap divi. Varētu domāt – kur gan vēl var augt? Protams, var – jo mazāks tirgus un jo vairāk kinoteātru, jo vairāk iespēju tos apmeklēt, un es ticu, ka joprojām ir vieta, kur augt,» viņš teic.

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

Konkurences padome (KP) atklājusi, ka SIA Forum Cinemas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, lai gūtu konkurences priekšrocības kinofilmu izplatīšanas tirgū. Uzņēmumam piemērots naudas sods 30,99 tūkst. Ls apmērā.

SIA Forum Cinemas no citiem kinoteātriem, kam tā piegādā filmas, pieprasījusi plašākas atskaites par filmu demonstrēšanu, nekā tas nepieciešams, lai pati SIA Forum Cinemas varētu sagatavot atskaites filmu studijām. Šādi uzņēmums ieguvis konkurentu komercinformāciju, kas sniedza priekšrocības konkurences cīņā.

KP arī secinājusi, ka SIA Forum Cinemas kā filmu izplatītāja ierobežo citu kinoteātru iespējas rīkot akcijas un piedāvāt zemākas cenas. Cenu pazemināšana netika pieļauta ar ieganstu, ka tādējādi filmu studijas varētu nesaņemt tām pienākošos atlīdzību. SIA Forum Cinemas neņēma vērā, ka parasti mārketinga akciju laikā, lai arī tiek pazemināta vienas biļetes cena, palielinoties pārdoto biļešu skaitam, kopīgie ieņēmumi nesamazinās. Tādējādi nepamatoti ierobežota konkurējošo kinoteātru iespēja veikt mārketinga akcijas, kā arī patērētāju iespējas iegādāties kino biļetes par zemākām cenām.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži daļas Dārzi un parki dārznieki novērojuši parku apmeklētāju vēlmi pabarot pilsētā ziemojošos putnus, izvietojot kokos no sagrieztām piena pakām un plastmasas pudelēm darinātas barotavas.

Šādas barotavas ne pārāk labi iederējās parka ainavā, tādēļ izgatavoti vairāki desmiti koka barotavu, kas ziemas periodā izvietotas Vērmanes dārzā, Esplanādē, Viesturdārzā un Līvu laukumā, informēja SIA Rīgas meži valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Barotavas izgatavoja SIA Rīgas meži Dārzu un parku daļas Rīdzenes iecirkņa darbinieki bez papildu samaksas no uzņēmuma kokzāģētavā Norupe izgatavotu kokmateriālu atlikumiem, līdz ar to var uzskatīt, ka izmaksu nav,» biznesa portālam db.lv paskaidroja E. Vaikulis.

Parku apmeklētāji tiek aicināti līdz pat pavasarim pabarot putnus ar līdzpaņemto barību, izmantojot šīs barotavas un nekaitējot videi.

Saistībā ar to, ka paipalu olu ražotāja SIA Eka paipalas (iepriekš Eko paipalas) produkcijā pirms nedēļas atklāta aizliegtā antibiotika hloramfenikols, uzņēmums saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu izkaut fermā esošos putnus, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Veicot pārbaudes uzņēmumā, PVD ir konstatējis, ka aizliegtā viela olās ir nonākusi, jo paipalas tika barotas ar barību, kuras sastāvā ir hloramfenikols. PVD uzlicis par pienākumu nosūtīt uz kautuvi un nogalināt novietnē esošās vaislas paipalas un gaiļus. Lai patērētajiem vairs nerastos šaubas par produkta drošību un kvalitāti, izpildīsim šo lēmumu, kā arī nomainīsim paipalu barības piegādātāju,» norādīja Murevičs.

Viņš arī norādīja, ka aizliegtā viela olās nonākusi, putnus barojot ar Lietuvas uzņēmumā Kauna grūdai pirkto barību.

Tāpat Murevičs atzina, ka, neraugoties uz notikušo, uzņēmums pēc barības piegādātāja nomaiņas atsāks olu ražošanas procesu, vienlaikus uzturot spēkā lēmumu PVD spriedumu apstrīdēt.

Nolūkā pasargāt putnu novietnes no bīstamās putnu gripas mēnesi aizliegs putnus turēt āra apstākļos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rosina Zemkopības ministrijas darba grupa, kas izveidota saistībā ar bīstamās infekcijas slimības putnu gripas H5N8 izplatību Eiropā un tās iespējamiem draudiem putnkopības saimniecībām Latvijā. Putnu turēšanu āra apstākļos varētu aizliegt aprīlī, kad novērojama vislielākā gājputnu migrācija. Iespējams, tiks sagatavoti MK noteikumu grozījumi, uz kā pamata tiks noteikts aizliegums, par to vēl lems darba grupa nākamajās sanāksmēs. Cilvēkiem šis konkrētais putnu gripas paveids neesot bīstams.

No pagājušā gada oktobra līdz janvāra otrajai pusei putnu gripas izplatība Eiropā sasniegusi plašu teritoriju, tostarp tā konstatēta arī netālajā Zviedrijā un Polijā.

Kopš aizvadītā gada novembra uz Vairoga pārvada (Gustava Zemgala satiksmes pārvads) situācija nav mainījusies un tur turpina iet bojā putni, secinājuši ornitologi. Rīgas dome problēmas risinājumu joprojām meklē.

[Papildināta ar pēdējo rindkopu]

Pērn novembrī ornitologi apsekoja pirms gada atklāto pārvadu Rīgā, ar nolūku pārbaudīt, cik daudz putnu nositušies, ielidojot trokšņa aizsardzības stikla sienās, kuras tika uzstādītas pārvada augstākajā posmā - uz tilta, kas iet cauri priežu mežam. To migrācijas laikā izmanto daudzi putni.

Lai gan uz pārvada stikla sienām, ar nolūku atbaidīt putnus, bija attēloti melni putnu silueti, ornitologi secināja, ka izvēlētā aizsardzības metode nedarbojas un putni turpina nosisties, ielidojot sienās, vēstīja dabasdati.lv. Apskatot teritoriju, ornitologi pērnā gada rudenī atrada vairāku putnu atliekas.

Viens no iespējamajiem variantiem, kas varētu atturēt putnus no ietriekšanās satiksmes pārvada stiklotajās sienās, ir melnu līniju rūpnieciska iestrāde stiklotajā virsmā, pauž Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Pēc ornitologu ieteikumiem, šādas līnijas būtu labāk pamanāmas gan lielākiem, gan mazākiem putniem, taču arī šis variants neesot pilnīgi drošs.

Jau rakstīts, ka kopš aizvadītā gada novembra uz Vairoga pārvada (Gustava Zemgala satiksmes pārvads) situācija nav mainījusies un tur turpina iet bojā putni, secinājuši ornitologi. Kā Db.lv uzzināja Rīgas domē, Mājokļu un vides departamenta speciālisti, sadarbojoties ar ornitologiem un Rīgas pilsētas būvvaldi, joprojām meklējot risinājumu šai problēmai. No Vides fonda piešķirtais finansējums nav iztērēts, jo pagaidām nav atrasts vislabākais šīs problēmas risinājums. Departaments vēlas atrast tādu metodi, lai pilnībā novērstu putnu bojāeju.

Akciju sabiedrības «Balticovo» tuvumā dzīvojošie stāsta, ka jau nedēļu no ražotnes teritorijas atskan šāvieni, to troksnis traucē cilvēkiem un mājdzīvniekiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Balticovo» ražošanas direktors Verners Rinkovičs skaidro, ka troksni rada gāzes lielgabali, kurus ražotnē izmanto savvaļas putnu atbaidīšanai, lai novērstu dējējvistu inficēšanās risku ar Eiropā klejojošo putnu gripu.

«Putnu gripas infekcijas draudu dēļ kopš 2016. gada novembra «Balticovo» ir spēkā papildu biodrošības pasākumi. Sagaidot pavasari, kad palielināsies gājputnu pārvietošanās, ražošanas teritorijā ir uzstādītas papildu savvaļas putnu atbaidīšanas ierīces – profesionālie gāzes lielgabali, kas ar gāzes palīdzību rada šāvienu troksni dažādos virzienos, atbaidot savvaļas putnus no īpaši aizsargājamās ražošanas teritorijas,» stāsta V. Rinkovičs.

Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā pirms nepilna gada tika atklāts lielākais iekštelpu atrakciju parks pasaulē IMG Worlds of Adventure, kura izveidē tika investēts miljards dolāru.

Parks ir sadalīts četrās zonās: MARVEL, Cartoon Network, Lost Valley - Dinosaur Adventure un IMG Boulevard. Parkā ir 12 zāļu kinoteātris. Kopumā iespaidīgā atpūtas vieta dienā spēj uzņemt 20 000 apmeklētāju. Parkā atrodas 25 veikali, 28 restorāni un bāri. Cenas tajos ir Dubaijas līmenī, piemēram, pildspalvu tur iespējams nopirkt par vairākiem desmitiem tūkstošiem dolāru, vēsta Business Insider.

2015.gadā Dubaiju apmeklēja kopumā 14 miljoni tūristu. 2020.gadā, kad tur notiks arī Expo izstāde, Dubaija plāno piesaistīt līdz pat 20 miljoniem tūristu.

ASV Lauksaimniecības departaments no saraksta ar valstīm, ar kurām ASV ir brīvās tirdzniecības vienošanās, svītrojis iedomu valsti Wakanda, vēsta "Reuters".

Wakandas karaliste ir Melnās Panteras, "Marvel" supervaroņa, mājvieta, un tā komiksu grāmatās un 2018. gada filmā attēlota kā izolēta Āfrikas nācija ar visspēcīgākajām tehnoloģijām uz planētas.

"Lai gan svītrojām Wakanda karalisti no ASV brīvās tirdzniecības partneru saraksta, mūsu attiecības vienmēr būs spēcīgas #WakandaForever," ASV Lauksaimniecības departaments ierakstījis interneta vietnē "Twitter".

ASV Lauksaimniecības departaments žurnālistiem atzinis, ka Wakanda karalistes iekļaušana sarakstā bijusi kļūda, kas radusies, amatpersonām veicot testēšanu.

Pirmais kļūdu ASV sarakstā pamanījis Fransiss Tsengs, Ņujorkā dzīvojošs programmētājs, kurš tobrīd meklējis viņam nepieciešamos datus. Viņš par pamanīto paziņojis, ierakstot "Twitter".

Izejvielu tirgus kritums Kanberu mudina uz pretimnākšanu Holivudai; globālā cīņa par kinoindustrijas piesaisti ir piesātināta un dārga, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi ražošanas kritums Ķīnā, ko izraisījusi globālā ekonomikas bremzēšanās, licis palētināties arī plašam derīgo izrakteņu spektram. Tā ir slikta ziņa ekonomikām ar ievērojamu kalnrūpniecības daļu, un viena no tādām ir Austrālija. Kompensācijai ekonomikas politikas plānotāji ķeras pie visām iespējamajām taktikām, un kārta ir pienākusi arī kultūrai jeb, konkrētāk sakot, filmu industrijai.

Mums lētāk un labāk

Vājākais Austrālijas dolārs un valdības atbalsts nodokļu atlaižu un citu subsīdiju formā vilina Holivudas producentus turp pārcelt savu dižpārdokļu filmēšanu, raksta Bloomberg. Ar tādu kases grāvēju kā Tors un Svešie jaunajiem projektiem uz Austrāliju jau pārcēlusies attiecīgi Marvel Studios un Twentieth Century Fox. Valdības pretimnākšana kompānijām naudā tiek lēsta 47 milj. AUD (31,11 milj. EUR), publicitātes pasākumā Kanberā teikusi Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa.