Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Lai kompensētu zaudējumus saistībā ar salmonelozes dēļ šogad iznīcinātām 83,56 tūkstošiem dējējvistu, Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirs 297,5 tūkstošus eiro olu ražotājam AS Balticovo, paredz valdības akceptētais rīkojums.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, veterinārmedicīnas likumā ir noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā vai inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību.

Saskaņā ar noteikumiem par dējējvistas līdz 33 nedēļu vecumam iznīcināšanu paredzēta kompensācija 3,56 eiro apmērā. Balticovo iznīcinātas 83 560 dējējvistas.

Lēmums par kompensācijas apmēru pieņemts, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem izvērtējot, kā putnu īpašnieks pildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai laikus ziņots par putnu saslimšanu un vai laikus tiek veikti pasākumi slimības ierobežošanai. Balticovo nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. Turklāt kaušanas brīdī putni bija jauni, ar pietiekamu dzīvsvaru, un tiem nebija konstatētas slimību izraisītas pārmaiņas.

Pagājušajā nedēļā Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē novērotās kaiju masveida bojāejas cēlonis ir salmoneloze, Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja vietējā žurnāliste Māra Grīnberga.

Viņa norādīja, ka laboratorijā, pētot putnu nāves cēloni, atrasta salmonella. Putni bojā iet arī šobrīd, taču ne tik lielā mērā kā aizvadītajā nedēļā. Iespējams, ka slimība ir ievazāta no citiem reģioniem, jo kaijas vienā piegājienā var nolidot pat 60 kilometrus.

Cilvēki par notiekošo neesot īpaši satraukti. Zilā karoga pludmale, kur aizvien ir atļauts peldēties, esot pārpildīta. Citur Radžu ūdenskrātuvē gan nav atļauts peldēties, jo arī cilvēkiem ir risks saslimt ar salmonelozi, tomēr arī tas cilvēkus nesatraucot. Viņi uzskatot, ka kāds putnus ir noindējis apzināti.

Grīnberga Latvijas Radio norādīja, ka daļu no mirušajiem putniem savāc vietējās sporta halles dežuranti, kuri ir atbildīgi arī par kārtību pludmalē. Tomēr daļa bojāgājušo lidoņu palikuši guļam turpat uz zemes.

Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.

Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.