Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi
Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.
Iesaka konsultēties
Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.
Arī energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzņēmējiem iesaka vērsties pie ekspertiem. «Pirmais solis ir esošā enerģijas patēriņa izvērtējums, lai noteiktu, kāds risinājums sniegs lielāko ieguvumu. Var izmantot dažādas pieejas. Tās var būt konsultācijas ar speciālistiem, kā arī energopatēriņa monitoringa ierīču uzstādīšana, lai precīzi analizētu, kur un kā tiek patērēta enerģija. Padziļinātākai analīzei, jo īpaši uzņēmumiem ar lielāku energosaimniecību, noderēs jēgpilns energoaudits,» pauž J. Bethers, atklājot, ka enerģijas patēriņa intensitātes sadalījums ir atkarīgs no katra uzņēmuma darbības profila, tomēr ir arī kāda vienojoša tendence – arvien pastāv augsts nelietderīga enerģijas patēriņa īpatsvars, tāpēc ir arī plašas iespējas būtiski ietaupīt.
Iespējas dažādas
Nereti ir situācijas, kad ar samērā vienkāršiem risinājumiem un iekšējo procesu pārplānošanu var panākt lielāku ieguvumu, nekā ar vērienīgu iekārtu modernizēšanu, skaidro J. Bethers. «Visbiežāk dažādas kļūdas gan risinājumu izvēlē, gan to ieviešanā rodas, ja uzņēmums izvairās no atbilstošo speciālistu piesaistīšanas. Rezultātā var nākties pārmaksāt par savām investīcijām. Energoefektivitātes risinājumu ieviešana nav ikdienas uzdevums, tas ir vienreizējs projekts, kas noteiks būtiskas uzņēmuma izmaksu pozīcijas ilgtermiņā, tāpēc ir tikai loģiski, ka šī specifiskā jautājuma risināšanai tiek piesaistīti speciālisti ārpakalpojumā, jo uzturēt šādu kompetenci uzņēmuma iekšienē vienkārši nav racionāli,» teic Enefit valdes priekšsēdētājs.
Arī SIA RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis piekrīt, ka uzņēmēju lielākā kļūda ir censties visu darīt pašiem un izmantot tikai savu finansējumu. «Tas nav efektīvi. Pirmkārt, tiek pieļautas kļūdas tehnoloģiju izvēlē, jo nav iepriekšējas pieredzes un zināšanu. Otrkārt, savs finansējums vienmēr ir ierobežots un relatīvi dārgāks, tādēļ tas primāri jāinvestē pamatbiznesā vai augstākas atdeves virzienos, kurus ārējais partneris nav gatavs pienācīgi finansēt,» atzīmē K. Osis, norādot, ka noskaidrot, kurā pozīcijā uzņēmējs potenciāli varētu sasniegt lielāko ietaupījumu, iespējams, veicot energoauditu vai analizējot elektroenerģijas ik stundas datus un uzstādot atsevišķas mērierīces. «Trešā opcija ir uzaicināt ciemos attiecīgās jomas ekspertus, kuri veic analīzi klienta vietā un piedāvā pārbaudītus risinājumus, uzņemoties pilnu atbildību,» atgādina RCG Lighthouse pārstāvis.
Ilgtermiņa atdeve
Elektrum Energoefektivitātes centra veiktais pētījums par energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) elektroenerģijas patēriņu liecina, ka joprojām ļoti liels energoefektivitātes potenciāls ir apgaismojumā un ražošanas iekārtās. «MVU vidēji patērē 100,5 MWh elektroenerģijas gadā. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka no šī apjoma būtiskākie elektroenerģijas patērētāji uzņēmumos ir iekštelpu apgaismojums un tehnoloģiskās iekārtas. Savukārt no vidējā MVU siltumenerģijas patēriņa, kas ir 61,71 MWh, būtiskākais patērētājs ir iekštelpu apsilde,» pauž AS Latvenergo Energoefektivitātes daļas projektu vadītāja Rūta Liepniece. Viņa atklāj, ka neefektīvākās patēriņa pozīcijas atšķiras atkarībā no uzņēmumu specifikas. «Ja tā ir, piemēram, noliktava, tad galvenie patērētāji ir apgaismojums, kur bieži atrodami novecojuši un neefektīvi gaismekļi, savukārt, ja tas ir ražošanas uzņēmums ar saspiestā gaisa sistēmu, ievērojamus finanšu līdzekļu zudumus gada griezumā var radīt nelielas gaisa noplūdes. Jāteic, ka jebkurš energoefektivitātes pasākums un iniciatīva ir vērtējama pozitīvi, tomēr uzņēmējiem jāatceras, ka ne vienmēr tūlītēja īstermiņa atdeve ir vienīgā iespējamā un izdevīgākā. Bieži vien tiek veiktas operatīvas darbības, kas ir vieglāk ieraugāmas vai plašāk pieejamas tirgū, tomēr nereti, tieši veicot padziļinātu energoresursu auditu, var secināt, ka ir risinājumi, kam atmaksāšanās laiks un investīcijas būtu bijušas krietni mazākas. Jāuzsver, ka daudzi uzņēmumi investē tehnoloģijās, nevis savu darbinieku izglītošanā, taču tieši cilvēciskais faktors bieži var novest pie neefektīvas tehnoloģiju lietošanas un pat energoresursu patēriņa pieauguma,» teic R. Liepniece.
Aizstāj ar jauniem
Enerģijas patēriņa paradumi ir atkarīgi no uzņēmuma darbības virziena un no tā, kādam nolūkam enerģija tiek izmantota, stāsta enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš, piebilstot, ka, lai arī kāda būtu uzņēmuma energointensitāte, vienmēr var atrast jaunas iespējas, kā uzlabot savu energoefektivitāti. «Sākotnēji svarīgi ir saprast, cik daudz enerģijas tiek patērēts. Mūsu pieredze rāda, ka uzņēmumi bieži nav izvēlējušies piemērotāko slodzes jaudu, līdz ar to rodas liekas izmaksas. Jāņem arī vērā, ka mūsdienās attīstās arvien jaunas tehnoloģijas, un, lai gan uzņēmumam šķiet, ka pirms 15 gadiem iegādātās iekārtas vēl ir jaunas, jo pilda savas funkcijas, tas tā var arī nebūt. Šī iemesla dēļ uzņēmumam ir jāseko līdzi tiem energopatērētājiem, kam jau ir veidojies kāds nolietojums, un jāizvērtē, vai tos nebūtu lietderīgi aizstāt ar jauniem un efektīvākiem risinājumiem,» informē R. Samtiņš, uzsverot, ka, pārskatot, identificējot un sakārtojot iekšējos procesus, esošos darbības principus un veicot darbinieku paradumu maiņu, uzņēmums var sasniegt pat 20 līdz 30% ietaupījumu.
SIA LBRA valdes locekle Zanda Jansone atzīst, ka energoefektivitāte nav visu uzņēmumu prioritāte, tāpēc ražošanas procesa nodrošināšanai nereti tiek izmantotas neefektīvas iekārtas. «Daudzas no tām varētu optimizēt vai nomainīt, bet uzņēmumu vadītāji šobrīd vēl neredz tam pamatojumu, jo nevēlas veikt nekādas liekas investīcijas, kaut šāda investīcija atmaksātos jau pāris gadu laikā,» pauž LBRA valdes locekle. Viņa uzņēmējiem iesaka ieviest energoefektīvākus pasākumus ar īsāko atmaksāšanās laiku un potenciāli lielāko ieguvumu, jo tehnoloģijas mainās un varbūt jau pēc pāris gadiem tirgū būs pieejama energoefektīvāka iekārta, kuras atmaksāšanās periods būs ievērojami īsāks. Tāpat viņa atgādina, ka rūpīgi jāizvēlas arī iekārtu piegādātājs.
Tam piekrīt arī SIA Ekodoma direktors Agris Kamenders. «Bieži tiek izvēlēti pasākumi bez inženiertehniska aprēķina, balstoties tikai uz dažādu iekārtu piegādātāju solījumiem vai konsultantu, kam nav tehnisko zināšanu, ieteikumiem. Tāpat, sākot ieviest energoefektivitātes pasākumus, uzņēmuma personālam nereti ir grūti definēt projekta kopējos un energoefektivitātes mērķus, neatkarīgi izvēlēties tehnoloģiju piegādātājus un noteikt procedūru sasniegto mērķu pārbaudei,» teic A. Kamenders.