2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.
CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.
2017. gada 3. ceturksnī par 1,5 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā.Tas samazinājies no 41,6 % 2016. gada 3. ceturksnī līdz 40,1 % 2017. gada 3. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 5,7 tūkstošiem un 2017. gada 3. ceturksnī tas bija 33,6 tūkstoši.
CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 17,6 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 1,1 procentpunktu augstāks nekā 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,3 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni – palielinājies par 0,5 tūkstošiem.
2017. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 13,3 tūkstoši jeb 15,8 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni – par 1,1 procentpunktu.
2017. gada 3. ceturksnī 42,4 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 57,6 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2017. gada 3. ceturksnī 30,5 % jeb 433,0 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14,1 tūkstoti jeb 3,2 %, bet gada laikā – par 24,9 tūkstošiem jeb 5,4 %.
2017. gada 3. ceturksnī 19,5 tūkstoši jeb 4,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2016. gada 3. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,2 %, bet 2017. gada 2. ceturksnī – 3,7 %.
2017. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.