Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija ievieš identifikācijas kartes (ID kartes) ir tāpēc, ka to paredz Eiropas Savienības (ES) regulas, kas paredz, ka katrā ES dalībvalstī šādām kartēm ir jābūt, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Jāatgādina, ka iepriekš premjers izteicies, ka ID kartes ir dokuments, kas nav ar ļoti lielu pievienoto vērtību un lietojamību.

«Latvijas gadījumā tās [identifikācijas kartes] ir arī apvienotas arī ar e-parakstu, bet jāatzīst, ka e-parakstu jau tagad jebkurš Latvijas iedzīvotājs var iegādāties, ja viņš vien to vēlās. Attiecībā uz ID kartēm - viens nojautājumiem, ko mēs valdībā apspriedām -, kamēr nav vēlētāju reģistrs, kamēr nav iespējas balsot internetā, tikmēr ar šīm ID kartēm, piemēram, piedalīties referendumā, iet uz vēlēšanām, pilsoņi nemaz nevar. Tā kā no šī viedokļa tās nevar uzskatīt par dokumentu, kas varētu aizstāt pasi,» LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, informē Satiksmes ministrijā (SM).

eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē.

Latvijā no nākamā gada līdzās pasei plānots ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - personas apliecību. To paredz jaunais Personu apliecinošu dokumentu likums, ko šodien trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), Saeima likumu varētu pieņemt 12. janvārī un tas varētu stāties spēkā ne vēlāk par 1. februāri.

«Ar šiem grozījumiem tiek pabeigts darbs pie ilgstošā personu apliecību ieviešanas procesa. Personu apliecību ieviešana būs ieguvums iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri bieži dodas uz ārzemēm. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm,» skaidroja Latkovskis.

Tāpat personas apliecībā plānots iekļaut elektronisku informāciju, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. «Tas gan nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem uzreiz obligāti vajadzēs izņemt jaunās apliecības, tas būs katra paša ziņā,» norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Ieviešot personas apliecības – elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs iespēja izvēlēties kā obligāto personu apliecinošo dokumentu izmantot pasi vai personas apliecību. Lai gan runas par eID karšu ieviešanu Latvijā norisinās aptuveni desmit gadus, nākamgad kartes varētu ieraudzīt dienasgaismu.

.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 27.septembrī, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu, kas paredz no 2012.gada 1.janvāra ieviest elektroniskās identifikācijas kartes. Regulējums paredz, ka persona varēs saņemt gan pasi, gan personas apliecību.

Personas apliecību Latvijas pilsoņi varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Savukārt situācijā, kad Latvijas pilsonim vai nepilsonim pase ir nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga, piemēram, ceļojuma laikā trešajā valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu.

Lielās Baltijas valstu bankas - SEB, DNB un Swedbank, kam no šā gada jāievēro stingrākas drošības prasības, gatavo kopīgu risinājumu, kas ļautu to klientiem droši veikt norēķinus internetā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Komercbanku asociācijas prezidents Stasis Krops.

Lielās bankas runā par Banku identifikācijas projektu, kas paredz, ka šo programmu varētu lietot vairākās bankās un Baltijas valstīs. (..) Ja izdotos atrast efektīvu, drošu un lētu risinājumu, manuprāt, tas būtu noderīgi, viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Kā norādījis Krops, tāda kopīga banku programma ilgākā laikā varētu nomainīt kodu ģeneratorus vai citus banku piedāvātos identificēšanās veidus. Pēc viņa teiktā, tam būtu jābūt drošam instrumentam kvalificēta elektroniskā paraksta līmenī.

Tam būtu jābūt arī lētam, jo gribētos, lai banku klienti, fiziskās personas, varētu to lietot bez maksas, bet citiem tirgus dalībniekiem maksa būtu neliela. (..) Šobrīd atlasītas vairākas kompānijas, kas izstrādājušas piedāvājumus, un ar tām notiek sarunas, pastāstījis Lietuvas Komercbanku asociācijas vadītājs.

Divu mēnešu laikā - kopš Latvijā tiek izsniegtas jaunās personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes - šo dokumentu noformējuši gandrīz 22 000 iedzīvotāju.

Kā rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika, ik dienu jaunajām personas apliecībām piesakās vidēji 400-500 iedzīvotāju – kopumā aprīlī šim dokumentam bija pieteikušies 11 610 iedzīvotāju, savukārt maijā saņemti 10 105 pieteikumi. Lielākā interese par identifikācijas kartēm novērojama Rīgā, kur šobrīd izsniegts gandrīz 5000 jauno karšu, kā arī Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā un Cēsīs.

Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID) ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Atšķirībā no pases, personas apliecības priekšrocības ir gan tās izmērs, gan arī funkcionalitāte. Šī karte dod iespēju ne tikai apliecināt savu identitāti klātienē, bet bet arī attālināti – izmantojot internetu un droša elektroniskā paraksta piedāvātās iespējas. Kartē jau ir iekļauti rīki droša elektroniska paraksta radīšanai un ikviens interesents, saņemot jauno karti, saņem bez maksas iekļautus 120 laika zīmogus dokumentu parakstīšanai ar drošu elektronisko parakstu.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 1. aprīļa tiek izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas (eID) karte, ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka pagaidām vēlēšanās varēs nobalsot tikai ar pasi.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz noteikt, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai. Saeima likumprojektu atbalstījusi konceptuāli.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, taču eID kartes forma to nepieļauj. Tā kā elektroniska vēlētāju reģistrācija Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēl nav ieviesta, bet ir nepieciešams nodrošināt to, lai katrs vēlētājs balsotu tikai vienu reizi un vienlaikus neliegtu personu vēlēšanu tiesību īstenošanu, nepieciešami grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, skaidro grozījumu izstrādātāji. Likumprojekts atzīts par steidzamu – parlaments to skatīs tikai divos lasījumos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde noslēgusi slēgtu konkursu, kurā noskaidroti uzņēmumi, kas modernizēs Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas tehnisko infrastruktūru, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Infrastruktūras modernizācija tiek plānota, lai varētu izsniegt elektroniskās identifikācijas kartes un elektroniskās uzturēšanās atļaujas.

Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsludinātajā slēgtajā konkursā uzvarēja SIA Komerccentrs DATI grupa un SIA X Infotech. Kopumā elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju izsniegšanai nepieciešamo sistēmu modernizēšanai atvēlēti vairāk nekā 1,144 miljoni latu.

SIA Komerccentrs DATI grupa tiks uzticēta vienotas tehniskās infrastruktūras platformas izveide Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas un saistīto informācijas sistēmu izmitināšanai. Tāpat uzņēmums piegādās infrastruktūras un standartprogrammatūras komponentu piegādi, uzstādīšanu, konfigurēšanu un garantijas uzturēšanu.

Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs saņemt noteiktus valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus Igaunijā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savukārt pārrobežu pakalpojumu lietotāji no citām valstīm varēs saņemt noteiktus Latvijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus. Latvijas iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, turpmāk elektroniski varēs izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus.

Piemēram, Igaunijas Muitas pārvaldes e-pakalpojumus un veikt ienākumu vai preču deklarāciju, saņemt pārskatu par veiktajiem nodokļu maksājumiem, reģistrēt savu uzņēmumu kā nodokļu maksātāju, izmantot Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas pakalpojumu un reģistrēt savu ekonomisko darbību ekonomisko aktivitāšu reģistrā vai izmantot Patērētāju aizsardzības pakalpojumu centra informācijas sistēmu un virkni citus Igaunijas valsts pārvaldes iestāžu e-pakalpojumus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(390).jpg

Bezjēdzīgs dokuments - tā jaunievedamās elektroniskās identifikācijas kartes (eID) nosaucis premjers Valdis Dombrovskis, un jāatzīst, ka viņam pilnībā ir taisnība.

Vismaz tādā variantā, kā šo dokumentu ir paredzēts ieviest jau no šā gada 1. aprīļa, tas ļoti ātri var pietuvoties jau ieviestā e-paraksta līmenim.

Proti, e-parakstu šobrīd ir iegādājusies vien daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem daļa to nekad nav izmantojusi. Savukārt no tiem, kas e-parakstu nav iegādājušies, viena daļa neuzskata par nepieciešamu spert šādu soli, bet otra - pat nenojauš, kas tas tāds ir. Izskatās, ka līdzīgs vai vēl bezjēdzīgāks liktenis gaida eID kartes.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem, kas paredz, ka turpmāk eParakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas neatteiksies no eID kartē iekļaujamo sertifikātu, kas nepieciešami elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai saņemšanas, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties elektroniskajai identifikācijas kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlās, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti eParakstīšanas rīki.

«Nereti piesakoties eID kartei, personas nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām pielietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā latvija.lv, personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus. Tas radīja neērtības iedzīvotājiem, vairojot priekšstatu, ka eParaksts ir kaut kas sarežģīts, tā iegūšana ir pārmērīgi birokrātiska, ka sistēma nedarbojas un pie tā vainojams eParaksts. Turklāt situācija, kad no 600 tūkstošiem izsniegto eID karšu tikai nepilnos 130 tūkstošos ir aktivizētas eParakstīšanas iespējas, kopumā kropļoja virtuālo vidi un ir būtiski aizkavējusi e-pārvaldes un e-iespēju pilnvērtīgas izmantošanas attīstību Latvijā, radot arī milzu reputācijas un administratīvo slogu e-pakalpojumu saņēmējiem. Šobrīd gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem dzīve kļūs vienkāršāka, bet Latvijas e-vide – viendabīgāka,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs valstī, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 1. aprīļa tiek izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas (eID) karte, likumā apliecināts, ka pagaidām vēlēšanās un refendumos var nobalsot tikai ar pasi.

Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz noteikt, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, taču eID kartes forma to nepieļauj. Tā kā elektroniska vēlētāju reģistrācija Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēl nav ieviesta, bet ir nepieciešams nodrošināt to, lai katrs vēlētājs balsotu tikai vienu reizi un vienlaikus neliegtu personu vēlēšanu tiesību īstenošanu, jāveic grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Nedaudzus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām tautas kalpi atklājuši veco patiesību – Latvijas pilsoņi bez pases parlamenta vēlēšanās piedalīties nevarēs.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz ērtajiem krēsliem Jēkaba ielas namā cerošie deputāti savas ievēlēšanas izredzes ir automātiski samazinājuši teju par 30 tūkstošiem balsu. Proti, par tiem Latvijas pilsoņiem, kas, paļaujoties uz iepriekšējos gados skandināto, ka pase ir vien ceļošanas dokuments, savas identitātes apliecināšanai ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes – eID. Izņemt tikai eID karti bija finansiāli izdevīgāk, pat izņemt eID kopā ar pasi pilsoņiem bija lētāk, nekā izņemt vienkārši pasi, līdz ar to īpaši daudz eID karšu īpašnieku ir Valmierā, Saldū, Talsos, Kuldīgā, t.i., pilsētās ar visnotaļ latvisku elektorātu. Tad kādu zaru, vairāku gadu laikā tā arī nesakārtojot Latvijas vēlēšanu sistēmu tiktāl, lai pilsoņi varētu balsot gan ar pasēm, gan eID kartēm, Latvijas politiķi tādējādi ir nozāģējuši?

Lai gan elektroniskās Identifikācijas kartes (eID) premjers savulaik nosaucis par bezjēdzīgu dokumentu, jo ar tām nevar veikt tādu svarīgu funkciju kā balsošana internetā, un dokumenta izstrādātāji solījuši strādāt pie uzlabojumiem, Db piedāvā iepazīties ar pamācību kā iegūt un lietot eID.

Jau vēstīts, ka šodien ir pirmā diena, kad iedzīvotāji var saņemt eID. Jauno karti būs iespējams noformēt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Valsts nodeva par kartes izgatavošanu standarta termiņā 10 darba dienu laikā noteikta 10 Ls, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī pensionāriem un invalīdiem nodevas apmērs ir samazināts – 5 Ls.

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Elektroniskās identifikācijas kartes (eID) lietotāji var apstiprināt savu identitāti Twitter mikroblogošanas vietnē, autentificējoties Veritweet sociālājā tīklā ar savas eID kartes datiem.

«Veritweet paver iespējas arī tās satura izmantošanai, lai apliecinātu savu identitāti arī ikdienas saziņā virtuālajā telpā, un mikroblogošana šajā tīklā būtu vienlaikus gan atbildīga, gan uzticama,» atzīst Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

VeriTweet ir Twitter lietotāju autentifikācijas platforma, kas ļauj gan privātpersonām, gan uzņēmumiem apliecināt savu identitāti Twitter mikroblogošanas vietnē. VeriTweet attīstību kopš tās izveidošanas 2010.gada maijā Silīcija ielejā, nodrošina e-Tag Inc. un Imprimatur Capital finansēts uzņēmums e-Tag SIA.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Nākamā gada sākumā aptuveni 40 000 eParaksta lietotāju dokumentu parakstīšana portālā eParaksts.lv būs pieejama, darbam izmantojot jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – nodrošināt eParaksta lietotājiem iespēju ērti lietot eParakstu trīs dažādos veidos, radot ideālo eParaksta risinājumu komplektu, kāds ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājiem - ir eParaksts eID kartē, eParaksts viedtālrunī un pieeja portālam eParaksts.lv. Tas garantē gan maksimālas ērtības dokumentu elektroniskā parakstīšanā, gan arī eParaksta izmantošanas nepārtrauktību gadījumā, ja tiek nozaudēts kāds no eParaksta rīkiem, kas ir personas rīcībā. Nākamā gada pirmajā pusē, ieviešot dokumentu eParakstīšanu viedtālrunī, mēs radīsim Eiropas mērogā unikālu piedāvājumu, nodrošinot iedzīvotājiem pilna servisa un drošu eParaksta risinājumu komplektu, un līdz šim paveiktā jaunās platformas izveide, kā arī tehnoloģiskā migrācija, ir būtisks priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.