ASV centrālā banka samazinājusi savu ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, norādot uz vājāku nekā gaidīts izaugsmi šā gada pirmajos trīs mēnešos, ziņo BBC.

Priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņojis, ka 2011.gadā valsts ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,1% - 3,3%. Iepriekš tika paredzēts pieaugums par 3,4% - 3,9%.

Viņš arī devis mājienu, ka centrālā banka pēc jūnija «nepumpēs» papildus naudu ekonomikā.

Bernanke arī aicinājis valdību risināt valsts «ļoti nopietnās» parāda problēmas.

Savā pirmajā preses konferencē pasaulē ietekmīgākais centrālais baņķieris arī pazeminājis centrālās bankas bezdarba līmeņa prognozi šim gadam līdz 8,4% - 8,7%. Iepriekšējā prognoze bija 8,8% - 9%. Taču ievērojami palielināta inflācijas prognoze līdz 2,1% - 2,8% no 1,3% - 1,7%.

Investori Federālo Rezervju vadītāja Bena Bernankes (Ben S. Bernanke) darbu krīzes apkarošanā novērtējuši visaugstāk, kā arī atbalsta viņa atkārtotu apstiprināšanu amatā, vēsta Bloomberg.

Globālie investori arī uzskata, ka situācija pasaules ekonomikā uzlabojas.

61% no Bloomberg aptaujātajiem investoriem sacījis, ka pasaules ekonomika ir stabila vai uzlabojas un gandrīz 75% pozitīvi novērtē 55 gadus vecā B. Bernankes darbu. Investori uzskatot, ka viņš ir pelnījis atkārtotu apstiprināšanu amatā uz vēl četriem gadiem pēc tam, kad janvārī beigsies viņa pašreizējais amata termiņš.

«Viņš ir labākais, iespējams, visā pasaulē,» sacījis Valass Lins (Wallace Lin), Honkongas kompānijas Euro Asset Management ieguldījumu vadītājs, kurš arī piedalījās Bloomberg aptaujā.

Investori B. Bernanki novērtējuši augstāk nekā viņa partnerus citās galvenajās centrālajās bankās, ieskaitot arī Eiropas Centrālo banku un tās vadītāju Žanu Klodu Trišē (Jean- Claude Trichet).

«Visa pasaule dzer indi, lai veldzētu slāpes,» uzskata bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie). «Tas var šķist kā atvieglojums tagad, bet slimība uzbruks 2012.gadā,» viņš paredz.

ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi, citējot viņa sacīto, vēsta Bloomberg.

Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, jo aizņemšanās zemās izmaksas stimulē aktīvu cenu pieaugumu, uzskata E. Ksajs.

«Ir ķīniešu sakāmvārds, ka slāpes var veldzēt, dzerot indi,» stāstījis bijušais Morgan Stanley ekonomists, kurš 2006.gada septembrī paredzēja, ka ASV ekonomika 2008.gadā ieslīgs recesijā. «Bernanke, šķiet, tieši to izraksta ASV ekonomikai. Jo lēnāk Bernanke paaugstina procentu likmes, jo lielāka nākamā krīze,» viņš piebildis.

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Amerikas jaunā finanšu regulējuma vilnis, iespējams, mudinās valsts lielākās finanšu institūcijas sadalīties, atsaucoties uz ASV Federālo rezervju vadītāja Bena Bernankes (Ben Bernanke) sacīto, vēsta telegraph.co.uk.

«Mana pārliecība ir, ka stingrākas uzraudzības un stingrāku kapitāla prasību kombinācija mazinās pievilcību [būt lielam],» B. Bernanke sacījis Finanšu krīzes izmeklēšanas komisijai (FCIC).

Kongresam ir bijuši nepieciešami gandrīz divi gadi, lai nonāktu līdz tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst krīzes, kas «iedzina» valsti dziļākajā recesijā kopā Lielās depresijas, atkārtošanos. Dodd-Frank likums paredz izveidot jaunu aizsardzību patērētājiem, dot regulatoriem lielāku varu attiecībā uz «brūkošajām» kompānijām, kā arī apgrūtināt uzņēmumu, kas domā, ka nodokļu maksātāji nepieciešamības gadījumā viņus izglābs, iesaisti riskantos pasākumos.

Neredzu vajadzību palielināt procentu likmes 2010.gada pirmajā pusē, jo inflācijas spiediens nav jūtams, norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Ēvalds Novotnijs (Ewald Nowotny), ziņo Bloomberg.

Arī ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) tikko pavēstījis, ka ASV ekonomika līdz šim darbojusies zem tās potenciāla, tādēļ inflācija nekļūs par problēmu, informē Reuters. Viņš arī akcentējis, ka neredz «burbuļa» pazīmes ASV akciju tirgū.

«Mūsu procentu likmju lēmumi ir jāskata saistībā ar mūsu cenu stabilitātes mērķi un šajā sakarā es neredzu nopietnus draudus cenu stabilitātei tuvākajā nākotnē,» intervijā Vīnē sacījis ECB pārstāvis Ē. Novotnijs. Nav liela nepieciešamība mainīt politiku, jo inflācijas spiediens nav jūtams, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB paziņoja par dažu ekonomikas atbalstīšanas pasākumu atcelšanu. ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka ECB nav tūlītēju plānu paaugstināt bāzes procentu likmi, bet devis mājienu, ka tas, ja būs nepieciešams, varētu notikt nākamgad.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

Regulatoriem ir jābūt «ievērojami stingrākiem» pret lielām un sarežģītām finanšu kompānijām, lai ierobežotu plašākus riskus, sestdien Independent Community Bankers of America konferencē sacījis ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke), ziņo Reuters.

B. Bernanke stāstījis, ka dažu kompāniju, kuras tiek uztvertas kā «pārāk lielas, lai sabruktu» problēma ir viens no visviltīgākajiem šķēršļiem konkurencei finanšu tirgos. «Kā krīze ir pierādījusi, viens no lielākajiem draudiem mūsu finanšu sistēmas dažādībai un efektivitātei ir finanšu iestāžu, kuras tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai bankrotētu, bīstamā problēma,» viņš sacījis, piebilstot: «Nav pieļaujams, ka pasaules ekonomikas liktenis ir tik cieši saistīts ar relatīvi nedaudzu gigantisku finanšu kompāniju likteni.»

Reformu priekšlikumus, kas ierobežotu finanšu kompāniju vērienu un aktivitātes, ir vērts rūpīgi apdomāt, akcentējis FRS vadītājs, norādot, ka uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras ierobežot lielo kompāniju iesaistīšanos pārāk riskantās aktivitātēs.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Centrālo banku vadītāji brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo ekonomisko atlabšanu, nedrīkst atlikt finanšu tirgu darbību regulējošo noteikumu pamatīgu pārbaudi, kam jāseko pēc dziļākās banku krīzes kopš Otrā pasaules kara, vēsta Bloomberg.

Federālo Rezervju (FR) vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) nedēļas nogalē notikušajā FR simpozijā norādījis, ka noteikumu izveide, kas ierobežo risku, ir viens no priekšā esošajiem «grūtākajiem izaicinājumiem».

Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka pašlaik vērojamās ekonomiku atlabšanas pazīmes viņam nav pietiekamas, lai paziņotu, ka atlabšana ir ilgtspējīga un brīdinājis, ka priekšā vēl ir «milzīgs darāmā darba apjoms».

B. S. Bernanke un Ž. K. Trišē atgādināja savu viedokli par pārmaiņu nepieciešamību, tikai četras nedēļas pirms G 20 līderu tikšanās Pitsburgā, lai pārrunātu centienus novērst līdzīgas finanšu krīzes nākotnē.

ASV centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - ir izdarījusi visu, ko tā var izdarīt, lai samazinātu bezdarbu, un tai vairāk būtu jāuztraucas par inflācijas risku, kas izriet no ekonomikas stimulēšanas, sacījis bijušais FRS vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ziņo Reuters.

«Jūs nevarat prasīt centrālajai bankai darīt vairāk nekā tā ir spējīga, jo tam var būt šausmīgas sekas,» viņš stāstījis, piebilstot, ka Amerikas Savienotās Valstis saskarsies ar nopietniem ilgtermiņa inflācijas draudiem, ja vien centrālā banka nesāks atcelt «visus stimulus, ko tā ir ielikusi ekonomikā».

A. Grīnspens paredz, ka bezdarba līmenis ASV, kas pašlaik ir ap 10%, «būs būtiski zemāks pēc gada no šī brīža», bet joprojām būs ļoti augsts.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie) izteicās, ka FRS vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi. B. S. Bernanke pieņem lēmumus, kas palīdzēs īstermiņa izaugsmei un nodarbinātībai, nevis koncentrējas uz sistēmas stabilitāti, norādīja eksperts. Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, viņš prognozēja.

Viena no svarīgākajām figūrām pasaules finanšu sistēmā - ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) - ASV universitātes absolventiem akcentējis, ka laimi viņi par naudu nenopirks, vēsta ABC News.

Savā runā Dienvidkarolīnas Universitātē FRS vadītājs mudinājis studentus neizvēlēties savas karjeras, tikai pamatojoties uz atalgojumu. Viņš sacījis, ka dzīšanās pēc lielām naudas summām parasti ir aizraujoša tikai sākumā. Pierodot pie jaunā dzīves standarta, saviļņojums ātri noplok.

Pētījumos ir konstatēts, ka tikai sešus mēnešus pēc lielas naudas summas laimēšanas loterijā - pat miljona - cilvēki saka, ka nav daudz laimīgāki kā pirms laimēšanas, stāstījis FRS vadītājs.

B. Bernanke mudinājis studentus atlicināt laiku savām ģimenēm un draugiem, kā arī darboties visas sabiedrības labā.

Vienlaikus viņš aizstāvējis savas centrālās bankas prioritātes, sakot, ka ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšana tomēr ir svarīgi politikas mērķi.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) būs gatava palielināt procentlikmes tad, kad būtiski uzlabosies ASV ekonomikas attīstības prognozes, tā atzinis Federālo rezrvju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, ziņo vedomosti.ru atsucoties uz aģentūru Bloomberg.

Ņemot vērā rezervju pārpaplikumu ekonomikā, zemo inflācijas līmeni. B. Bernanke uzskata, ka situācija attaisnos stimulēšanas politiku ilgstošā laikā.

B. Bernanke uzskata, ka ilgstoši būs attaisnota ekomomikas stimulēšanas politika, taču tajā brīdī, kad izaugsme sāks nostiprināties būs nepieciešama stingra monetārā politika, lai novērstu problēmas ar inflāciju nākotnē. Lai cīnītos ar krīzi FRS teju vai līdz 0 ir samazinājusi procentilikmes, sākusi hioptēku un citu vērtspapīru uzpirkšanu, palielinājusi savu bilanci līdz 2 triljoniem USD.

Analītiķi gan uzskata FRS ir jārisina ļoti sarežģīts uzdevums — pārtraukt ārkārtas pasākumus, lai tas nenodarītu kaitējumu finanšu tirgiem. FRS vadītāji, pēc vedomosti.ru rakstītā, apgalvo, ka to rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti šī sareģīštā jautājuma uzdevuma atrisināšanai.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Ben Bernanke aicina bankas pastiprināt mazā biznesa kreditēšanu, ziņo The Associated Press.

Mazā biznesa kreditēšana ir svarīga ekonomikas atdzimšanai un bezdarba samazināšanai, uzskata B. Bernanke. «Šajā jomā ir jādara vairāk,» teicis B. Bernanke Federālo rezervju sistēmas konferencē. Šādi banku virzienā vērsti aicinājumi no regulatoru puses ASV dzirdami jau kopš februāra. Arī likumdevēji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītu. Savukārt bankas paudušas, ka pēc kredītiem neesot liela pieprasījuma.

Šobrīd ASV lielie uzņēmumi ir atgriezušies pie peļņas, savukārt mazie nespēj iegūt finansējumu attīstībai. Starp lielo un mazo biznesu valdošā nevienlīdzība ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atkopšanos, jo mazajam biznesam parasti ir svarīga loma jaunu darba vietu radīšanā. Mazie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no visiem ASV iedzīvotājiem un rada ap 60% no visām jaunajām darba vietām.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Pretēji plašsaziņas līdzekļos un tirgū valdošajiem uzskatiem, ekonomiskā situācija eirozonā uzlabojas un to veicinājuši dalībvalstu pieņemtie pasākumi, pavēstījis Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) izpilddirektors Klauss Rēglings.

Runājot Indijas pilsētā Mumbajā notiekošas konferences laikā, K. Rēglings uzsvēra, ka kopš parādu krīzes sākuma situācija esot uzlabojusies un, neskatoties uz valdošo skepsi, eirozonas valstīm ir izdevies samazināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vēsta The Hindu.

Starp eirozonas valstīm «visgrūtākā» ir Grieķija, sacīja EFSF vadītājs. Viņš atzina, ka Atēnām esot daudz citādākas problēmas nekā citām parādu krīzes nomocītajām valstīm. «Grieķijai ir problēmas ar maksātspēju, turpretī citām valstīm ir problēmas ar likviditāti,» sacīja K. Rēglings. Viņš akcentēja, ka Grieķijā bijusi daudz smagāka ekonomiskā situācija, augstākais parādu līmenis un lielākais konkurētspējas zaudējums.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.