Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

Aptieku tīkla «Benu» īpašnieks SIA «Benu Aptieka Latvija» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.februāra līdz 2018.gada 31.janvārim strādāja ar apgrozījumu 44,175 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,4% jeb 2,266 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa šajā finanšu gadā bija 1,503 miljoni eiro, kas bija par 35,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Benu Aptieka Latvija» skaidro, ka palielināt apgrozījumu tam izdevies, liekot uzsvaru uz klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu un operatīvās darbības pilnveidošanu. Uzņēmums arī pagājušajā gadā paplašināja aptieku tīklu ar četrām jaunām aptiekām Rīgā, Cēsīs, Jelgavā un Aizkrauklē.

Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja vidēji 397 darbiniekus, kas bija par pieciem vairāk nekā gadu iepriekš.

Raugoties nākotnē, SIA «Benu Aptieka Latvija» savā attīstības plānā definējis, ka tā «galvenais uzdevums ir vairot klientu apmierinātību ar »Benu aptieku« apkalpošanas kvalitāti, sniedzot iespējami labāko farmaceitisko aprūpi». Tādēļ uzņēmums turpinās rūpēties par medikamentu pieejamību, farmaceitu tālākizglītošanu, jaunu tehnoloģiska atbalsta risinājumu attīstīšanu. Tāpat tas turpinās izskatīt iespējas un piedāvājumus aptieku tīkla paplašināšanai.

Aptieku tīkla «Benu» īpašnieks SIA «Benu Aptieka Latvija» sev pievienos meitas uzņēmumu SIA «Pils Zaļā aptieka», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Pils Zaļā aptieka» reģistrēta komercreģistrā 2017.gada 20.septembrī. Tās dibinātāja bija Dina Kurzemniece, taču jau 2017.gda 13.oktobrī par jaundibinātās aptiekas īpašnieku reģistrēts aptieku tīkls SIA «BENU Aptieka Latvija».

SIA «Benu Aptieka Latvija» ik gadu savam tīklam pievieno vairākas jaunas aptiekas. 2017.gadā aptieku tīkls pievienoja sev trīs uzņēmumus, kuri nodarbojās ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību aptiekās.

SIA «Benu Aptieka Latvija» dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 333 410 eiro un 100% tā kapitāla daļas pieder SIA «PHOENIX Baltics Holding», kas savukārt pieder Vācijas uzņēmumam «PHOENIX International Beteiligungs GmbH».

Šonedēļ pēc rekonstrukcijas durvis vērusi Benu Aptieka Salaspilī, Lauku ielā 6. Līdz ar aptiekas labiekārtošanu ievērojami paplašināts arī preču sortiments.

Renovācija Benu aptiekā Salaspilī tika īstenota divu nedēļu laikā. Tā tika uzsākta ar mērķi esošajās telpās ieviest aptieku tīkla vienoto eko konceptu. Vienotā vizuālā tēla ieviešana Benu aptiekās aizsākās jau 2013.gadā un pakāpeniski ik gadu tiek īstenota arvien lielākā skaitā tīkla aptieku kā Rīgā, tā arī Latvijas reģionos.

Vienots starptautisks aptieku standarts ļauj uzlabot konkurētspēju Latvijas tirgū, uz ko arī norāda aptieku tīkla pērnā gada straujais finansiālais kāpums,» komentē Benu Aptieka Latvija SIA mārketinga daļas vadītāja Kristīne Rozniece.

Aptiekā Salaspilī strādā 5 farmaceiti un farmaceita asistenti.

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši sīva, jo, piemēram, Somijā ir aptieka uz katriem 6700 iedzīvotājiem

«Daži no maniem kolēģiem citās valstīs jūtas ļoti ērti, bet mums par savu vietu zem saules ir jācīnās,» atzīst Leons Jankelevičs (Leon Jankelevitsh), Tamro Baltics izpilddirektors. Galvenie konkurenti katrā valstī ir atšķirīgi, un neesot daudz spēcīgu Baltijas līmeņa spēlētāju. Viņa skatījumā, bez Benu vēl tikai Euroaptiekai ir labs aptieku pārklājums visā Baltijā. «Taču mēs Baltijā konkurējam ne tikai par klientiem, bet arī par darbaspēku. Tas ir nozīmīgs izaicinājums visam sektoram visās trijās valstīs. Vispirms tas bija aktuāli Igaunijā, tad sekoja Latvija un Lietuva, un tagad visa Baltija saskaras ar izaicinājumu, ka trūkst farmaceitu. Visiem spēlētājiem ir izaicinājums, kā būt efektīviem, attīstīt pakalpojumus un palikt konkurētspējīgiem klientu acīs bez īpaša izmaksu pieauguma atalgojumā. Tas ir vēl viens papildu konkurences līmenis,» uzsver L. Jankelevičs. Viņš arī piebilst, ka īpaši svarīgi ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī viņus noturēt. Tas nav tikai jautājums par atalgojumu. Ir iespējams pārvilināt darbiniekus no konkurentiem, bet viņus spēj noturēt laba vadības komanda, kompānijas kultūra, izaugsmes iespējas u.tml. «Tas ir komplekss jautājums, kam pievēršam īpašu uzmanību. Mūsu reputācija kā darba devējam ir spēcīga, bet labi saprotu, ka tas var mainīties, ja vien ar to nestrādāsim katru dienu,» saka L. Jankelevičs.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Aizvadītā gada decembrī būtiski palielinājies pretsaaukstēšanās līdzekļu pieprasījums salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie aptieku pārstāvji.

Benu aptiekas pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis aģentūrai BNS norādīja, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, pieprasījums pēc pretsaaukstēšanās līdzekļiem ir būtiski pieaudzis. «Kopējais šo līdzekļu pieprasījums ir pieaudzis par 21%, bet līdzekļi pret iesnām pirkti pat par 40% vairāk. Otra straujāk pieaugušā kategorija ir kompleksie preparāti, kuru pieprasījums pieaudzis par 26% , bet trešā straujāk augošā grupa ir līdzekļi kakla sāpju ārstēšanai, kuru pieprasījums pieaudzis par 14%,» klāstīja Tēbelis.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka pērn visvairāk pretsaaukstēšanās produkti pirkti oktobrī - salīdzinot ar decembri, pārdošanas apjomi oktobrī bija par 3% lielāki. «Vismazāk ar saaukstēšanos Benu aptiekas klienti ir saskārušies novembrī – tad, salīdzinot ar decembri, preparāti pirkti par 17% mazāk,» sacīja Tēbelis, piebilstot, ka visvairāk decembrī cilvēki pirkuši līdzekļus cīņai ar iesnām.

Izmaiņas nosaukumā reģistrētas SIA Hansa Pharma, liecina Lursoft dati.

Turpmāk Phoenix Baltics Holding piederošais uzņēmums būs zināms kā SIA Benu Aptieka Latvija.

Farmaceitisko izstrādājumu tirgotājs Latvijā reģistrēts 1995.gadā. Kopš 2006.gadā uzņēmumam reģistrētas vairākas reorganizācijas, kuru laikā tam pievienotas kopumā 26 aptiekas visā Latvijā, patlaban, kā liecina uzņēmuma interneta mājas lapā atrodamā informācija, tā tīklā strādā 47 aptiekas. SIA Benu Aptieka Latvija pamatkapitālu veido 3,333 miljoni eiro.

2012.gadā SIA Benu Aptieka Latvija apgrozījums bija 31,589 miljoni eiro, pēc nodokļu nomaksas uzrādot 206,35 tūkstošu eiro zaudējumus. Aizpagājušajā gadā Benu aptieku tīklā strādājuši 298 darbinieki.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

SIA Benu aptieka Latvija apgrozījums pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 7%, sasniedzot 48 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pēc nodokļu nomaksas uzņēmums guva peļņu 837 tūkstošu eiro apjomā.

SIA Benu Aptieka Latvija vadība norāda, ka uzņēmuma galvenais uzdevums nākotnē ir klientu plūsmas un apgrozījuma saglabāšana, vienlaicīgi optimizējot un meklējot iespējas izmaksu nolūkā stabilizēt aptieku peļņas un rentabilitātes rādītājus.

Tirdzniecības kompānija reģistrēta 1995. gadā kā Latvijas-Amerikas kopuzņēmums SIA Hansa-Pharma. Savu pašreizējo nosaukumu uzņēmums ieguva šī gada februārī, savukārt zīmola maiņa notika jau krietni agrāk – 2012. gada vasarā, kad 21 aptiekas nosaukums Rīgā tika mainīts no Ģimenes aptiekām uz Benu aptiekām.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»

SIA Benu Aptieka Latvija reģistrējusi izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Šā gada 17. augustā valdes locekļa pienākumus pārstājis pildīt Vācijas pilsonis Jans Makss Klemenss Švesigs, kurš uzņēmuma valdē savu darbu uzsāka 2013. gada augustā. Jānorāda, ka līdz ar Jana Maksa Klemensa Švesiga aiziešanu, uzņēmuma valdei pievienojusies Anete Rožkalna, kas valdē strādās līdzās Vizmai Vīksnai.

2014. gads Benu Aptieka Latvija bijis finansiāli veiksmīgs, jo uzņēmumam izdevās apgrozījumu palielināt līdz 37,880 miljoniem eiro. Tāpat pērn pieauga arī Benu Aptieka Latvija peļņa pēc nodokļu nomaksas, un tā sasniedza 903,456 tūkstošus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā pakāpās līdz 11,46.

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas konkursā par uzvarētāju atzīts uzņēmums Aerones, bet 2.vietā Solfeg.io, iegūstot attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro lielas balvas, informē Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.

Kopumā tika iesniegti 15 pieteikumi, kurus vērtēja, balstoties uz tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība.

Konkursa uzvarētājs «Aerones» ir bezpilota lidaparāts jeb drons, kas paredzēts vēja ģeneratoru apkopei, tādējādi uzlabojot to efektivitāti. Drona celtspēja ir līdz 200 kg, un to var izmantot gan vēja ģeneratoru tīrīšanai, gan dzesēšanai un attīrīšanai no ledus.

Otrās vietas ieguvējs «Solfeg.io» ir mūzikas mācību lietotne, kas palīdz skolēniem vispārizglītojošās skolās apgūt mūziku. Lietotne padara mūzikas mācīšanos skolā tikpat aizraujošu kā tās klausīšanos mājās, atvieglo skolotāja darbu un sniedz skolām lielākas iespējas nodrošināt uz praktisku pieredzi balstītu mūzikas izglītību. «Solfeg.io» lieto jau aptuveni 400 skolās Latvijā un ASV.

Zāļu lieltirgotava SIA «Tamro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.februāra līdz 2018.gada 31.janvārim, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielināja apgrozījumu par 15,4% jeb 15,663 miljoniem eiro līdz 117,634 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 6,8% jeb 105 tūkstošiem eiro un pagājušajā finanšu gadā bija 1,647 miljoni eiro.

Uzņēmums gada pārskatā atzīmē, ka tas ne tikai nostiprināja savas pozīcijas Latvijas zāļu tirgū, kur tam pieder 20,5% tirgus, bet arī paplašināja piegādes Eiropas Savienībā. Pagājušajā finanšu gadā SIA «Tamro» Latvijā pārdeva produkciju 88,791 miljona eiro apmērā (pieaugums par 2,8%, salīdzinot ar 2016.gadu), uz Eiropas Savienības valstīm eksportēja produkciju 21,810 miljona eiro vērtībā (kāpums par 39,9%), kā arī uzņēmums eksportējis produkciju 7,033 miljonu eiro vērtībā uz citām valstīm, kur iepriekš nav pārdevis produkciju, liecina gada pārskats.

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

11.decembrī darbu uzsākusi Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) 12. kongresā ievēlētās biedrības vadības institūcijas - prezidente Dace Ķikute un jaunievēlētā biedrības valde, informē LFB.

Valdē ievēlēta Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa, SIA «Benu aptieka Latvija» Farmācijas nodaļas vadītāja Vizma Vīksna, VSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca» Aptiekas un apgādes nodaļas vadītāja Inga Gūtmane, LFB līdzšinējā prezidenteKitija Blumfelde, SIA «Benu aptieka Latvija» farmaceite Baiba Duncīte, SIA «Latvijas aptiekas» tirdzniecības direktoreAlla Čudovska, SIA «Aura-Farm» aptiekas farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Inga Urtāne, SIA «Alante» Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, «Mana Aptieka» aptieku menedžere Antra Liepiņa, SIA «Euroaptieka Farmācija» valdes locekle Zane Džeriņa.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotājs SIA Tamro pagājušajā gadā ne tikai nostiprinājis sadarbību ar Latvijas klientiem, tai skaitā aptiekām un slimnīcām, bet arī paplašinājis piegādes Eiropas Savienībā, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā pārskata gadā SIA Tamro apgrozījumu veidojuši 89,427 miljoni eiro, tādējādi izpildot iepriekš plānoto apjomu. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 2,104 miljonu eiro peļņu. Valsts budžetā nodokļu maksājumos uzņēmums 2014.gadā samaksājis 6,427 miljonus eiro.

SIA Tamro iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka medikamentu tirgus Latvijā 2014.gadā audzis par 1,4%, Tamro saglabājot stabilu tirgus daļu 21% līmenī, tiesa gan, pārskata gadā uzņēmuma ietekme tirgū nedaudz samazinājusies, jo vairāki uzņēmuma lojālie klienti konkurences spiediena rezultātā pievienojušies aptieku ķēdēm vai mainījuši stratēģisko sadarbības partneri.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

Balsošana pa pastu gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ir sākusies neveiksmīgi Ņujorkā, kur gandrīz 100 tūkstoši vēlētāju ir saņēmuši biļetenus atpakaļ sūtāmās aploksnēs, uz kurām ir uzdrukāti nepareizi viņu vārdi un adreses.

Šādi kļūdaini noformēti biļeteni, kas nosūtīti vēlētājiem Bruklinā, var novest pie to atzīšanas par nederīgiem, ja vēlētāji ar savu vārdu parakstīsies uz aploksnēm, uz kurām uzdrukāts cits vārds.

Ņujorkas pilsētas Vēlēšanu padome vainoja šajā problēmā kompāniju "Phoenix Graphics", kas nolīgta šo biļetenu nodrukāšanā un izsūtīšanā vēlētājiem.

Kļūdaini noformētie biļeteni aprobežojas ar vienu drukas partiju, kas nosūtīta vēlētājiem Bruklinā, otrdienas sēdē paziņoja Vēlēšanu padomes direktors Maikls Raiens. Viņš tajā nepateica, cik daudz biļetenu nodrukāts, bet ziņu vietnei "Gothamist" izpauda, ka kļūdas bijušas 99 477 biļetenos.

Visi vēlētāji, kas saņēmuši kļūdainos biļetenus, saņems jaunus pirms 3.novembra vēlēšanām, un izmaksas segs nolīgtais uzņēmums, sacīja Raeins.

Par zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics, kam pieder arī Benu aptiekas visā Baltijā izpilddirektoru kļuvis Leons Jankelevičs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā izpilddirektora pienākums būs vadīt zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu Tamro un Benu aptieku mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Pēc L.Jankeleviča teiktā, Tamro darbība Baltijā ir bijusi stabila, un arī turpmāk viņš vēlas nodrošināt Tamro Baltija veiksmīgu attīstību.

Līdz šim L.Jankelevičs strādājis kompānijā PricewaterhouseCoopers, ir bijis Eesti Post valdes loceklis un zāļu tirdzniecības uzņēmuma Magnum Medical valdes priekšsēdētājs. L.Jankelevičam ir maģistra grāds starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts Heriota-Vata Universitātes Edinburgas Biznesa Skolā.

Zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums Tamro Baltics, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs, nodarbina gandrīz 1200 strādājošo un ietilpst PHOENIX koncernā, kurš darbojas 25 Eiropas valstīs.