Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Patlaban savākti iedzīvotāju paraksti par tehniskās apskates veikšanu Latvijā ik pēc diviem gadiem neatkarīgi no transportlīdzekļa vecuma, taču daļa ekspertu uzsver – tas var ievērojami palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperts Oskars Irbītis skaidro, ka Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs un šādā situācijā nebūtu pieļaujama tehniskās kontroles mazināšana automobiļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusijas būtu pieļaujamas tikai par tiem auto, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, – tiem vēl ir ražotāja garantijas periods un līdz ar to šo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli uzrauga dīlera servisi. Iespējams, varētu diskutēt par to, ka jaunam automobilim pirmo reizi tehniskā apskate varētu būt jāveic pēc trim gadiem, un, ja netiek konstatēti nekādi defekti (teicams vērtējums), tad būtu iespējams jau nākamo tehnisko apskati veikt pēc diviem gadiem. Savukārt, ja tiek konstatēti defekti, tad tāpat kā visiem pārējiem – ik pēc gada. Bet šis jautājums noteikti ir jāpārrunā plašākā lokā – uzklausot arī dīlerservisu viedokli par raksturīgajiem transportlīdzekļu defektiem dažādās vecuma grupās, iesaka O. Irbītis. Viņš atgādina, ka Latvijas ekonomiskā situācija šobrīd noteikti nav tāda, ka visi auto īpašnieki apzinīgi rūpējas par saviem transportlīdzekļiem, un ikdienā nākas konstatēt, ka pietiekami liels skaits satiksmē esošo braucamo ir satiksmes drošību apdraudoši – korozijas skarti, nodilušām riepām, nedegošiem lukturiem. Tehniskā apskate ir līdzeklis, kas vismaz reizi gadā liek sakopt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Ja veciem auto tehnisko apskati atļautu veikt retāk nekā reizi gadā, tad uz ceļa noteikti parādītos vairāk auto, kuru tehniskais stāvoklis būtu tuvs kritiskajam, saka eksperts.

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Nākamā gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz nekavējoties nosūtīt informāciju transportlīdzekļa īpašniekam, ja ar tehniskajiem līdzekļiem ir fiksēts, ka ceļu satiksmē iespējams tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram noteiktā termiņā nav veikta tehniskā apskate vai nav iegādāta transportlīdzekļa obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).

Paziņojuma mērķis ir pēc iespējas ātrāk novērst atkārtotus pārkāpumus ceļu satiksmē, turpinot izmantot transportlīdzekli, kuram nav derīgas tehniskās apskates vai OCTA polises. Sagaidāms, ka šādas informācijas plašāka pieejamība mazinās to gadījumu skaitu, kad transportlīdzekļa vadītāji tiek vairākkārtēji sodīti par ceļu satiksmes pārkāpumiem saistībā ar tehniskās apskates derīgumu vai OCTA neesamību, kas secīgi fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem īsā laika posmā.

CSDD paziņojumu par pārkāpumu nosūtīs uz reģistrētu e-pasta adresi, ko transportlīdzekļa īpašnieks ir norādījis e-CSDD. Svarīgi atcerēties, ja īpašnieks nebūs norādījis e-pasta adresi e-CSDD, tad informatīvais ziņojums netiks nosūtīts.

Valsts policijas pārvietojamais fotoradars ceturtdien, 2. jūnijā, ap pulksten 10.30 Babītes novadā uz autoceļa Rīga – Ventspils 17,9 kilometrā fiksēja automašīnu Ferrari, kas Rīgas virzienā traucās lielā ātrumā, informē Valsts policija.

Pārbaudot radara mērījumus, konstatēts, ka sportiskais auto vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, traucās ar 191 km/h lielu ātrumu.

Likumsargi konstatēja, ka transportlīdzeklim noteiktajā termiņā nav veikta arī valsts tehniskā apskate.

Par ātruma pārsniegšanu transportlīdzekļa vadītājam, kurš dzimis 1972. gadā, var draudēt naudas sods no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. Savukārt par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, var piemērot naudas sodu no 55 līdz 120 eiro.

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā.

Turpmāk tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg sestdienās varēs veikt stundu ilgāk - līdz plkst. 16:00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg):

Kopš marta sākuma Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā, informē CSDD.

No š.g. 1.jūlija tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg varēs veikt arī svētdienās no plkst. 08.00 līdz plkst. 16.00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg): pirmdiena – piektdiena: plkst. 08.00 – 20.00; sestdiena: plkst. 08.00 – 16.00, svētdiena: plkst. 08.00 – 16.00.

Vienlaikus informējam, ka svētdien - 8.jūlijā, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienā Antenas ielas tehniskās apskates stacija būs slēgta; bet mēs strādāsim saskaņā ar svētdienas grafiku pirmdien - 9.jūlijā.

Pagarinātais darba laiks tehniskās apskates procesu klientiem padarīs ērtāku, kā arī pieejamāku.Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Uzņēmumiem autoparku uzturēšanu plāno padarīt sālītāku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja tiks paaugstināta cena transportlīdzekļu tehniskajai apskatei, uzņēmumiem ar lielākiem autoparkiem būs šim mērķim jāatvēl ievērojamas izmaksas, tā DB norādīja lielākajā daļā aptaujāto uzņēmumu. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi, kas paredz veikt vairākas izmaiņas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pakalpojumu cenrādī, cita starpā arī tehniskās apskates izcenojuma paaugstināšanu vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Grozījumi CSDD cenrādī cenas palielinājumu par tehnisko apskati un atkārtotu tehnisko apskati paredz vidēji 2,80 eiro apmērā. Proti – 3,61 eiro par pamata apskati, 1,98 eiro par atkārtotu apskati. Lai gan summa var likties neliela, uzņēmumam, kuram ir vairāki simti automašīnu, kopējās izmaksas par tehniskajām apskatēm pieaugtu ievērojami.

Jaunākie apkopotie dati rāda, ka 2016. gadā tehnisko apskati ar pirmo reizi izgāja 59% automobiļu. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs otrais auto nav bijis tehniskajā kārtībā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Bojājumi ar vērtējumu «3», ar kuru tiek aizliegta auto tālāka pārvietošanās, jo tas apdraud gan apkērtējo vidi un cilvēku veselību, gan satiksmes drošību, pērn visbiežāk konstatēti bremžu sistēmā (61%), balstiekārtā (8%) un riepām (8%).

Joprojām tehniskajā apskatē ik dienu tiek atklāti satiksmes drošībai pilnībā nepieņemami fakti, piemēram, vidēji 13 auto dienā pārstāj darboties bremžu sistēma (plīst bremžu caurulītes un šļūtenes). Papildus tam ik dienu tiek atklātas nozīmīgas degvielas un eļļas noplūdes. Katru otro dienu apskatēs konstatēti bojājumi balstiekārtā, kas nozīmē, ka viens vai vairāki no auto balstiekārtas elementiem ir saplīsuši vai uz izjukšanas robežas.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Plānojot mājokļa iegādi, cilvēki visbiežāk uzmanību koncentrē uz trīs aspektiem – subjektīvu patiku pret potenciālo mājvietu, cenu un atrašanās vietu, novērojuši DNB bankas kreditēšanas eksperti.

Tomēr būtiski ir arī vairāki ar ēkas tehnisko stāvokli saistīti jautājumi, kas nākotnē var ietekmēt apsaimniekošanas izmaksas. Tādēļ DNB banka kopā ar sadarbības partneriem ir apkopojusi informāciju, kam papildus būtu jāpievērš uzmanība mājokļa iegādes procesā.

Neatkarīgi no ēkas vecuma potenciālajam mājokļa pircējam vienmēr jācenšas uzzināt iespējami vairāk par noskatītā īpašuma tehniskā stāvokļa raksturojumu. Ēku vizuāli apskatot, jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas plaisas ārsienās, kā arī iekštelpās – kāpņutelpā, istabās un citviet. Ļoti būtiski noskaidrot arī jumta stāvokli un apskatīt pagrabu. Noteikti jāapjautājas, vai pagrabs mēdz pārplūst.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Šodien, 11. decembrī, Ministru kabinets skata Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē». Konkurences padome (KP) uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības, informē KP.

SM sagatavotais ziņojums ir cieši saistīts ar KP 2018. gada jūlijā noslēgto tirgus uzraudzību «Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā», kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes.

KP neatbalsta SM ieceri, ka uzņēmēji, kas pēc 2023. gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu, jo tas ļautu saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz 10 gadiem.

Šis gads solās viest dažādus jaunumus taksometru nozarē, to DB atzīst nozares pārstāvji un atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas. Visi kā viens joprojām piekrīt, ka kaut kas ir jāmaina, lai arī šajā nozarē ieviestu kārtību un vienādus spēles noteikumus visiem tirgus spēlētājiem. Tomēr ne visos jautājumos domas par labākajiem iespējamiem risinājumiem sakrīt.

Satiksmes ministrija šobrīd ar ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņo informatīvo ziņojumu par tiesisko regulējumu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem un priekšlikumiem nozares pilnveidošanai. Maijā tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja apkopojusi un sagatavojusi priekšlikumus Satiksmes ministrijai. Pašvaldība aicina sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka speciālās atļaujas (licences) izsniegšana vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai ir deviņu republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetencē. Papildus noteikts, ka plānošanas reģionā izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus republikas pilsētā un otrādi. Tāpat pēc domes paustā likumā būtu jānosaka, ka automašīnām, kas tiek izmantotas kā vieglie taksometri, ir jābūt pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai līzingā un visi pasažieru pārvadājumiem izmantotie transportlīdzekļi nedrīkst būt vecāki par trim gadiem vai par ražotāja noteikto garantijas termiņu no pirmās reģistrācijas datuma. Tieši pēdējā prasība ir izraisījusi neizpratni taksometru pakalpojumu sniedzējiem. AS Rīgas Taksometru parks valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks DB saka: «Kāda ir jēga tam, ka nosaka vecuma ierobežojumu? Būtiskākais ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskā apskate un transportlīdzekļa uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā. Jebkuru jaunu transportlīdzekli pusgada laikā var pārvērst par «miskasti».»

Izvēršot pakalpojumu klāstu un stiprinot līdera pozīciju Baltijā, starptautiskais mobilitātes pakalpojumu sniedzējs SIXT ieviesis jaunu automašīnu abonēšanas pakalpojumu SIXT+, kas pieejams Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

SIXT+ sniegs privātpersonām un uzņēmumiem iespēju abonēt automašīnu, veicot fiksētu mēneša maksājumu, un pārtraukt abonementu jebkurā brīdī bez līgumsoda.

“Šobrīd atrodamies dažādu izaicinājumu piepildītā laikā, kad inflācijas dēļ viss kļūst dārgāks, tostarp arī auto tirgus piedzīvo līdz šim nepieredzētas pārmaiņas visā pasaulē. Tā rezultātā līdz pat 20-30% palielinājušās gan jaunu, gan lietotu automašīnu cenas, kā arī to apkopes un uzturēšanas izmaksas. Plānojot jaunas automašīnas iegādi, cilvēki arvien pārdomātāk izvērtē nepieciešamību uzņemties jaunas un ilgstošas finanšu saistības. Automašīnu abonēšana ir viens no veidiem kā iegūt plašas mobilitātes iespējas un visas personīgās automašīnas piedāvātās ērtības, vienlaikus saglabājot kontroli par savu budžetu un ikmēneša maksājumiem,” norāda Arnis Jaudzems, SIXT vadītājs Baltijas valstīs.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Vai plāno iegādāties jaunu automašīnu? Varbūt straujais degvielas cenu kāpums licis apdomāt ekonomiskāka automašīnas modeļa iegādi?

Lai arī kāds būtu tavs mērķis un pieredze auto iegādē, mazlietotu spēkratu tirgus ir kļuvis pieejamāks un uzticamāks, kā jebkad agrāk. Mobile de ir lielisks palīgs šajā jautājumā. Sākot ar modeļa izraudzīšanos, līdz pat auto piegādei. Lasi tālāk un uzzini noderīgus padomus, kā iztikt bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

1. Zini, ko vēlies

Vispirms nospraud mērķi. Ja skaidri zināsi, kādu modeli meklē un cik lielu naudas summu vari tam veltīt, būs vieglāk orientēties piedāvājumā.

Tad definē apakšējo robežu. Tas ir zemākais tehniskais stāvoklis, kāds, tavuprāt, ir pieļaujams dotajā cenu kategorijā.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopojusi informāciju par veidiem, kā bez maksas iegūt datus par citās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu nobraukumu (odometru rādījumiem) un tehnisko stāvokli (apskati).

Šobrīd informācija pieejama par automobiļiem, kas pašlaik reģistrēti vai bijuši reģistrēti Lietuvā, Zviedrijā un Dānijā. Turpmāk plānots papildināt informāciju arī par citām valstīm. Tā būs pieejama CSDD mājas lapā: http://goo.gl/DFj4LK.

Informācija par Lietuvā reģistrētiem transportlīdzekļiem bez maksas pieejama Lietuvas Tehniskās apskates asociācijas mājas lapā: http://goo.gl/X2jZSz. Ievadot transportlīdzekļa VIN (Vehicle Identification Number) vai transportlīdzekļa Lietuvas reģistrācijas dokumenta (tehniskā pase) numuru, pieejama informācija par automašīnas marku, modeli, izgatavošanas gadu, spēkrata kategoriju un tā statusu Lietuvā. Savukārt šīs pašas interneta vietnes sadaļā TA istorija, pieejami dati par tehnisko apskati (par laiku kopš 2006.gada) un par odometra rādījumiem (par laiku kopš 2009.gada).