Balticovo ir uzsācis vēl vienas ārpus sprosta jaunputnu novietnes būvniecību Iecavā. Jaunā novietnes ēka ļaus Balticovo palielināt uz vietas audzētu dējējvistu skaitu par 186 tūkstošiem, tādējādi veicinot pilna cikla ārpus sprosta dētu olu un olu produktu ražošanu.

Balticovo projekta kopējās investīcijas būvniecībā būs 4,5 miljoni eiro, un to ir plānots pabeigt 2024. gada pavasarī.

Jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem. Tas ir laiks, kad putns aug un sasniedz olu dēšanas vecumu. Šajā laikā putnkopji saudzīgi sagatavo vistas olu dēšanai – rūpējas, lai tās tiek pieradinātas pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti.

“Palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, mūsu speciālistiem ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, un uz tiem nekavējoties reaģēt. Tā ir pilna cikla ražošana, kas dod lielāku iespēju sekot līdzi un uzņemties atbildību par mūsu vistām un ražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsu mērķis ir nepārtraukti uzlabot Balticovo vistu labturības apstākļus, tādējādi arī celt olu kvalitātes standartus reģionā,” skaidro AS “Balticovo” vadītājs Vladimirs Mhitarjans.

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Šogad AS "Balticovo" apgrozījums varētu nedaudz pārsniegt 120 miljonus eiro, bet nākamgad uzņēmums plāno apgrozījumu palielināt līdz 150 miljoniem eiro, pastāstīja "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Viņš uzsvēra, ka 2024.gads "Balticovo" ir bijis pārmaiņu un izaugsmes gads. Uzņēmums turpināja aktīvi ieviest inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, stiprinot savu pozīciju. Gada laikā uzņēmums paplašinājis ārpus sprosta vistu ganāmpulku, kā arī īstenojis vairākus liela apjoma infrastruktūras projektus un sasniedzis nozīmīgus rezultātus aprites ekonomikas principu ieviešanā.

Šogad novembrī "Balticovo" izveidoja pirmo uzņēmuma vistu kūti Igaunijā, kas jau sākusi darbību, un nākotnē plānots Igaunijas struktūru izveidot par būtisku Baltijas brīvo vistu fermu. Tāpat uzņēmums šogad transformēja "Balticovo" vistu kūtis Daugavpilī uz brīvo vistu novietnēm, līdzīgi kā Madonā un Vilcē.

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

AS APF Holdings (APF) grupā ietilpstošais uzņēmums SIA Preiļu putni, kas nodarbojas ar dējējvistu audzēšanu cita APF grupas uzņēmuma - SIA Alūksnes putnu ferma vajadzībām, no Preiļu novada pašvaldības ir pieņēmis ilgtermiņa nomā pašvaldības uzbūvētu ēku ar aptuveni 1500 m2 platību, kas tagad tiks pielāgota cāļu audzēšanai līdz dējējvistu vecumam.

APF šīs jaunās fermas izveidē ieguldīs 1,7 miljonus eiro un paredzams, ka šis projekts pilnībā darbu uzsāks nākamā gada trešajā ceturksnī.

Pēc fermas pielāgošanas darbu pabeigšanas, SIA Preiļu putni šeit izmitinās līdz 125 000 jaunputnu līdz 14 – 16 nedēļu vecumam un kopumā gada laikā šajā fermā varēs izaudzēt līdz pus miljonam dējējvistu, kas tad tiks nogādātas uz Alūksnes putnu fermu olu ražošanai.

“Preiļu putnu jaunā ferma ir stratēģiski svarīga iniciatīva APF attīstībai, jo ļaus mūsu uzņēmumam pašam audzēt savas dējējvistas un attiecīgi būtiski samazināt atkarību no dējējvistu piegādātājiem. Šis ir arī lielisks sadarbības piemērs ar Preiļu pašvaldību, kas fermas ēku un pieguļošo teritoriju ir uzbūvējuši par ES fondu līdzekļiem un sadarbībā ar APF savā novadā attīsta modernu uzņēmējdarbību. Esam pateicīgi par pašvaldības pretīmnākšanu un novada cilvēku motivāciju panākt sava reģiona izaugsmi,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

13.oktobrī pulksten 10:00 sākas APF Holdings (APF) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk - IPO jeb Initial Public Offering) un laikā līdz 30. oktobra pulksten 15:30 jebkurš Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājs, kā arī institucionālais investors var parakstīties uz jaunām APF akcijām.

Vienas akcijas cena ir 6.81 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija. APF ir uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni.

Kopumā ieguldījumiem tiek piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādā veidā kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 130 930 akcijas.

Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā uz tām parakstījās. Parakstīties uz akcijām var ar jebkuras komercbankas starpniecību, kas piedāvā vērtspapīru darījumus, tostarp visu Latvijas un Baltijas lielāko banku internetbankās.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, ir saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu APF akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) Prospektam, kas paredz, ka IPO akcijas cena būs 6.81 eiro un parakstīšanās periods uz akcijām būs no 13. oktobra līdz 30. oktobrim.

Kopumā ieguldījumiem tiks piedāvātas 1 027 930 jaunas akcijas ar tiesībām šo skaitu palielināt vēl par 103 000 papildus akcijām. Minimālais ieguldījums ir viena akcija. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, akcijas var tikt piešķirtas investoram mazākā apjomā nekā parakstījās.

“APF IPO sākuma datums zīmīgi sakrīt ar Starptautisko olu dienu, jo mēs vēlamies uzsvērt, ka mūsu IPO pamatā ir cilvēku ikdienai nepieciešama pārtikas ražošana, kas nodrošina pieejamu un ilgtspējīgu proteīna avotu. Pārtiku vajadzēs vienmēr un mūsu IPO piedāvā iespēju kļūt par akcionāriem praktiskai, taustāmai ražošanai ar būtisku izaugsmes potenciālu. Mēs vēlamies piesaistīt maksimāli daudz gan institucionālos investorus, gan privātpersonas un tādēļ esam noteikuši akcijas cenu, ko varēs atļauties ikviens Latvijas un Baltijas iedzīvotājs un, kas sniegs jaunajiem investoriem iespēju piedalīties uzņēmuma izaugsmes stāstā ,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, saņēmis Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, kura ietvaros uzņēmums, izpildot atbalsta saņemšanas nosacījumus, saņems 2 miljonus eiro savu attīstības plānu finansēšanai.

APF šobrīd īsteno savu sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering) un minētais LAD finansējums būtiski uzlabo APF investīciju plānu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.

Lai arī LAD lēmums palielina APF vērtību, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu papildinot ar 2 miljoniem eiro, APF valde ir pieņēmusi lēmumu nemainīt IPO piedāvātās akcijas cenu, kas paliks 6.81 eiro par akciju. LAD finansējuma lēmums pozitīvi maina APF nākotnes attīstības plānu finanšu modeli, taču IPO Prospekts mainīts netiks.

“LAD lēmums APF un tā akcionāriem rada jaunu, būtisku vērtību, jo tie ir 2 miljoni eiro, kas uzņēmumam nebūs jāfinansē uzņemoties nākotnes saistības. Tāpat šāds lēmums visām iesaistītājām pusēm – akcionāriem, bankām, darbiniekiem un partneriem – dod papildu pārliecību par uzņēmuma pārvaldības atbilstību augstākajām prasībām,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

AS "APF Holdings" (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" pilnībā pārgājis uz atjaunojamo elektroenerģiju, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka no vasaras vidus "Alūksnes putnu ferma" tirgū piedāvās tikai olas, kas ražotas izmantojot videi draudzīgu elektroenerģiju. Lēmums pieņemts, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgi ražotām olām Baltijā un Eiropā.

Lai īstenotu pārmaiņas, APF drīzumā nodos ekspluatācijā saules enerģijas parku, kurā investēti vairāk nekā 240 000 eiro. Parka jauda ir 250 kilovatstundas pīķa stundā (kWp), ko nodrošina 384 saules paneļi. Saules enerģijas parks, kas patlaban strādā testa režīmā, izvietots putnu fermas teritorijā un vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "APF Holdings" vistu novietņu elektrības patēriņu un aptuveni 25% no kopējā uzņēmuma elektrības patēriņa gada laikā. Projekts īstenots sadarbībā ar SIA "Ignitis Latvija".

Starptautiskais investīciju izpētes uzņēmums Enlight Research, kas vērtē Baltijas biržā kotēto uzņēmumu akcijas, ir aplēsis AS APF Holdings (APF) akciju vērtību 51 miljona eiro apmērā, kas atbilst cenai 8.92 eiro par akciju.

Šis vērtējums par 31% pārsniedz APF sākotnējā publiskā piedāvājumā noteikto vienas akcijas cenu – 6.81 eiro.

“Mēs ceram, ka šis vērtējums IPO investoriem sniegs skaidru redzējumu par APF iecerētās darbības palielināšanas ieguvumiem. Baltijas olu ražošanas tirgus ir oligopols ar augstiem šķēršļiem jebkuram jaunam tirgus dalībniekam. APF Holdings šos šķēršļus ir pārvarējis, uzrāda peļņu un ir kļuvis par vienu no četriem vadošajiem olu ražotājiem Baltijā. Nākamais attīstības solis ir palielināt jaudas un iegūt no zemākām izmaksām, kuras nodrošinās lielāks ražošanas apjoms. Tas attiecīgi uzlabos peļņas maržas. Ja viss izdodas kā plānots, akcionāriem radītā vērtība var būt ievērojama un tas ir atspoguļots vērtējumā,” saka Matiass Vallanders (Mattias Wallander), Enlight Research dibinātājs.

AS "APF Holdings" grupas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", investējot vairāk nekā 240 000 eiro, ir sākusi saules enerģijas parka uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

Parkā patlaban notiek instalācijas darbi. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā saules parka jauda būs 250 kilovatstundu (kWh), ko nodrošinās 384 saules paneļi. Paredzēts, ka saules enerģijas parks tiks nodots ekspluatācijā līdz šā gada nogalei.

Saules enerģijas parks vasaras mēnešos nodrošinās visu esošo "Alūksnes putnu fermas" vistu novietņu elektrības patēriņu, kā arī nosegs 25% no kopējā uzņēmuma enerģijas patēriņa. Projektu ievieš enerģētikas uzņēmums SIA "Ignitis Latvija".

"APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda, ka kompānija tiek veidota par pilnībā aprites ekonomikas principos balstītu uzņēmumu, proti, tādu, kas pats rada enerģiju, pārstrādā ražošanas procesa atkritumus un gādā par dzīvnieku labturību.

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Valmierā spāru svētki nosvinēti zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamajiem namiem Ķieģeļu ielā 11/13. Jaunajā projektā būvē divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem.

Ievērojot tradīcijas, uz abu namu jumtiem pacelts simboliskais spāru vainags, kas apliecina ēkas izturību un konstrukciju stiprību. Klātesošajiem pasākuma laikā bija iespēja apskatīt paveikto, kā arī uzzināt vairāk par projekta progresu. Pasūtītāji, SIA “Valmieras namsaimnieks”, izteica pateicību būvniekiem par veiksmīgi noslēgto būvniecības etapu – māju izbūvi līdz to augstākajam punktam, kā arī apjomīgāko būvdarbu noslēgšanos.

Kapsulu namu pamatos iemūrēja šī gada 10. septembrī un šo trīs mēnešu laikā būvniecība noritējusi strauji, iekļaujoties plānotajos grafikos. No galvenajiem būvdarbiem – pabeigta ēku nesošo konstrukciju montāža, turpinās logu ievietošana, daļēji izbūvēti ārējo inženiertīklu pieslēgumi – siltumtrasei, elektrībai, ūdensapgādei. Jumtus klāj ar membrānu, pasargājot konstrukcijas no mitruma un laikapstākļu ietekmes. Secīgi ierīkos jumta siltinājumu un virsklāju. Namiem drīzumā pieslēgs arī siltumapgādi, lai konstrukcijas sāktu žūt un janvārī varētu sākt iekšdarbus. Kopumā pabeigti apmēram 50 % no būvdarbiem. Pavasarī turpināsies ārējo komunikāciju tīklu izbūve iekšpagalmā, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi. Plānots, ka būvniecība noslēgsies 2025. gada nogalē.

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."