Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Lai uzsvērtu olu, kā daudzveidīgu un veselīgu pārtikas produktu, viens no vadošajiem Ziemeļeiropas un Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" saviem klientiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā sāk piedāvāt olu makaronus.

Tas ir jaunums Balticovo olu produktu sortimentā, kas no 4. jūnija sākotnēji būs pieejams “Maxima” veikalu plauktos, bet vēlāk arī citos Latvijas veikalos.

"Uzņēmums izlēma piedāvāt olu makaronus, lai dažādotu savu produktu portfeli un atbildētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc inovatīviem un uzturvielām bagātiem pārtikas produktiem, tā nostiprinot savu pozīciju tirgū," iemeslus, kāpēc "Balticovo" iekļāvis sortimentā olu makaronus", skaidro "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

“Ola var būt kas vairāk par vienkārši olu, tāpēc, sekojot līdzi tendencēm, ir skaidrs, ka jāmeklē jaunas nišas un produkti. "Balticovo" jau piedāvā saldējumu, kurā olas izmantotas kā tā sastāvdaļa. Mēs esam gatavi spert nākamo soli un piedāvājam jaunu produktu - olu makaronus," skaidro AS ‘Balticovo” Attīstības un komunikācijas vadītājs Toms Auškāps.

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Olu ražotāja AS "Balticovo" jaunā jaunputnu novietne Iecavā darbu sāks 2024. pavasarī, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem.

Šajā laikā putnkopji sagatavo vistas olu dēšanai, tostarp pieradina pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. Uzņēmums vienu dienu vecus cāļus iegādājas no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes. Sasniedzot aptuveni četru mēnešu vecumu, jaunputni tiek pārvietoti uz dējējvistu novietnēm.

No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti, uzsver "Balticovo" pārstāvji.

"Balticovo" vadītājs Vladimirs Mhitarjans skaidro, ka, palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, "Balticovo" ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, kā arī uz tiem nekavējoties reaģēt.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Nepilna gada laikā olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzbūvējis jaunu graudu pieņemšanas elevatoru, tā ievērojami palielinot graudu pieņemšanas ātrumu un apjomu, informē Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Projekta īstenošanā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, lai paātrinātu graudu pieņemšanas procesu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem zemniekiem, izvēloties graudu nodošanas vietu. Balticovo katru sezonu iepērk aptuveni 80 000 tonnu graudaugu no vietējiem zemniekiem vistu un jaunputnu barības ražošanai.

Graudu pirmsapstrādes kompleksa uzlabošana un jaunā elevatora izbūve uzsākta 2021.gada vasarā un pašreiz jaunais pieņemšanas cehs ir gatavs šīs sezonas ražai. Graudu pieņemšanas ātrums ir palielināts no 60 līdz 360 tonnām stundā, nodrošinot, ka vienas mašīnas vidējais apstrādes ilgums ir tikai 15 minūtes. Savukārt graudu uzglabāšanas kapacitāte ir palielinājusies par 23 tonnām, sasniedzot 50 000 tonnas.

Investējot piecus miljonus eiro, olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzsāk jauna graudu elevatora izbūvi graudu pieņemšanas punktā Iecavā.

Dējējputnu barības ražošanas paplašināšanai uzņēmums izveidojis biznesa struktūrvienību - Balticovo Feeds.

Pašreiz Balticovo graudaugus iepērk Bēnē, Iecavā un Madonā. Iecavā esošā elevatora pieņemšanas veiktspēja ir 60 tonnas stundā un kopējā ietilpība - 23 000 tonnas, kas ražas laikā nespēj nodrošināt vēlamo rezultātu, un zemniekiem nākas gaidīt rindā. Saspringtajā ražas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu.

Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems graudaugus līdz 360 tonnām stundā, un kopējā ietilpība plānota 53 000 tonnas.

No vietējiem zemniekiem iepirktos graudus Balticovo jau šobrīd izmanto dējējputnu barības ražošanai gan Balticovo putniem, gan vietējiem ražotājiem, no kuriem uzņēmums iepērk brīvos apstākļos turētu vistu olas, kā arī bio olas. Lai paplašinātu sadarbību ar mazajiem olu ražotājiem un graudkopjiem, Balticovo Feeds plāno pārdod gan vistu barību, gan graudaugus nelielos apmēros.

Olu ražotājs AS "Balticovo" vienojies par putnkopības uzņēmuma iegādi arī Igaunijā, intervijā sacīja "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Uzņēmuma nosaukumu viņš neminēja, taču norādīja, ka Igaunijā plānots ražot olas, kuras dējuši brīvos apstākļos turēti putni. Igaunijā ražošanu plānots sākt šogad.

"Tādējādi beidzot varēsim attaisnot savu uzņēmuma nosaukumu "Balticovo" - jo būsim pilntiesīgs Baltijas mēroga uzņēmums, pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs," sacīja Mhitarjans, piebilstot, ka "Balticovo" ir arī lielākais Lietuvas uzņēmuma "Litegg" īpašnieks.Mhitarjans norādīja, ka Lietuvā "Balticovo" patlaban ir miljons putnu, taču šogad putnu skaitu plānots palielināt līdz 1,5 miljoniem, savukārt Latvijā kompānijai patlaban ir trīs miljoni dējējvistu, bet kopā ar jaunputniem - 3,5 miljoni.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

AS "Balticovo" putnu barības ražošanai šogad plāno iegādāties līdz 100 000 tonnu Latvijas zemnieku audzēto graudu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Viņš informē, ka uzņēmums ir noslēdzis Latvijas zemnieku audzēto graudu pirkšanas līgumus par gandrīz visu plānoto nepieciešamo apmēru līdz nākamā gada ražai. Līgumu slēgšana sākta šā gada martā.

"Mācoties no pērnā gada pieredzes, kad graudu piegādes ķēdes bija traucētas un to cenas pieauga eksponenciāli, šogad īpašu akcentu likām uz agru graudu piegāžu līgumu slēgšanu," atzīmē Mhitarjans.

Viņš piebilst, ka dējējvista dienā apēd līdz 120 gramiem barības, kur 70-80% veido kvieši un mieži, tāpēc tā ir būtiska daļa no olas pašizmaksas.

Ražotāja realizācijas cenu pārtikas tirgotājiem, kas nav tā pati cena, ko pircējs redz plauktā, ietekmē dažādi faktori. Lielu daļu cenas veido putnu barība, kuru "Balticovo" gatavo pats no vietējo zemnieku graudiem, nākamās būtiskākās pozīcijas ir darbaspēka izmaksas, piegādes ķēde, iepakojums, putnu veselības uzturēšana, energoresursi un pārstrāde.

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Balticovo ir uzsācis vēl vienas ārpus sprosta jaunputnu novietnes būvniecību Iecavā. Jaunā novietnes ēka ļaus Balticovo palielināt uz vietas audzētu dējējvistu skaitu par 186 tūkstošiem, tādējādi veicinot pilna cikla ārpus sprosta dētu olu un olu produktu ražošanu.

Balticovo projekta kopējās investīcijas būvniecībā būs 4,5 miljoni eiro, un to ir plānots pabeigt 2024. gada pavasarī.

Jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem. Tas ir laiks, kad putns aug un sasniedz olu dēšanas vecumu. Šajā laikā putnkopji saudzīgi sagatavo vistas olu dēšanai – rūpējas, lai tās tiek pieradinātas pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti.

“Palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, mūsu speciālistiem ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, un uz tiem nekavējoties reaģēt. Tā ir pilna cikla ražošana, kas dod lielāku iespēju sekot līdzi un uzņemties atbildību par mūsu vistām un ražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsu mērķis ir nepārtraukti uzlabot Balticovo vistu labturības apstākļus, tādējādi arī celt olu kvalitātes standartus reģionā,” skaidro AS “Balticovo” vadītājs Vladimirs Mhitarjans.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Investējot teju miljonu eiro, uzņēmuma “Balticovo” jaunajā un modernizētajā ražošanas ēkā uzstādīta Latvijas ražošanas iekārtu izgatavotāja “PERUZA” radīta robotizēta gatavās produkcijas paletizācijas sistēma.

Tā ievērojami palielinās apstrādes procesa automatizāciju, ražošanas kapacitāti un samazinās produkcijas izšķērdēšanu.

Robotizētā un mākslīgā intelekta darbinātā paletizācijas sistēma sastāv no diviem robotiem, astoņām paletizācijas līnijām, kas domātas vairāk nekā 145 produktu veidiem, kā arī īpaši ražotnei izstrādāta robota satvērēja koncepta. Jaunā gatavās produkcijas paletizācijas sistēma kopā ar vēl citām olu pakošanas un šķirošanas iekārtām uzstādīta jaunā, modernā “Balticovo” ražotnes ēkā 8500 m2 platībā, kura tika nodota ekspluatācijā jau 2020. gada novembrī.

Ražošanas kompleksā tiek šķirotas un safasētas vairāk kā viens miljons olu dienā, kā arī vārīšanas cehā ik mēnesi tiek saražotas nedaudz virs 300 tonnām vārītas un lobītas olas.

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.