Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.
Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).
"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.
"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.
BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.
Vienlaikus "BaltCap" aicina operatīvi sakārtot iekavēto regulējumu, kas atļautu Latvijas biogāzes stacijām sākt biometāna ražošanu un nodošanu AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") un AS "Gaso" tīklos. "BaltCap" pārstāvji norāda, ka vietējās biogāzes stacijas varētu saražot vismaz 10% no Latvijā patērētās dabasgāzes - aizstājot importēto, fosilo kurināmo ar vietējo, atjaunojamo enerģiju, kas pārstrādā organiskos atkritumus un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Šobrīd nesakārtotā regulējuma dēļ pastāv liels risks, ka Latvijas biometāns LNG formā tiks eksportēts, kamēr Latvija meklē risinājumus LNG importam. "BaltCap" pārstāvji norāda, ka tiesiskā ietvara sakārtošanai biometāna ražošanai un tirgošanai Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam un Eiropas Zaļajam kursam, nepieciešami grozījumi Enerģētikas likumā, Transporta enerģētikas likumā, kā arī izmaiņas nozari regulējošos Ministru kabineta noteikumos un citos dokumentos.
"BaltCap" infrastruktūras fonds investē atjaunojamās enerģijas, transporta un sociālās infrastruktūras attīstības projektos Baltijā un Polijā.
"BaltCap" infrastruktūras fonda investori ir Baltijas pensiju fondi, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļvalstu Vides investīciju korporācija (NEFCO). Fonds ir Igaunijā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, un fonda darbības laiks ir 20 gadu.
"BaltCap" ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kas četros tā darbības virzienos ir piesaistījis 700 miljonus eiro, ietverot iegādes un attīstības, infrastruktūras, izaugsmes un riska ieguldījumu darījumus. "BaltCap" dibināts 1995.gadā, un līdz šim veicis vairāk nekā 100 investīciju un 60 iegādes un attīstības darījumu. Šobrīd "BaltCap" vietējie biroji atrodas Tallinā, Rīgā, Viļņā, Helsinkos, Stokholmā un Varšavā.
Jau ziņots, ka valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt LNG termināli.