Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" saņēmis pilnu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) licenci, informē "BaltCap" pārstāvji.

Šī licence ļauj "BaltCap" turpināt paplašināt darbību un pakalpojumu klāstu ārpus Baltijas valstu robežām, kā arī piesaistīt jaunus, profesionālus investorus visā Eiropā.

"BaltCap" AIFP licenci izsniedza Igaunijas Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde.

AIFP licence nozīmē "BaltCap" pāreju uz darbību kā pilnībā regulētam un uzraudzītam fondu pārvaldniekam. Iepriekš "BaltCap" tika piemērotas atvieglotas uzraudzības prasības, kas pieejamas alternatīvo fondu pārvaldniekiem ar pārvaldāmajiem aktīviem līdz 500 miljoniem eiro.

"BaltCap" tagad varēs izmantot AIFP priekšrocības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, piedāvājot pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES). Tas paplašinās arī iespējas sadarbībai ar plašāku investoru tīklu, kas meklē privātā kapitāla ieguldījumu iespējas, min kompānijā. "BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis uzsver, ka licences iegūšana iezīmē jaunu "BaltCap" darbības un biznesa attīstības posmu.

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar meitasuzņēmuma Adoro starpniecību ir parakstījis līgumu par uzņēmuma Senior Baltic SIA iegādi, kas pārvalda senioru rezidenci Dzintara Melodija.

Šis ir nākamais solis, lai izveidotu Adoro par Latvijas vadošo senioru sociālās aprūpes ķēdi un ieviestu augstas kvalitātes pakalpojumus šajā jomā.

BaltCap Latvijas sociālās un veselības aprūpes nozarē ienāca 2022. gada novembrī, iegādājoties sociālas aprūpes centru Dzīves Ābece Šampētera apkaimē, Rīgā. BaltCap meitasuzņēmums Adoro nākamo piecu gadu laikā plāno izveidot vairākas jaunas sociālās aprūpes iestādes ar kopā 500+ gultasvietām. BaltCap kā investors šajā jomā saredz potenciālu, ņemot vērā ievērojamu augstas kvalitātes pakalpojumu trūkumu senioru aprūpē Latvijā, kopējo sabiedrības novecošanās tendenci, kā arī esošo situāciju ar valsts un pašvaldību aprūpes iestāžu lielo noslogojumu.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.

"Swedbank" piešķīrusi 5,65 miljonu eiro aizdevumu biogāzes ražotāja SIA "Anaerobic holding" grupas uzņēmumam SIA "BM Holding", kas ir privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" portfeļa kompānija, informēja bankas pārstāvji.

Paredzēts, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs īstenot pāreju no biogāzes uz biometāna ražošanu, nodrošinot ilgtspējīgākas enerģijas piegādi klientiem.

"BM Holding" trīs esošās koģenerācijas stacijas Iecavā, Sesavas pagastā, Jelgavas novadā un Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā pielāgos biometāna ražošanai.

Plānots, ka pirmajos darbības gados modernizētajās stacijās tiks saražoti apmēram 60 gigavatstundu (GWh) biometāna enerģijas, kas atbilst divu gadu pašreizējam saspiestas dabasgāzes patēriņam transportā Latvijā. Biometānu pamatā ražos no sadzīves atkritumiem un kūtsmēsliem.

"BM Holding" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs norāda, ka tuvāko gadu laikā organisko atkritumu radītāji ir jāiedrošina organiskos atkritumus nevis noglabāt poligonos, bet vest pie "BM Holding" pārstrādei.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap iegādāsies 70 % Baltijā vadošā automatizācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hansab Group akcijas.

Hansab, kas dibināts 1991. gadā, izstrādā un sniedz drošības, maksājumu apstrādes, tirdzniecības vietu, sūtījumu piegādes, rindu regulēšanas sistēmu, autostāvvietu un citus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem no loģistikas, finanšu, mazumtirdzniecības u.c. nozarēm, kā arī publiskā sektora. Uzņēmums darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, un tam ir 18 biroji un apkalpošanas punkti visā reģionā.

"Hansab ir atzīts uzņēmums, kas ir izveidojis efektīvu, augstas kvalitātes klientu apkalpošanas modeli strauji augošajā automatizācijas jomā," saka BaltCap vadošais partneris Dagnis Dreimanis. "Mēs saredzam plašu iespēju loku šī uzņēmuma izaugsmei, izmantojot BaltCap ilggadējo pieredzi, virzot Baltijas uzņēmumus attīstībai globālajā tirgū."

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par BaltCap Private Equity Fund III usaldusfond un SIA Draugiem Capital I kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA PEPI RER.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

BaltCap Private Equity Fund III usaldusfond ir holdinga sabiedrība, kura ietilpst BaltCap ieguldījumu portfelī. BaltCap ir privātā kapitāla un riska kapitāla ieguldītājs un pārvaldītājs, kas darbojas primāri Baltijā.

SIA Draugiem Capital I ir holdinga sabiedrība, kas ietilpst Draugiem grupā. Draugiem grupā ietilpst vairākas sabiedrības, kuras veic savu saimniecisko darbību primāri Latvijā. Grupā ietilpstošās sabiedrības nodarbojas ar preču apdruku, gudrās mājas risinājumiem un sociālā tīkla (draugiem.lv) attīstību.

Valkā bāzētais SIA PEPI RER ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Apvienošanās saistīta ar iegūstošo sabiedrību vēlmi attīstīt savus ieguldījuma portfeļus, iekļaujot tajā perspektīvu uzņēmumu tirgū, kurā saskatām attīstības potenciāls.

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Valkā bāzētā daudznozaru uzņēmuma SIA Pepi Rer izpilddirektora amatā iecelts pārmaiņu vadības eksperts Vigants Lesausks, kura galvenais uzdevums būs palielināt uzņēmuma eksporta apjomu un attīstīt e-komercijas segmentu.

Šī gada augustā privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital ieguldīja ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā Pepi Rer. Uzņēmums pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs, kuram pieder ProVent un IGLU zīmoli. Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļuva par uzņēmuma vairākuma akcionāriem. Pērn Pepi Rer apgrozījums sasniedza 13 miljonus eiro, no kuriem būtisku daļu veido IGLU eksportētāji, organizējot e-komerciju tādos tirgos kā ASV, Kanāda un Eiropa.

“Es ticu, ka mēs varam nest pasaulē Valkas un Latvijas vārdu ar kvalitatīviem produktiem, kas palīdzēs bērniem attīstīties un radoši pavadīt laiku. Mana prioritāte ir rūpes par Pepi Rer darbiniekiem, lai mēs kopā varētu strauji augt, ieviest ražošanas inovācijas un radīt jaunus produktus. Pats esmu pārcēlies uz Valku, lai atbalstītu un aktīvi iesaistītos pilsētas sabiedriskajā dzīvē,” stāsta Vigants Lesausks.

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 7,1 miljona eiro apmērā uzņēmumam “HansaMatrix”, kas paredzēts uzņēmuma attīstībai un efektivitātes celšanai.

“HansaMatrix” ir viens no Ziemeļeiropas reģionā vadošajiem elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājiem tādās nozarēs kā transports, telekomunikācijas, enerģijas pārvaldības sistēmas, IoT, medicīna un aizsardzības tehnoloģijas.

Ilgtermiņa aizdevums ļaus “HansaMatrix” ieguldīt biznesa attīstībā, audzējot uzņēmuma apgrozījumu, piesaistot jaunus klientus, attīstot eksporta tirgus un modernizējot iekārtas.

“Šis aizdevums ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai un pozīciju stiprināšanai tirgū. Sekojot nesenai “Baltcap” kļūšanai par vienīgo uzņēmuma akcionāru, šis darījums ir turpinājums, kas palīdzēs sasniegt mūsu ambiciozos biznesa mērķus. Strādājam saskaņā ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Mēs novērtējam SEB bankas ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos,” papildina “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Lietuvas Nacionālo stadionu Viļņā plānots atklāt līdz 2026.gada beigām, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Pašvaldība ir atļāvusi grozīt līgumu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību.

Benkunsks teica, ka līguma grozījumi spēkā stāties varētu pēc dažiem mēnešiem, bet būvdarbu laiks pagarināts par pusotru gadu, kas nozīmē, ka kompleksu pabeigt vajadzētu līdz 2026.gada nogalei.

"Ir ļoti grūti nosaukt konkrētu datumu. Tas ir atkarīgs no būvniecības gaitas. Jaunais koncesionārs nopietni domā darīt visu iespējamo, lai to uzbūvētu vēl ātrāk," sacīja Benkunsks, norādot, ka pašvaldības lēmums ļauj projektam virzīties uz priekšu, un būvdarbi atsāksies drīz pēc tam, kad stāsies spēkā līguma grozījumi.

Lietuvas galvaspilsētas mērs arī sacīja, ka nacionālā stadiona apkārtnes labiekārtošanai ir paredzēti aptuveni 30 miljoni eiro. Benkunsks teica, ka pilsēta plāno paplašināt ielas, ierīkot autobusu pieturas un izbūvēt gājēju viaduktu.

Turpinot paplašināšanos, degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla KOOL operators SIA KOOL Latvija atklājis jaunu DUS Daugavpilī.

Tā ir jau devītā DUS Latgalē, kopējam KOOL Latvija pārvaldīto DUS skaitam sasniedzot 70.

Sākotnēji Daugavpilī būs pieejama pašapkalpošanās DUS, bet ar laiku plānots nodrošināt arī pilnu KOOL pakalpojumu un preču klāstu.

“Jau ilgāku laiku domājām par degvielas uzpildes stacijas izveidi Daugavpilī, kas būtu ērta priekšrocība mūsu klientiem, kā arī iespēja Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem izmantot mūsu kvalitatīvo degvielu. Esam gandarīti, ka ir izdevies šo ieceri īstenot un nodrošināt arvien plašāku DUS tīklu visa Latvijā ,” pauž KOOL Latvia valdes loceklis Sandis Šteins.

KOOL Latvija dibināts 2016.gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un "ZGI-3" alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.