Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Līdz ar pasažieru plūsmas palielināšanos lidosta "Rīga" pieņem atpakaļ darbā arvien vairāk pērn Covid-19 pandēmijas ietekmē atlaisto darbinieku, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Patlaban lidosta nodarbina 965 darbiniekus, tostarp 40 no tiem ir darbinieki, kurus lidosta bija spiesta atbrīvot no darba pagājušajā gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas radītājām grūtībām. Turklāt šīs skaitlis strauji kāpj, jo pieaug pasažieru skats. "Līdz ar to darbiniekus aicinām atpakaļ. Patlaban ir 40 vakances, ko ceram drīzumā aizpildīt, un būs vēl vakances," sacīja Odiņa.

Viņa arī apliecināja, ka lidojumu skaits un pasažieru skaits lidostā "Rīga" "kāpj katru dienu".

Lidostas vadītāja atgādināja, ka 2019.gadā lidosta bija 7,8 miljoni pasažieru, 2020.gadā - 2,01 miljons. Savukārt šī gada pirmā pusgada laikā apkalpoti 406 000 pasažieru, kas ir 14% no šajā pašā laika posmā 2019.gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Lidosta "Rīga" šogad plāno apkalpot kopumā apmēram 6,6 miljonus pasažieru, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 23% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus par apmēram 15% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa sacīja, ka šogad lidostā "Rīga" līdz šim ir apkalpoti kopumā apmēram 2,4 miljoni pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

"Vasara izskatās ļoti pozitīvi," piebilda Odiņa, prognozējot, ka no maija katru mēnesi lidostā "Rīga" varētu apkalpot vismaz 600 000 pasažieru.

Tādējādi, pēc Odiņas teiktā, šajā gadā kopumā lidostā varētu tikt apkalpoti apmēram 6,6 miljoni pasažieru.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Globālās pandēmijas laikā un tās izraisītā pasažieru un lidojumu skaita samazināšanās apstākļos starptautiskā lidosta “Rīga” 2020.gadu noslēdza ar 15,85 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma publiskotais auditētais gada pārskats par 2020.gadu.

Lidosta pērn apkalpoja 2,01 miljonus pasažieru, kas ir par 5,8 miljoniem jeb 74% mazāk nekā sākotnēji plānots. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits saruka līdz 35,6 tūkstošiem, kas par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par vairāk nekā pusi jeb 54%: 2019.gadu lidosta noslēdza ar gandrīz 65 miljonu eiro apgrozījumu, kamēr 2020.gadā tas sasniedza vien 29,8 miljonus eiro.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 15 miljonus eiro, kas ir 63% samazinājums, salīdzinot ar budžetā sākotnēji plānoto. Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pērn samazinājās līdz 14,7 miljoniem eiro, kas ir 39% kritums, salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš.

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Lidosta "Rīga" investējusi 230 000 eiro četrās pašapkalpošanās bagāžas nodošanas līnijās, informē lidostā.

Iespēju izmantot jauno lidostas pakalpojumu saviem pasažieriem sākusi piedāvāt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", taču nākotnē šo pakalpojumu klientiem varētu piedāvāt arī citas lidostā "Rīga" strādājošās aviokompānijas.

Lidostas "Rīga" pārstāvji paredz, ka jaunās līnijas padarīs bagāžas nodošanas procesu lidostā būtiski ērtāku un ātrāku. Vienas somas apkalpošanas laiks pašapkalpošanās bagāžas nodošanas vietā ilgst aptuveni minūti, tādējādi stundas laikā uz vienas līnijas iespējams apkalpot apmēram 60 bagāžas vienību.

"Mūsdienīgu automatizētu risinājumu ieviešana pasažieru apkalpošanā ir viena no lidostas "Rīga" prioritātēm. Šādi risinājumi ne tikai uzlabo klientu pieredzi, bet arī padara efektīvākus lidostas procesus kopumā," minēja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Lidosta “Rīga” šā gada septiņos mēnešos apkalpojusi 2,8 miljonus pasažieru - par 302% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2022.gada septiņos mēnešos.

Šā gada jūlijā lidostā apkalpoti gandrīz 606 tūkstoši pasažieru, un, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pasažieru skaits ir pieaudzis par 104 procentiem. Gada septītajā mēnesī lidosta “Rīga” ir sasniegusi 72 % no pirmskrīzes pasažieru skaita, bet gada griezumā – 64 % no 2019.gada rādītājiem.

Pakāpenisku lēnu pieaugumu lidostā “Rīga” uzrāda arī tranzīta pasažieru plūsma, kas būtiski samazinājās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Aviokompānijām veidojot jaunus tranzīta maršrutu piedāvājumus, jūlijā jau vairāk nekā piektā daļa (23 %) ceļotāju izmantoja Rīgu kā pārsēšanās punktu uz tālākiem galamērķiem.

Vairāk nekā pusi (54 %) jeb 331,6 tūkstošus pasažieru jūlijā pārvadāja nacionālā aviokompānija “airBaltic”, izpildot arī vislielāko lidojumu skaitu – 2880 lidojumus (56 %) savukārt gandrīz 28 % jeb 168,4 tūkstoši pasažieru izmantoja Īrijas zemo cenu aviokompāniju “Ryanair”, kas veica 974 lidojumus jeb ap 19 % no visiem apkalpotajiem lidojumiem.

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.