Vērmanes dārzā, piektdien, 19.jūnijā, notiek Latvijas labumu un zāļu tirgus "Gabaliņš Latvijas Līgo!".

Amatnieki un mājražotāji piedāvā pilsētniekiem un Rīgas viesiem vēl pirms saulgriežu svinībām apmeklēt tradicionālo gadatirgu un sarūpēt sev nepieciešamo gan ikdienai, gan arī drošai Jāņu svinēšanai.

Tirgotāji no visiem Latvijas novadiem apmeklētājiem piedāvā Jāņu zāles un sieru, lauku maizi un gaļu, rotas, tautiskās jostas, lina un vilnas apģērbus, amatnieku darinājumus bērniem un ikdienai, dizaina priekšmetus, dabisku izejvielu kosmētiku, gardumus, medu un citus pašu ražotus labumus.

Tirgus sadalīts astoņās tematiskās gadatirgus tirdzniecības zonās, un parka celiņi pārvērtušies par Amatu ielu, Siera ielu, Gaļas ielu, Zivju ielu, Maizes ielu, Augļu un dārzeņu ielu, Zāļu ielu un Alus ielu.

Korporatīvo dāvanu budžeti uzņēmumos palielinās, daudzi lien vai no ādas laukā, lai pārsteigtu, taču nereti gadās pārcensties

Biežākās kļūdas ir pārlieku dārgas dāvanas, citu valstu tradīciju nepārzināšana, turēšanās pie šabloniem un māņticīgi aizspriedumi.

Latvijā korporatīvā dāvināšanas kultūra vairs nav bērna autiņos, bet ir izaugusi līdz pusaudža vecumam, atzīst etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane. Kā galveno apdāvināšanās kļūdu viņa min pārspīlēšanu ar dāvanu izmēriem un svaru, izmaksām un dāvināšanas biežumu. «Milzīgi puķu pušķi, lieli interjera priekšmeti vai pārtikas grozi dāvanas saņēmējiem prieka vietā var sagādāt virkni neērtību,» viņa norāda. Dāvanas nedrīkst būt pārāk dārgas, tāpat tās nevajadzētu dalīt pa labi un pa kreisi bez nopietna iemesla. «Ja vieslektors tiek uzaicināts nolasīt lekciju, viņam par to tiek samaksāts honorārs, dāvana un ziedi nav nepieciešami. Dzīvojam tirgus attiecībās, ja samaksājam par pakalpojumu, mums nevajag izrādīt papildus pateicību, kaut ko dāvinot. Tas ir iegājies no padomju laikiem, un to vajadzētu izskaust,» uzsver etiķetes speciāliste. Izvēloties dāvanu, vajadzētu ņemt vērā zelta likumu, proti, kas par daudz, tas par skādi. Valsts svētku laikā būtu ieteicams izvēlēties dāvanas ar nacionālo simboliku. Tās var būt gan tautiskās jostas, gan cimdi un zeķes ar latvju rakstiem. A. Strautmane arī šajā ziņā iesaka nepāršaut pāri strīpai: «Nacionālajās izpausmēs vajag saglabāt mērenību, ne visur var doties tautastērpā.»

Svētku drānu izvēlē variāciju ir daudz – gan etnisks apģērbs mūsdienu skaņās, gan tradicionāli tautas tērpi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados nudien var runāt par latviskuma daudzināšanas kultu, atzīst vairāki DB aptaujātie tautisko drēbju darinātāji. Veikalu Taste Latvia īpašniece Dita Danosa novērojusi, ka vairāki atzīti Latvijas dizaineri, veidojot vasaras kolekcijas, ņem vērā pieaugošo pieprasījumu pēc apģērba ar tautiskiem akcentiem. Tas kļūst populārāks ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo pircēju vidū. Tiesa, vīriešiem iespēja izvēlēties Līgo svētkiem piemērotu tērpu no pašmāju dizaineru piedāvātā klāsta ir krietni mazāka nekā sievietēm, tomēr diskriminācija mazinoties. Vīrieši varot lūkoties pēc krekliem ar tautiskiem akcentiem, kā arī tauriņiem ar latvju rakstiem. Īpašus Līgo tērpus, rotas un aksesuārus darina arī vairāki jaunie dizaineri.

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums Tonus Elast pēc rekonstrukcijas atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā.

Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties uzņēmuma ražotos izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē.

Kaut arī 72% “Tonus Elast” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “Tonus Elast” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

"Mani kā finanšu ministru uztrauc situācija ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, jo tie šā gada augusta nogalē bija par 3,8% mazāki nekā 2023. gada astoņos mēnešos. Pievienotās vērtības nodoklis ir sava veida ekonomiskās aktivitātes barometrs, un tā atrašanās negatīvā zonā nav laba ziņa," intervijā žurnālam Dienas Bizness saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

"Nenoliedzami, ka iedzīvotāji šogad tik ļoti netērē savu naudu, vienlaikus šā gada augustā situācija uzlabojās, jo jūlijā šī starpība bija 5% līmenī. Minētie fakti rada konsekvences arī valsts budžetā un attiecīgu valdības rīcību. Pirmais: nepieļaut valsts nonākšanu negatīvās ekonomiskās attīstības — recesijas — situācijā, tāpēc arī, veidojot 2025. gada valsts budžeta projektu, tika meklēti instrumenti ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, lai noturētu valsti kaut vai minimālā izaugsmes attīstības scenārijā.

Mikroskopiska izaugsme liek savilkt jostas 

Vajadzības pēc finansējuma pārsniedz Latvijas valsts budžeta iespējas, vienlaikus salīdzinoši...

Valdībā tika atrasti divi risinājumi — strādāt maksimāli pieļaujamā valsts budžeta deficīta līmenī 2,9% pret IKP (nākamajos gados to pakāpeniski samazinot līdz 2,6% pret IKP 2028. gadā) un maksimizēt ES struktūrfondu investīcijas. Tieši tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai tika pieņemts darbaspēka nodokļu reformas piedāvājums, kurš rada ekonomiskās izaugsmes stimulu 0,2% līdz 0,3% IKP apmērā, un vienkāršota nodokļa administrēšana, jo būs fiksēts paaugstināts neapliekamais minimums - 510 eiro mēnesī visiem, vienlaikus paaugstinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kā rezultātā 95% strādājošo makā ik mēnesi būs vairāk naudas. Otrs nozīmīgs valdības lēmums, lai izvairītos no recesijas, bija savu izdevumu pārskatīšana, samazinot izmaksas. Tieši tāpēc nolemts nepalielināt kopējo nodarbināto — teju 290 000 – strādājošo skaitu publiskajā sektorā, noteikts darba samaksas pieauguma ierobežojums 2,6% apmērā publiskajam sektoram. Šajā izmaksu pārskatīšanas pasākumu plānā valdība arī samazināja izmaksas par 50 milj. eiro, un šis process tiks turpināts, samazinot valdības tēriņus arī turpmāk. Tie ir ļoti nozīmīgi lēmumi, ar kuriem valdība sevi ir ierobežojusi. Bija laiki, kad valsts ļoti daudz ko varēja finansēt uz aizņēmumu (kredītu) pamata, taču tagad ejam jostas savilkšanas periodā, kas varētu ilgt apmēram četrus gadus".

Visu interviju lasiet 8.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Cīņa starp latvieti Mairi Briedi un Oleksandru Usiku no Ukrainas bija vēsturē labākā pirmā smagā svara kategorijā, savā slejā portālā «worldboxingnews.net» izteicies Pasaules Boksa padomes (WBC) prezidents Maurisio Suleimans.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Briedis sestdien pēc skaistas 12 raundu cīņas «Arēnā Rīga» Pasaules Boksa supersērijas pusfinālā pēc punktiem piekāpās Usikam, kurš tādējādi sasniedza turnīra finālu un ieguva arī iepriekš latvietim piederošo WBC čempiona jostu. Līdz ar to ukrainis kļuvis par čempionu divās versijās, jo viņam iepriekš bija arī Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta.

«Esmu Rīgā, Latvijā, un joprojām izjūtu gandarījumu par sestdienas nakts pasākumu «Arēnā Rīga», kur Oleksandrs Usiks gāza no troņa vietējo varoni Mairi Briedi,» raksta Suleimans. «Tā bez šaubām bija labākā titula cīņa šīs svara kategorijas vēsturē.»

Suleimans raksta, ka pasaules klases arēna bija pilna, kas radīja elektrisku atmosfēru 12 raundu garumā. «Šī bija viena no skaļākajām publikām, ko jebkad esmu piedzīvojis.»

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka sociālajam uzņēmumam SIA "RB Cafe", kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, atteikts dīkstāves pabalsts, Labklājības ministrija uzsver, ka "RB Cafe" turpina saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu gan algu kompensācijai, gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

RB Cafe savelk jostas un nogaida 

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi,...

Labklājības ministrija turpina atbalstīt sociālos uzņēmumus. SIA "RB Cafe" krīzes situācijā saskāries ar tādām pašām problēmām kā citi šīs nozares uzņēmumi, tomēr tam joprojām pieejams grantu finansējums. Darbiniekiem, kuri saņem algu no projekta līdzekļiem, dīkstāves pabalsts nepienākas.

Vērtējot dīkstāves pabalstu piešķiršanu, tiek vērtēti konkrēti kritēriji, no kuriem galvenais ir apgrozījuma samazinājums. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo elastīgāku pieeju kritēriju noteikšanai. Vienlaikus SIA "RB Cafe" turpina saņemt valsts finansējumu (grantu) cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai un atlīdzības izmaksu segšanai, neraugoties uz to, ka uzņēmums darbu apturējis. Valdība 31. martā ir pieņēmusi regulējumu, kas ārkārtējās situācijas laikā pieļauj atlīdzību izmaksu no ES fondiem, pat ja projektā iesaistītie darbinieki ir dīkstāvē.

2018. gada 22. oktobrī Labklājības ministrija SIA "RB Cafe" piešķīra sociālā uzņēmuma statusu, savukārt, finanšu institūcija "Altum" uzņēmumam piešķīra grantu 107 816,40 eiro apmērā (atlīdzībām, apgrozāmajiem līdzekļiem, investīcijām - periodam no 08.03.2019 līdz 30.04.2021). Kārtējo granta maksājumu (kas paredzēts arī darba algām) uzņēmums saņēmis šā gada 7. aprīlī.

Lai gan uzņēmums ir pieņēmis lēmumu uz krīzes ierobežojumu laiku slēgt kafejnīcu, atbalsta programma turpinās.

Otrdien, 10.maijā, Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokās nodota īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes josta, kas tapusi, pateicoties vairāk kā 3000 iedzīvotāju laba vēlējumiem vietnē www.turiesprezident.lv laikā, kad prezidents slimoja.

Ar katru pievienoto vēlējumu vietnē turiesprezident.lv tika nodrošināta viena rindiņa īpaši Valsts prezidentam veltītajā Lielvārdes jostā, kas prezidentam Raimondam Vējonim palīdzēs būt stipram miesā, garā un lēmumos.

Pateicībā par Latvijas tautas vēlējumu-Lielvārdes jostu Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka augstu vērtē to, ka šajā jostā ir ieausti ne tikai spēcinoši simboli, bet arī laba vēlējumi no tautas. Valsts prezidents ir priecīgs, ka šo Lielvārdes jostas ideju īstenoja jaunieši un parādīja, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties labas idejas īstenošanā.

«Liels prieks, ka grūtos brīžos cilvēki spēj radīt tik lielu atbalstu, kā mazi tā lieli, ģimenes, klases un pat latvieši pasaulē. Ar pagodinājumu apkopojām visus vēlējumus un vadījām īpašās jostas aušanas procesu, lai to atbalstītāju vārdā pasniegtu Valsts prezidentam,» saka projekta koordinatore Zane Šneidere.

#«Paņēmām milzīgu kredītu – par izejmateriāliem un stellēm vajadzēja samaksāt.»

Jau 25 gadus Alūksnē top izstrādājumi no lina un vilnas – SIA Dzīpari S darinājumos vīd gan etnogrāfiski, gan mūsdienīgi motīvi

1993. gadā uz Alūksnes sadzīves pakalpojumu kombināta aušanas ceha bāzes Inta Silerova izveidoja individuālo uzņēmumu Dzīpars, 2004. gadā tas pārtapa par SIA Dzīpari S. I. Silerova atzīst, ka dzinulis šos 25 gadus ir bijusi vēlme attīstīties un virzīties uz priekšu, regulāri ir apmeklētas dažādas nozares izstādes. «Šajā biznesā nepārtraukti ir jābūt apritē, jāseko pasaules tendencēm, ne mirkli nedrīkst stāvēt uz vietas. Piepildījums ir rodams pašā darba procesā,» atzīst uzņēmēja.

Mēs joprojām strādājam uz stellēm, ar kurām reiz audušas mūsu vecmāmiņas. Tās līdzinās tām, kas atrodas Brīvdabas muzejā.

Ministrijas, kas iepriekšējos gados izmaksāja vislielākās prēmijas, pērn nedaudz pievilkušas jostas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan grūti precīzi noteikt, vai kopējais prēmiju skaits ministrijās un to pakļautībā esošajās iestādēs pērn ir samazinājies, atsevišķas aptaujātās ministrijas atklāj, ka 2016. gadā izmaksāto prēmiju apjoms ir krietni mazāks nekā gadu iepriekš.

Finanšu ministrija, kas pēc Valsts kontroles publiskotās informācijas 2015. gadā bija izteikts līderis, piešķirot saviem darbiniekiem (arī pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem) prēmijas vairāk nekā 3 milj. eiro apjomā, pērn šim nolūkam veltītos tēriņus pamatīgi samazināja, piešķirot vien nedaudz vairāk nekā 324 tūkst. eiro. Kā DB norāda ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, tad centrālais aparāts 2016. gada nogalē darbinieku prēmēšanu nav veicis vispār. Iepriekš lielā summa veidojusies, piešķirot prēmijas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbiniekiem, lai tos vairāk motivētu. «Runājot par 2015. gadu, tad vairāk nekā puse no šīs summas tika atvēlēta VID darbinieku prēmijām. Ja runājam tikai par Finanšu ministriju, tad 2015. gadā tika izmaksāti 900 tūkst. eiro. Galvenais prēmiju iemesls bija darbs ar Prezidentūras jautājumiem. Īpaši varam izcelt darbu pie Stratēģisko investīciju fonda, kas saņēma visas Eiropas atzinību,» skaidro A. Jarockis.

Pašvaldībām jāgatavojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sadursmei

Lai gan varētu likties, ka, piekāpjoties darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļu reformu apņēmīgajām aktivitātēm, malā pabīdītais NĪN ir iemidzis, tā gluži nav. Iespējams, tas ir kā bumba ar laika degli. Līdz ar pašvaldību finanšu «apdraudējumu», īsinot IIN likmi un papildus uzpumpējot neapliekamo minimumu, tās var krist kārdinājumā «atgūt» naudu, iespējams, «paspēlējoties» ar NĪN. Pašlaik pašvaldību ieņēmumi no IIN veido daudz lielāku naudas apjomu, nekā no NĪN. Pirmajam lielumam ievērojami sarūkot, varētu rasties interese par otrā palielināšanu. Jau pašlaik ir virkne teritoriju, kur pašvaldības prasa treknus maksājumus un turklāt dara to pēc Finanšu ministrijas norādēm (par ko parasti tiek noklusēts ministrijas retorikā – runa ir par finanšu izlīdzināšanas aprēķinā prasīto). Skaudrākais piemērs ir Jūrmalas iedzīvotāji («parastie»), no kuriem daļai arī 70% NĪN atvieglojums nav pa kabatai. NĪN slogu kāpinot, tas varētu rosināt īpašnieku atkratīšanos no īpašumiem vai pat atbrīvot teritorijas no iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā kadastra vērtību milzīgais diapazons ir savā ziņā adekvāts Latvijas situācijai, jo arī iedzīvotāju turība un darba iespējas ievērojami atšķiras.

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Apakšveļas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 2016.gada līmenī, un šogad uzņēmums plāno veicināt galveno zīmolu «Lauma Fabrics» un «Lauma Medical» starptautisko atpazīstamību, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn SIA «Lauma Fabrics» apgrozījums bija 32,513 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 0,5%, salīdzinot ar 2016.gadu. Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 2,291 miljons eiro, kas bija par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Lauma Fabrics» pērn izdevies palielināt ieņēmumus galveno saražoto produktu kategorijās. Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas; tie pērn bija 29,013 miljoni eiro (pieaugums par 0,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu).

Savukārt ieņēmumi no medicīniskās veļas, elastīgo saišu un jostu pārdošanas bija 2,601 miljons eiro (pieaugums par 4%). Pārējie ieņēmumi no formēšanas un veļas ceha izstrādājumiem, un citiem produktiem veidoja nepilnus 900 tūkstošus eiro (kritums par 1,5%).