Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.
Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.
Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.
Eiropas Komisijas viceprezidents Jarki Katainens ir teicis: «Mēs ticam sociālai tirgus ekonomikai, un mēs neesam par subsidētiem uzņēmumiem. Līdz ar to mēs vēlamies izvairīties no konkurences ar publiskām subsīdijām.» Arī Vācijas Biznesa federācija ir nākusi klajā ar priekšlikumu neļaut ES tirgū ienākt trešo valstu uzņēmumiem, kas saņem lielas publiskās subsīdijas, un neļaut tām pārņemt Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus.
Jāteic, ka ES konkurence ar Ķīnu nekad nav bijusi simetriska, vispirms jau tāpēc, ka Ķīna ļoti aizsargā savu tirgu un daudzas stratēģiskās nozares ir slēgtas ES uzņēmumiem. Savukārt, pārņemot ES uzņēmumus, Ķīna piekļūst to know how, tāpat minētā lielvalsts nekautrējas izmantot kiber- un rūpniecisko spiegošanu, tā neievēro vides standartus. Līdz ar to par godīgu konkurenci ir grūti runāt. Tas arī izskaidro ES piesardzību pret Ķīnas investīcijām, jo tādējādi tiek pārņemtas stratēģiskās nozares un veicināta negodīga konkurence. Arī Latvijas ārlietu ministrs ir norādījis: Eiropas Savienībai jāatrod līdzsvars attiecībās ar Ķīnu, vienlaikus aizstāvot Eiropas vērtības. Tas jāņem vērā visiem entuziasma pārpilnajiem Ķīnas investīciju karsējiem.
