Ja esat izlēmuši nomainīt savu līdzšinējo spēkratu pret citu, risinājums ir divējāds – pirkt pilnīgi jaunu auto, vai arī iegādāties mazlietotu, taču tikpat labu un drošu automašīnu, saņemot pilnīgi visas tās pašas garantijas, kā pērkot jaunu.

Uzņēmums Autorepublika, kura pamatdarbība ir mazlietotu Volkswagen grupas automašīnu tirdzniecība un serviss, piedāvā otro variantu, kas turklāt cenas un automašīnu vecuma ziņā ir diezgan līdzvērtīgs pilnīgi jaunam auto. Kopš 2016. gada Autorepublika piedāvā visu pieprasītāko marku automašīnas – Volkswagen, Audi, BMW, Skoda, Seat, Volvo, Opel, Ford. Šobrīd tieši Autorepublikā klientiem ir iespēja iegādāties jebkuras minētās markas gadu vecu auto ar 45% atlaidi no jauna auto cenas ar noskrējienu līdz 15 000 kilometriem. Turklāt Autorepublikas piedāvājumā ir automašīnas pat ar ražotāja garantiju un bagātīgu aprīkojuma komplektāciju. Ja salonā neatradīsiet tieši sev vēlamo automašīnas modeli, uzņēmuma speciālisti nodrošinās izvēlētā auto piegādi no Vācijas 10 dienu laikā.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Jau vairāk nekā pusgadu Aizputes novada Kazdangā darbojas autoserviss, kurā apkopi un dažādus remontdarbus var veikt arī smagajām automašīnām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Pirmais gads vairāk vērsts uz tirgus izpēti un klientu apzināšanu, tomēr zaudējumu nebūs, spriež uzņēmējs Uģis Rungovskis.

Bijušās kolhoza darbnīcu telpas Kazdangas nomalē uzņēmējs iegādājies jau iepriekš, tomēr labu laiku tās stāvējušas neizmantotas. U. Rungovska SIA Vērsītis jau nodarbojusies ar transporta pārvadājumiem, kad nolemts veidot servisu.

«Doma par servisu bija jau tad, kad nopirku telpas, tomēr finansējuma nebija. Uzrakstījām projektu. Iesākumā likās, ka naudu nedabūsim, bet tad viss pakārtojās un, lūk, kas ir sanācis,» uz atjaunoto kolhozu laika ēku norāda uzņēmējs.

Servisam tuvākie konkurenti, kur iespējams labot smagās automašīnas un traktorus, atrodas Liepājā un Kuldīgā, tādēļ uzņēmējs aprēķinājis, ka pakalpojums ar laiku būs pieprasīts.

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda transporta un loģistikas uzņēmuma SIA Vervo direktors Māris Dreimanis.

Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?

Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.

Uzņēmuma DoReMiDoReDo īpašnieks Aivars Tomiņš Cēsīs atvēris darbnīcu, kas nodarbojas ar klavieru - pianīnu un flīģeļu - restaurāciju.

A. Tomiņa (43) dzīve cieši saistīta ar mūziku. Viņš spēlējis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestrī, ir kordiriģents trīs koros, kā arī mūzikas skolotājs un mūzikas skolas direktors, raksta laikraksts Diena.

Kad sācis nodarboties ar klavieru skaņošanu, uzņēmējs sapratis, ka šo mūzikas instrumentu restaurācija ir lieliska biznesa niša - vecu klavieru ir daudz, bet restaurētāju maz.

«Šī ir otra mana darbnīca, pirmā ir Limbažos, kur dzīvoju. Ziemā strādāju Limbažos, skaņot instrumentus pie klientiem braucu uz mājām, bet finierēšanas un lakošanas darbi tiek veikti pie sadarbības partneriem,» stāstījis A. Tomiņš.

Nebūdami apmierināti ar autoservisu darbu, Alfrēds Lazdiņš un Kaspars Roznieks izlēmuši piedāvāt iespēju pieteikt problēmu internetā, kur tavsserviss.lv atradīs tās risināšanai piemērotāko servisu

«Ideja par šādu portālu man bija jau pirms vairākiem gadiem, jo katru reizi, kad apmeklēju autoservisu, saprotu, ka kaut kas nav kārtībā un kaut ko vajadzētu pamainīt. Jebkurš, kurš brauc ar auto, sastopas ar remontu un nereti secina, ka atkal jau ar kaut ko ir neapmierināts – auto netiek salabots laikā, jāatgriežas servisā vēlreiz, cena ir bijusi pārspīlēta vai arī cilvēks vienkārši nezina, par ko ir samaksājis. Katrs nākamais remonts, ja vien nav atrasts uzticams autoserviss, saistās ar galvassāpēm – cilvēki nezina, kur vērsties, baidās pārmaksāt. Tāpēc katru reizi paiet ilgs laiks, apzvanot paziņas. Mēs vēlamies mainīt autoservisu nozari Latvijā, palīdzēt cilvēkiem atrast īsto uzņēmumu, lai nebūtu jāuztraucas par to, uz kurieni mašīna tiek atvesta, un lai nav jātērē laiks servisa meklēšanā, aptaujājot paziņas,» saka Alfrēds.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Auto rezerves daļu tirdzniecība vēl nesen bija ļoti konservatīva nozare, kur dominēja fiziskā pārdošana, taču Covid-19 ietekmē arī šajā jomā aizvien pieaug tiešsaistes pakalpojumu loma. Tas nozīmē, ka, reaģējot uz patērētāju uzvedības maiņu, autoservisiem un rezerves daļu tirgotājiem varētu nākties pārstrukturēt savus biznesa modeļus.

Tā uzskata auto un moto rezerves daļu tirgotāja “Inter Cars Latvija” vadītājs Kaspars Viļumsons.

“Inter Cars Latvija” tiešsaistes veikala 2020.gada rezultāti liecina – otrajā pusgadā internetā pārdots piecas reizes vairāk auto un moto preču nekā pirmajā. Turklāt uzņēmums prognozē, ka 2021.gadā tā tiešsaistes tirdzniecības apjomi palielināsies vismaz par 20%.

“Mēs pašlaik varam vērot, ka transportlīdzekļa īpašnieks pats kļūst par rezerves daļu tiešo pircēju. Daļēji to veicina Covid-19 dēļ noteiktie fiziskā kontakta ierobežojumi, bet daļēji arī tas, ka cilvēki kļūst izglītotāki un vēlas vairāk kontrolēt ar spēkratiem saistītās izmaksas,” tā Viļumsons.

Omulīgi krodziņi, suvenīru bodītes un mazas konditorejas ikdienā, bet brīvdienās – amatnieku tirdziņš ar lustīgu andelēšanos, ugunsdzēsēju pūtēju orķestris un izbrauciens īstā karietē. Tā visa Jelgavas vecpilsētā vēl nav, taču ļoti vajadzētu, un, visticamākais, kādreiz arī būs, ir pārliecināti šejienes uzņēmēji.

Vecpilsētas, Dobeles un Jāņa Asara ielas krustojumā esošajam vēsturiskās koka apbūves kvartāliņam Jelgavā ir visas iespējas veidoties par pievilcīgu un rosīgu mazā biznesa un dažādu radošo industriju mājvietu. Pirmie soļi šai virzienā ir sperti, priekšā ir jaušams bagātīgs attīstības potenciāls, taču pagaidām to slāpē ierastās nesakārtotās īpašumtiesības, labu darīt gribošu cilvēku finansiāla mazspēja, kā arī samērā liels informācijas trūkums par šīs vietas esamību.

Jelgavas vecpilsēta nepastāv šā jēdziena tradicionālajā izpratnē. Tas ir tikai neliels pilsētas bijušās nomales vēsturiskās koka apbūves kvartāls, ko laimīgā kārtā nav skāris Otrais pasaules karš, kura laikā tika iznīcināta faktiski visa Jelgava.

Šā gada maiju SIA Ripo DL darbinieki sauc par savu mēnesi. Firma atzīmē pirmo apaļo jubileju un 23. maijā svinēs desmit pastāvēšanas gadus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Man bija sapnis par savu uzņēmumu, un tas sāka īstenoties, kad vēl strādāju algotu darbu,» stāsta SIA Ripo DL valdes locekle Dace Lēvalde. Pirmsākums bija nelieli kravu pārvadājumi kādam klientam Kurzemes reģionā 2006. gadā. Pēc diviem gadiem kopā ar dzīves un cīņu biedru Mārtiņu Vītolu izveidots autoserviss.

Kad servisi saradās «katrā paksī», uzņēmums pārorientējās uz rezerves daļu tirdzniecību un 2012. gada sākumā atvēra veikalu Grobiņā, pie pagrieziena uz Priekuli. Nelielajā telpā, kur iepriekš pārdeva ziedus, plauktu nav bijis daudz, bet ambīcijas – lielas. Taču ilgi domājuši, līdz uzdrošinājušies ieiet blakus esošajās plašākajās telpās. «Tagad esam lielākie 80 kilometru rādiusā ārpus Liepājas.»

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Uzņēmējam vienmēr ir jābūt neatlaidīgam, jo jebkurā biznesā būs ne tikai kāpumi, bet arī kritumi; galvenais tādos brīžos ir nepazaudēt fokusu un nepadoties, domā Jānis Berdigans, Printify dibinātājs un vadītājs.

Uzņēmējdarbība ir maratons, nevis sprints, un izaicinājumi biznesa attīstības procesā ir neizbēgami, teic J. Berdigans. Bizness ir vide, kur bieži vien lietas nenotiek pēc plāna, tāpēc, neraugoties uz grūtībām, nedrīkst apstāties, bet vienmēr jāiet uz priekšu, uzskata J. Berdigans, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir koncentrēšanās uz klientu.

Manuprāt, uzņēmējam pat ir jābūt nedaudz apsēstam ar sava klienta vēlmēm un jāmēģina nemitīgi izprast viņa problēmas, meklējot radošus risinājumus, atzīmē Printify vadītājs.

Grib radīt globālu biznesu

Mana pirmā darbavieta bija Iecavas autoserviss, atminas J. Berdigans. “Tur sāku strādāt jau pamatskolas laikos, jo vecāki man diezgan ātri iemācīja – ja gribi naudu, tad ir jāstrādā. Tā nu piepelnījos servisā, kas piederēja manam tētim. Lai nopelnītu kabatas naudu, mazgāju mašīnas, mainīju riepas un veicu citus darbus. Kad pabeidzu vidusskolu, man nebija skaidras vīzijas, ko tieši es vēlos darīt, taču vienmēr zināju, ka gribu attīstīt savu biznesu. Ja tu esi piedzimis ģimenē, kur vecāki nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tas laikam šķiet tik loģisks risinājums, ka citas opcijas nemaz netiek izskatītas. Šī iemesla dēļ es biju pārliecināts, ka vēlos radīt globālu uzņēmumu ar lielu pievienoto vērtību – tādu, kas atrisinātu desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku problēmas,” stāsta J. Berdigans.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Vairāku auto zīmolu tirgotāja SIA Auto halle no nākamā gada vairs netirgos Peugeot markas automašīnas, aģentūru LETA informēja Peugeot importētājs Baltijā KW Bruun Baltic.

KW Bruun Baltic norādīja, ka šā gada 31.decembrī noslēdzas līgums ar pašreizējo dīleri Rīgā Auto Halle un importētājs nolēmis to nepagarināt.

Auto halle, kas bez Peugeot tirgo arī Seat, Suzuki, Isuzu un Hyundai automašīnas, aģentūrai LETA apstiprināja šo faktu un skaidroja, ka šāds lēmums tika pieņems vairāku iemeslu dēļ.

«Viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka Auto Halle, domājot par ilgtermiņa attīstību, vairāk koncentrēsies uz peļņu nesošākiem zīmoliem, piemēram, Hyundai, Seat un Suzuki. Nākamā gada aprīlī uzņēmums sniegs plašāku informāciju par jauniem zīmoliem, kurus tirgotājs pārstāvēs,» sacīja Auto halles pārstāvis Niks Jaunzems.

Latvijā ir audzis to uzņēmumu skaits, kuri kā vienīgo vai kā vienu no nodarbošanās veidiem norādījuši auto apkopi un servisu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Autoservisu nozare ir viena no tām Latvijā, kurā pastāv augsts nenomaksāto nodokļu risks, aplokšņu algu īpatsvars un līdz ar to arī raksturīga darbošanās ēnu ekonomikā. Tāpēc laika posmā no 2014. gada līdz pat 2016. gadam Valsts ieņēmumu dienests (VID) pastiprināti vētīja autoservisus, mudināja pelēkajā zonā esošos iznākt legālajā tirgū un maksāt nodokļus.

Šā gada pavasarī Latvijā bija 2259 uzņēmumi, kas kā vienīgo vai vienu no saviem nodarbošanās veidiem bija norādījuši automobiļu apkopi vai remontu. Savukārt šobrīd šādu uzņēmumu skaits ir sasniedzis jau 2607, liecina SIA Lursoft dati. Var būt tā, ka komersantu skaits ir palielinājies, jo daži ir legalizējuši savu darbību.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.