Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Eiropas spēkratu būvnieku akcijām milzīgs pieaugums; kas nākotnē?

Kopš šā gada sākuma Eiropas lielākajos akciju tirgos cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš – daudzu šo tirgu raksturojošo indikatoru vērtības ir palielinājušas par 20 līdz 25%. Sevišķi lielu investoru labvēlību pēdējā laikā iemantojuši reģiona autoražotāji. Tirgus dalībnieki gatavi likt likmes uz to, ka, pakāpeniski atgūstoties iekšējam patēriņam, Eiropā augs spēkratu pārdošanas apjomi. To apliecina arī Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Proti, jaunu pasažieru auto reģistrācija šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augusi samērā strauji – par 7%. Jaunu auto reģistrācijas pieaugums Eiropā gada skatījumā ir vērojams jau 18 mēnešus pēc kārtas. Tāpat mašīnu ražotājiem, domājams, patīk eiro cenas kritums, kas to produktus padara konkurētspējīgākus ārzemēs. Ir arī manāma investoru vēlme turpināt koriģēt savus ieguldījumu portfeļus un neciklisko sektoru kompāniju akciju vietā izvēlēties cikliskāku tautsaimniecības sektoru uzņēmumu vērtspapīrus. Valdot šādam fonam, priekšroka tradicionāli tiek dota auto industrijas kompāniju akcijām.

Investori strauji pārdevuši autoražotāju akcijas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā grūtības iepriecināt savus investorus bijušas daudziem pasaules lielākajiem autoražotājiem. To akciju cena lielā daļā gadījumu dodas zemāk, pat neskatoties uz to, ka auto tirgus Rietumvalstīs nonācis uz pārliecinošas izaugsmes takas. Piemēram, Eiropā jaunu auto reģistrācija pieaug jau 27 mēnešus pēc kārtas un pagājušajā gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tā palielinājusies aptuveni par 9%. Tāpat pieejamie dati liecina, ka 2015. gadā līdz jaunam rekordam aizsniegušies auto pārdošanas apjomi ASV, kur spēkratus iegādāties stimulē zemās degvielas cenas, niecīgās procentlikmes un darba tirgos atveseļošanās.

Otrdien Eiropas biržās samazinājās autoražotāju vērtspapīru cenas, reaģējot uz ziņām par Volkswagen krāpšanos ar izmešu daudzumu, liecina MarketWatch dati.

Otrdien Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins paziņoja par plašākām pārbaudēm autoražošanas sektorā Eiropā, kas veicināja šīs nozares uzņēmumu akciju cenu kritumu.

Volkswagen akcijas cena turpināja sarukt – par 6,58%, sekojot pirmdienas kritumam par aptuveni 20%.

Samazinājās arī citu Eiropas autoražotāju akciju cenas – Daimler vērtība saruka par 3,41%, bet BMW – par 3,89%. Francijas biržā saruka Peugeot akcijas cena – par 6,16%, bet Renault – par 4,82%.

Šis kritums vilka uz leju arī konkrēto biržu indeksus, kā rezultātā Vācijas DAX piedzīvoja kritumu par 1,49%, Francijas CAC 40 – par 2%, bet Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 1,73%.

Itālijas un ASV autobūves kompānija «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) pirmdien ierosinājusi apvienošanos ar Francijas autoražotāju «Renault», kas abiem uzņēmumiem varētu ietaupīt vairākus miljardus dolāru.

«Fiat Chrysler Automobiles» pirmdien publiskotajā paziņojumā norāda, ka 50% apvienotā uzņēmuma akciju piederēs FCA akcionāriem, bet 50% nonāks «Renault» akcionāru īpašumā.

Apvienotā uzņēmuma akcijas tiktu kotētas Parīzes, Ņujorkas un Milānas fondu biržās, un tas kļūtu par pasaulē trešo lielāko autoražotāju.

«Renault» padome pirmdienas rītā netālu no Parīzes rīko sanāksmi, lai pārrunātu iespējamo apvienošanos ar FCA. Informācijas avots gan skaidro, ka lēmums šajā jautājumā līdz dienas beigām nav gaidāms.

«Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešamas vairākas dienas vai pat nedēļas,» vēsta informācijas avots.

Pārrunas abu uzņēmumu starpā norisinās jau vairākas pēdējās nedēļas, ņemot vērā nepieciešamību ietaupīt finanšu līdzekļus laikā, kad aizvien pieaug izmaksas, autorūpniecības nozarei pievēršoties elektrisko un autonomās braukšanas automobiļu ražošanai.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, jo investoru vidū turpinājās negatīvs noskaņojums saistībā ar krīzi Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,45%. Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,33%, Francijas CAC 40 - par 0,42%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,9%.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī vairāku kompāniju rezultāti, kas sagādāja vilšanos. Tā, piemēram, Vācijas Commerzbank akcijas cena saruka par 1,8% pēc tam, kad finanšu tirgus uzraugs konstatējis augstus operacionālus riskus bankas darbībā, bet Deutsche Post akcijas cena samazinājās par 1,8% pēc tam, kad JPMorgan Chase&Co samazināja Eiropas lielākās pasta kompānijas ieņēmumu un akcijas cenas prognozi.

Tāpat samazinājās arī vairāku Eiropas autoražotāju akcijas. Eiropas otrā lielākā autoražotāja Peugeot Citroen akcijas cena saruka par 2,4%, bet trešā lielākā – Renault – par 1,4%.

Trešais ceturksnis kopējo bildi strauji sazīmējis krietni drūmāku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oktobra atnākšana pasaules finanšu tirgos iezīmējusi trešā ceturkšņa beigas. Šis periods vēsturē ieies kā laika posms, kad ASV akciju tirgū pēc vairāku gadu pauzes notika cenu korekciju jeb tirgus raksturojošā indeksa vērtības samazināšanās kopš iepriekšējiem augstumiem par 10%. Turklāt nav izslēgts, ka akciju cenu kritums varētu turpināties arī šā gada ceturtajā ceturksnī. Visai vāju cenu dinamiku trešajā ceturksnī demonstrēja arī izejvielu tirgi.

Kritums visur

ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība trešā ceturkšņa ietvaros saruka par 8,7%, kas ir sliktākais šī indikatora sniegums kopš 2011. gada trešā ceturkšņa (akcijas nupat piedzīvojušas sliktāko ceturksni četru gadu laikā). Vēl straujāk – par 9,4% – samazinājās ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite indeksa vērtība.

Eiropas trīs lielāko autoražotāju akciju cenas ceturtdien saruka par vairāk nekā 5% pēc tam, kad Ķīna ziņoja par krītošajiem ražošanas apjomiem.

Tā, Peugeot akcijas cena samazinājās par 7,5%, Volkswagen akcijas cena – par 5,3%, bet Renault zaudēja 5,1% no savas vērtības. Tāpat BMW akcijas cena saruka par 3,5% un Daimler – par 4,6%.

Autoražotāji cer uz izaugsmes turpināšanos Ķīnā, kas ir pasaules lielākais autotirgs, kas palīdzētu tikt galā ar krītošo pieprasījumu vietējā tirgū, kur piegādes apjomi ir 20 gadu zemākajā līmenī. Taču ražošanas apjomu kritums turpina signalizēt, ka ekonomika Ķīnā zaudē iepriekšējo izaugsmes tempu jau otro ceturksni pēc kārtas.

«Ķīnas ekonomikas dati bija vājāki un veicina bažas par iespējamo automašīnu pieprasījuma kritumu,» Bloomberg saka Bankhaus Metzler analītiķi. «Autoražotājiem ir daudz ko zaudēt Ķīnā – ne tikai no pārdošanas apjomu perspektīvas, bet arī tādēļ, ka viņi šajā tirgū pelna lielākus ienākumus,» uzsver eksperti.

Lai arī eirozonas finansiālais vājums nekur nav pazudis un recesija gremdē pat finansiāli spēcīgās Eiropas valstis, turklāt arī globālā ekonomika kopumā ir pakļauta dažādiem riskiem atsevišķi autoražotāji turpina piedzīvot akciju cenu izaugsmi.

Tas gan pamatā attiecināms uz mūsdienu Eiropas industriālās revolūcijas turpinātājas – Vācijas – autoražotājiem, kuri saviem akcionāriem vadoties no biržas kursu pārmaiņām audzējuši ieguldījuma vērtību pat par ceturtdaļu. Ar šādu sniegumu var lepoties Latvijā daudzu iecienītais autoražotājs BMW, kurš šo gadu biržā sācis ar jauna akciju cenas vēsturiskā maksimuma sasniegšanu, 2. janvārī akcijas cenai sasniedzot 76,16 eiro. Ienesīguma ziņā faktiski līdzvērtīgs sniegums ir arī Volkswagen akcijām, kuru cena pakāpusies par 25 – 26%.

Tādējādi Vācijas autoražotāji ir kļuvuši par vienu no pēdējā mēneša topa investīcijām, ievērojami apsteidzot pat pasaules biržas indeksu vidū pozitīvi izceļamo Vācijas akciju tirgus indeksu DAX, kura vērtība pēdējo triju mēnešu laikā ir pieaugusi par samērā solīdiem sešiem procentiem. Salīdzinājumam – ASV plašā tirgus indeks Standard & Poor's 500 šajā laika periodā spējis pieaugt vien aptuveni par 1,8%. Tomēr šis vācu uzņēmumu investīciju brīnums vēl nav attiecināms uz visiem pasaules autoražotājiem, tāpēc investējot šajā tautsaimniecības segmentā ir jāpiemēro ļoti selektīva pieeja.

Autoražotājs Fiat panācis vienošanos ar Chrysler Group mazākumakcionāru, ASV autoražotāja pensiju fonda veselības aprūpes trastu United Auto Workers par atlikušo uzņēmuma akciju iegādi, raksta MarketWatch.

Kopējais darījuma apjoms ir 4,35 miljardi ASV dolāru. Apvienojoties, autoražotāji izveidos septīto lielāko autoražotāju pasaulē.

Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 20.janvārim. United Auto Workers maksājumu saņems divās daļās – kā īpašu maksājumu no Chrysler, aptuveni 1,9 miljardu dolāru apmērā, kā arī kā tiešo maksājumu no Fiat – 1,75 miljardu dolāru apmērā. Tāpat vienošanās paredz, ka Chrysler veiks četrus ikgadējos maksājumus trastam – katru 700 miljonu dolāru apjomā.

Pēc paziņojuma Fiat akcijas cena palēcās par 16%. Kopumā pagājušā gada laikā Fiat akcijas cena pieauga par 57%.

Elektroauto ražotājs "Tesla", spītējot pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā, paziņojis par ceturto ceturkšņa peļņu pēc kārtas, vēsta "BBC".

Trīs mēnešu laikā līdz 30. jūnijam Kalifornijā bāzētais uzņēmums nopelnījis 104 miljonus ASV dolāru, un tas ir ceļā uz iekļaušanu "S&P 500" indeksā. Tas nozīmē, ka "Tesla" akcijas, kuru vērtība jau tā kāpj, pieredzēs vēl lielāku pieprasījumu no investoru puses.

"Tesla" darbības rezultātiem par labu nākusi algu samazināšana un rūpnīcas atvēršana Ķīnā, kur izmaksas ir zemākas.

Autoražotāja vadītājs Īlons Masks akcentējis, ka uzņēmums koncentrējas uz izaugsmi, norādot uz divām jaunajām rūpnīcām Vācijā un Teksasā.

"Tesla" saražojusi 82 272 automašīnas un piegādājusi klientiem - 90 650, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā tajā pašā ceturksnī 2019. gadā. Kritums skāris ieņēmumus, kas arī samazinājās par aptuveni 5% līdz 6 miljardiem ASV dolāru.

Akciju cenas ASV pirmdien kritās šīgada pirmajā tirdzniecības sesijā, ko noteica bažas par Senāta papildvēlēšanām Džordžijā un Covid-19 gadījumu skaita pieaaugumu, bet Eiropas un Āzijas akciju cenas pieauga.

Investori bažījas par papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteiks, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu. Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarētu demokrātu kandidāti.

"Tirgus dalībnieki sāk nervozēt, kad vienai no partijām ir skaidras izredzes uzvarēt," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs. Viņš atzīmēja, ka investorus sevišķi uztrauc nodokļu politika.

Analītiķi norādīja arī uz satraukumu par ASV sabiedriskās veselības situācijas pasliktināšanos, jo Covid-19 gadījumu skaits pieaug laikā, kad daudzās ASV slimnīcās tikpat kā nav vietu jauniem Covid-19 pacientiem.

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari trešdien Volstrītā veiksmīgi debitējis fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Par godu šim svinīgajam notikumam pie Ņujorkas akciju biržas ēkas garāmgājēji varēja aplūkot astoņus Ferrari superauto, tostarp Sebastjana Fetela vadīto Pirmās formulas (F-1) modeli, 1961.gada modeli, kura vērtība veido 15 miljonus dolāru un vienu no jaunākajiem modeļiem - 1,4 miljonu dolāru vērto hibrīdu LaFerrari.

Uzņēmuma akciju IPO cena tika noteikta 52 dolāru (45,79 eiro) apmērā, taču neilgi pēc tirdzniecības sākšanas tā pārsniedza 60 dolārus par akciju.

Tirdzniecības sesijas noslēgumā Ferrari akciju cena gan bija pieaugusi vien par 5,8% - līdz 55 dolāriem par akciju.

Analītiķi gan norāda, ka šī bijusi cienījama debija tirgū, kas pēdējās nedēļās jaunu akciju kotēšanu sagaidījusi visai atturīgi.

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari pirmdien debitējis Milānas fondu biržā, taču kompānijas akciju vērtība piedzīvojusi kritumu.

Biržas atvēršanas brīdī Ferrari akciju cena veidoja 43 eiro, taču pēc 15 tirdzniecības minūtēm tā nokritās par gandrīz 4% un uz brīdi tika apturēta to tirdzniecība.

Ferrari oktobra beigās Volstrītā veiksmīgi debitēja fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Ferrari īpašnieks - Itālijas un ASV autobūves grupa Fiat Chrysler Automobiles (FCA) - Ņujorkas biržā kotēja 9% struktūrvienības akciju.

Pirms šīs kotēšanas FCA piederēja 90% Ferrari akciju.

Šis IPO bija pirmais solis FCA iecerē atsevišķā uzņēmumā atdalīt struktūrvienību Ferrari.

Lēmums pārdot Ferrari mazākuma akciju daļu skaidrojams ar FCA nepieciešamību iegūt finanšu līdzekļus, lai finansētu ambiciozu attīstības stratēģiju, kas paredz automašīnu pārdošanas apjomu pasaulē līdz 2018.gadam palielināt līdz septiņiem miljoniem vienību.

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars Corp., kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, plāno iegūt vienu miljardu dolāru (932,3 miljonus eiro), pārdodot priekšrocību akcijas pirms iespējama akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), ceturtdien ziņoja laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts norāda, ka Volvo Cars par akciju iegādi vērsies pie vairākiem Ķīnas investoriem, tostarp valsts ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla uzņēmumiem.

Mediji jau vairākus mēnešus spekulējuši par iespējamu Volvo Cars IPO, dažādiem avotiem runājot par akciju kotēšanu Honkongā, Stokholmā vai Londonā.

Zviedru finanšu laikraksts Dagens Industri, atsaucoties uz banku nozares informācijas avotiem, janvārī vēstīja, ka uzņēmuma vērtība sasniegusi gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Kā ziņots, Volvo Cars tīrā peļņa pērn sasniedza 5,94 miljardus kronu (633 miljonus eiro), un tas ir par 90% vairāk nekā 2015.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tirdzniecības apjoma kāpums.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmums "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Francijas "Groupe PSA" (PSA) parakstījuši vienošanos, lai apvienotos un izveidotu pasaulē ceturto lielāko autoražotāju, teikts trešdien publiskotajā abu kompāniju kopīgajā paziņojumā.

Vienošanās paredz īstenot divu līdzvērtīgu partneru apvienošanos, un šīs vienošanās rezultātā rūpnīcu slēgšanas netiek plānotas, norāda autoražotāji.

Apvienotais uzņēmums nodarbinās vairāk nekā 400 000 cilvēku, tam būs gandrīz 170 miljardu eiro apgrozījums un tas gadā pārdos aptuveni 8,7 miljonus automobiļu.

Apvienošanos paredzēts pabeigt 12-15 mēnešu laikā. Apvienotā uzņēmuma galvenā pārvaldes mītne atradīsies Nīderlandē, un tā akcijas joprojām būs kotētas Parīzes, Milānas un Ņujorkas fondu biržās.

Tikmēr PSA vadītājs Karloss Tavaress vadīs jauno uzņēmumu, bet FCA padomes priekšsēdētājs Džons Elkans būs kompānijas padomes priekšsēdētājs. Kā vēstīts, FCA oktobrī paziņoja, ka ved apvienošanās sarunas PSA, kas ražo "Peugeot" un "Citroen" automobiļus.

Decembrī Eiropas jauno automašīnu pārdošanas apjomi palielinājušies par 13%, kas ir straujākais mēneša kāpums gandrīz četru gadu laikā, raksta Bloomberg.

Pēdējoreiz tik liels kāpums bija 2010.gada janvārī. Tādējādi jau ceturto mēnesi pēc kārtas pārdoto automašīnu skaits ir audzis, kas ir ilgākais pieaugums mēnešu griezumā kopš laika perioda no 2009.gada jūnija līdz 2010.gada martam.

Pagājušajā mēnesī jaunu automašīnu reģistrāciju skaits pieauga par 948 tūkstošiem, salīdzinot ar 839 tūkstošiem iepriekšējā gadā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas dati. Tas palīdzēja samazināt kritumu gada griezumā līdz 1,8%. Pērn kopumā tika pārdoti 12,3 miljoni automašīnu, kas ir mazākais skaitlis kopš 1995.gada.

Autoražotāji paredz pakāpenisku Eiropas pieprasījuma kāpumu šajā gadā. Daļēji atveseļošanās var veicināt patērētāju vēlmi nomainīt vecās automašīnas pret jaunām, tomēr lielākoties kāpumu veicinās autoražotāju akcijas un Spānijas valdības atbalsta programma, kas motivē nomainīt vecās automašīnas.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Pirmdien Eiropas akciju tirgos valdīja optimisms, un Vācijas biržas indekss pirmo reizi vēsturē pārkāpa 12 tūkstošu punktu robežu, liecina MarketWatch dati.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,6%, un lielāko pieaugumu starp indeksa nozarēm varēja vērot autoražotāju akcijām. Eiropas akciju tirgus indekss pieaudzis jau sesto nedēļu pēc kārtas, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas ieviesto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Pagājušajā nedēļā indekss sasniedza augstāko atzīmi kopš 2007. gada jūnija.

«Tirgus kāpumu veicina likviditāte, centrālās bankas un cilvēki, kas meklē jebkura veida ienesīgumu, ko var dabūt,» skaidro Lampe Asset Management eksperts Maikls Voišneks. «Dažas akcijas acīmredzami ir pārvērtētas, piemēram, tādas, kas ir cikliskas, taču tirgus Eiropā pagaidām nav pārāk dārgs,» viņš piebilst.

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Pagājušajā gadā AS Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas apgrozījums sasniedza 649,5 tūkstošus eiro, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2013. gadā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Apgrozījums audzis, jo ir noslēgts un daļēji jau izpildīts līgums ar Baltkrievijas uzņēmumu par krājumos esošu šī uzņēmuma vajadzībām saražotu izstrādājumu pārdošanu.

Rūpnīcas produkcija ir specifiska un galvenokārt paredzēta komplektācijai automobiļu un traktoru ražotnēm Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Tādēļ kompānijas ražošanas un realizācijas apjomi ir atkarīgi no autoražotāju plānotajiem mašīnu izlaides apjomiem un mūsu rūpnīcai iedalītā piegādes īpatsvara. 2014.gadā 89,4% no neto apgrozījuma ir eksports, tai skaitā uz Krieviju 22,6%, uz Ukrainu 30% un uz Baltkrieviju – 18,7%, skaidro kompānijas vadība.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, kā arī pavājinājās eiro vērtība pēc tam, kad neveiksmīgi noslēgušās Grieķijas pārstāvju un kreditoru sarunas, liecina Bloomberg dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošā Stoxx Europe 600 indeksa vērtība samazinājās par 1,1%, un visu Stoxx Europe 600 ietilpstošo apakšindeksu vērtība samazinājās, un straujāko kritumu piedzīvoja banku un autoražotāju akcijas. Grieķijas akciju tirgus indekss saruka par 7%, un banku akciju indekss samazinājās par 17%.

Savukārt eiro vērtība pret dolāru pavājinājās par 0,4% līdz 1,1222 dolāru atzīmei un saruka arī pret citām lielākajām valūtām.

«Tas ir Grieķijas efekts, un es uzskatu, ka mēs redzēsim lielāku kaitējumu no tā nekā līdz šim,» uzskata Royal London Asset Management eksperts Trevors Greethems. «Abām pusēm par kaut ko jāvienojas, kaut arī tās nevēlas vienoties, līdz ar to mēs tirgos redzēsim lielas svārstības. Situācija kļūst aizvien saspringtāka,» viņš piebilst.

Eiropas biržās trešdien piedzīvots lielākais kritums pēdējo divu nedēļu laikā. To veicinājis autoražotāju un patēriņa preču kompāniju akciju cenu kritums pēc Ķīnas valūtas devalvācijas, kas radīja bažas par globālās ekonomikas stabilitāti.

Kompānijas Unilever akciju vērtība samazinājās par 5,2%, kad Goldman Sachs Group Inc. rekomendēja tās pārdot. Savukārt Daimler AG un BMW AG akciju vērtība nokritās par vairāk nekā 3%.

Par 1,7% samazinājās ieguves industrijas uzņēmumu BHP Billito Ltd. vērtība un par 5,8% pazeminājās Glencore Plc vērtība, jo kritās industriālo metālu cenas. Tikmēr Randgold Resources Ltd. vērtība paaugstinājās par 2,1%, jo piekto dienu pēc kārtas kāpa zelta cena.

Londonas Stoxx 600 indekss plkst.13.06 pēc vietējā laika (plkst.15.06 pēc Latvijas laika) bija samazinājies par 2,1%, Francijas CAC 40 indekss - par 2,5%, bet Vācijas DAX indekss - par 2,3%.

«Eiro biržas pakļautas diviem stipriem pretvējiem: Ķīnas patērētājs slēpsies aiz vājākas juaņas un akcijas tiek pārdotas, gaidot eksporta trūkumu,» sacīja kompānijas Aimed Capital eksperts Daniels Vestons.