Nākamā gada valsts budžeta saķīlēšanas vārdā ir radušās daudz dažādās idejas, no kurām liela daļa, visticamāk, tiks arī realizēta. Protams, pie nosacījuma, ja valdība nenogāzīsies vēl līdz budžeta apstiprināšanai. Par daudziem priekšlikumiem – vairāk vai mazāk absurdiem – ar nolūku palielināt budžeta ieņēmumus DB jau ir rakstījis. Šoreiz – par ideju, ka varētu taču palielināt akcīzes nodokli autogāze, kam tas ir ievērojami zemāks nekā pārējiem labi zināmajiem degvielas veidiem – benzīnam un dīzeļdegvielai.

Principā jau it kā viss būtu pareizi – runa ir par naftas gāzi, un tādēļ, teorētiski spriežotm, nebūtu nekādas lielās pretrunas, ja šai gāzei tiktu piemērota kaut vai tāda pati nodokļa likme kā benzīnam un dīzelim. Tomēr, sperot šādu soli, valdība izdarītu uzreiz divas visnotaļ būtiskas kļūdas.

Vispirms jārunā par iespējamo politisko kļūdu. Lai to izprastu, ir jāatceras, kāpēc auto īpašnieki investē vairākus simtus latu, ierīkojot savos spēkratos gāzes iekārtas? Atilde ir vienkārša – lai samazinātu izdevumus par degvielu, izmantojot produktu, kam nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Respektīvi, redzot, ka atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas autogāzei ir ievērojami zemāka akcīzes nodokļa likme, daudzos gadījumos ir pieņemts lēmums par jau minētajām investīcijām. Gadījumā, ja tiks autogāzei tiks noteikta lielāka nodokļa likme, pārbūvēto auto īpašnieki jutīsies piekrāpti. Šajā gadījumā – nevis juridiski, bet gan psiholoģiski. Principā iznāks tā, ka valdības locekļi ir sēdējuši un gaidījuši, kurā pozīcijā iedzīvotāji pamanīsies samazināt savas izmaksas, lai tieši tur palielinātu nodokļu slogu. Tas tikai vairotu sabiedrības vilšanās sajūtu par valstī notiekošajiem procesiem.

Šī gada divos mēnešos kopumā Latvijā realizēta 181 031 tonna naftas produktu (degvielas), kas ir par 2669 tonnām jeb 1,5% vairāk nekā 2015.gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Par 7,82% divos mēnešos ir palielinājies mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjoms.

Savukārt samazinājusies realizācija lietotājiem vairumtirdzniecībā un iezīmētās jeb marķētās degvielas realizācija tās lietotājiem, kā arī savam patēriņam un citiem mērķiem izmantotās degvielas apjoms.

Vislielākais realizētais apjoms divos mēnešos ir dīzeļdegvielai - 127 294 tonnas, tai seko biobenzīns - 25 764 tonnas un autogāze - 8440 tonnas.

Vērtējumā pa produktu kategorijām palielinājies realizācijas apjoms dīzeļdegvielai - par 4,4%, autogāzei - par 2,86%, degvieleļļai - par 2,4%, benzīnam - par 2,83%, bet realizācijas apjoms samazinājies biobenzīnam - par 0,48%, dīzeļdegvielai lauksaimniekiem - par 28,14%, petrolejai - par 13,15% un kurināmajai gāzei - par 11,44%.

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A atzīmējis spāru svētkus jaunajā projektā Mārupē. Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā šī gada decembrī, informē uzņēmumā.

Jaunais projekts Mārupē paredz kompleksa izveidi ar kopējo apbūves platību 8000 m2, un to veidos degvielas uzpildes stacija (DUS), kafejnīca, āra atpūtas zona un automazgātava.

«Projekts Mārupē ir stratēģiskais projekts, kas ir šī gada nozīmīgākais notikums uzņēmumā. Līdz ar tā atklāšanu spersim būtisku soli ne tikai sava staciju tīkla attīstībā, atklājot modernāko staciju projektu Latvijā, bet arī uzliksim «latiņu» degvielas uzpildes staciju attīstībai Latvijā,» uzskata AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Jaunajā DUS tiks uzstādīti kopumā 6 jaunākās paaudzes degvielas sūkņi, izbūvēta atsevišķa uzpildes vieta smagajam transportam, savukārt uz katras degvielas sūkņu saliņas klientiem būs pieejama visu kategoriju degviela (95. un 98. markas benzīns, dīzeļdegviela), kā arī izlejamais logu mazgāšanas šķidrums, savukārt uz vienas no saliņām klientiem būs pieejama arī autogāze.

Degvielas akcīzes celšana var novest pie tirdzniecības apjomu un nodokļu ieņēmumu sarukuma; degvielas cenas kāpj, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda biedrības Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Pēc viņa teiktā, Igaunijā pērn veiktā akcīzes paaugstināšana varētu būt viens no iemesliem pārdotās dīzeļdegvielas apjomu pieaugumam Latvijā. Igauņi gan uzsver, ka viņu akcīzes ieņēmumi šogad pārsniedz plānoto. Savukārt pērnā gada pēdējos mēnešos OPEC pieņemtais lēmums par naftas ieguves ierobežošanu jau decembrī atstājis patērētājiem netīkamu ietekmi uz degvielas cenām arī Latvijas uzpildes stacijās.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati, dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā 2016. gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu realizēta par 12,34% jeb 56,4 tūkst. t vairāk, notirgotajam apjomam sasniedzot 513,4 tūkst. t. Kopumā mazumtirdzniecībā realizēts 750,9 tūkst. t dažādas degvielas, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2015. gada 10 mēnešos. Pārdotais dažādu benzīnu apjoms nedaudz sarucis par 1,7% līdz 167,4 tūkst. t. Pērn 10 mēnešos par 2,21% jeb 1,04 tūkst. t mazāk pārdota arī autogāze. Savukārt vairumtirdzniecībā lietotājiem realizētie dažādu degvielu apjomi kopumā sarukuši par 6,4% līdz 294,7 tūkst. t. Līdz ar to kopējie realizācijas apjomi auguši par 2,25% līdz 1,09 milj. t.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Pašmāju degvielas tirgotājs "Virši" atklājis jaunu uzpildes staciju (DUS) Brocēnos, Liepnieku ielā. Līdz mēneša beigām vēl divas topošās stacijas Ķekavas un Babītes novados uzsāks klientu apkalpošanu.

DUS Brocēnos nodrošinās klientiem degvielas uzpildes, veikala un automazgātavas pakalpojumus. DUS izveidē uzņēmums investējis vairāk nekā 1 miljonu eiro.

"Esam atvēruši 63. uzņēmuma staciju un līdz mēneša beigām vēl divas topošās stacijas Ķekavas un Babītes novados uzsāks klientu apkalpošanu.

Brocēnu DUS strādās visu diennakti un nodrošinās klientus ar visu, kas nepieciešams ceļā – degvielu, atpūtas zonu, ēdienu un dzērieniem, auto apkopes preces un pakalpojumus," informē Jānis Vība, "Virši" izpilddirektors.

Tāpat kā citās "Virši" DUS, arī Brocēnu stacijā būs pieejama dažādu veidu degviela - 98 un 95E markas benzīns, dīzelis un autogāze (LPG), AdBlue šķidrums izplūdes gāzu attīrīšanai, izlejamais vējstiklu šķidrums, gaiss un ūdens automobiļa apkopei, kā arī automazgātava, DPD sūtījumu punkts un bezkontakta norēķini klientu ērtībai.

Pagājušajā gadā ar autogāzes iekārtu Latvijā bija aprīkoti 5,7% automobiļu, bet no kopējā degvielas patēriņa valstī autogāzes īpatsvars ir 3,4%, liecina Konkurences padomes (KP) autogāzes tirgus uzraudzības pētījums, kurā padome nav konstatējusi konkurences likuma pārkāpumus.

Pēdējā laikā ar autogāzes iekārtām aprīkoto mašīnu skaits strauji audzis. Tā pērnā gada 10 mēnešos tika veikts gandrīz tikpat daudz auto pārbūvju (tajā skaitā arī iekārtu uzstādīšanas jauniem auto), cik laikā no 2008. līdz 2011.gadam kopumā, secinājusi KP.

Salīdzinot autogāzes patēriņa paradumus Eiropas valstīs, aptuveni tāds pats patēriņa īpatsvars ir arī citās valstīs, kurās benzīna un autogāzes cenu attiecība ir līdzīga Latvijā esošajai, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā.

Autogāzi Latvijā ieved 13 uzņēmumi. Trīs lielākie no tiem – SIA Latvijas Propāna gāze, SIA Intergaz un SIA Lukoil Baltija R – 2011.gadā kopā ieveduši 90% no visas Latvijā ievestās autogāzes.Vairumtirdzniecībā autogāzi tirgo seši uzņēmumi, un SIA Latvijas Propāna gāze, SIA Intergaz un SIA Lukoil Baltija R aizņem 90% tirgus.

Autogāzi galvenokārt izmanto reģionos un cenu palielināšana visvairāk skars tieši lauku iedzīvotājus, kur kopējais ieņēmumu līmenis ir zemāks un nobraucamie attālumi ir lielāki, skaidro Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Ņemot vērā, ka vidējā autogāzes iekārtas cena ir 500 latu, reģionu iedzīvotāji šādu naudu neinvestēs, «ja būs risks, ka autogāzes cena var pieaugt līdz dīzeļdegvielas cenai, par ko Pavļuta kungs [ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts], ja nemaldos, runāja savā pirmajā paziņojumā», uzsver asociācijas pārstāvis.

V. Bergs norāda, ka ieguldītajiem 500 latiem ir jāatpelnās. Jau tagad esot tendence, ka pēc paziņojumiem par akcīzes celšanu autogāzei ievērojami samazinās klientu skaits. Kamēr nebūs skaidra pozīcija no Ekonomikas ministrijas puses, neskaidrība nesamazināsies, uzsver asociācijas pārstāvis.

«Ja pieņemam, ka autogāzes lietotājs brauc ar divu litru vidējās klases motora automašīnu un vidēji nobrauc 90 kilometrus dienā, tad iekārta atmaksāsies 6,5 mēnešos. Pie mazāka nobraukuma vai pie citāda motora tilpuma šis atmaksas periods ir lielāks. Autogāzei palielinot akcīzi, šis periods pieaugtu par diviem vai trim mēnešiem. Šādam iedzīvotājam tas ir būtiski,» uzsver V. Bergs.

Nodokļu politikai valstī ir jābūt plānotai un pārdomātai, taču strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina neuzticību un paļāvības trūkumu no uzņēmēju un nozares organizāciju puses valstij.

Izmaiņām ir jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildus labumu no autogāzes nozares palielināta nodokļu veidā atstās negatīvu efektu uz valsts ekonomiku. Valstij ir jāapzinās, ka jautājums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Autogāzes lietošana ļauj samazināt kā izmaksas, kas saistītas ar degvielas patēriņu, tā arī negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Autogāzes tirgus pēdējos gados ir ļoti strauji audzis, kas skaidrojams gan ar degvielas cenu straujo celšanos, gan arī iedzīvotāju rūpēm par apkārtējo vidi, kurā viņi dzīvo. Kopš 2011. gada ar autogāzes iekārtām aprīkoto transporta līdzekļu skaits pieaudzis par 68%, kas liecina, ka Latvijas autogāzes tirgum ir labas attīstības perspektīvas. Šo attīstību mākslīgi nebremzējot, valsts var iegūt daudz vairāk tā paša akcīzes un peļņas nodokļu veidā.

Strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina neuzticību un paļāvības trūkumu no uzņēmēju un nozares organizāciju puses valstij, uzskata Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Kā norāda Bergs, virzot priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, Ekonomikas ministrija nav veikusi nopietnu analīzi par šī lēmuma potenciālo ietekmi uz autogāzes nozares attīstību. Bergs uzsver, ka Ekonomikas ministrijai komunikācijas procesu ar nozarēm būtu būtiski jāuzlabo. Jebkādām izmaiņām esot jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildu labumu no autogāzes nozares papildu nodokļu veidā atstāšot negatīvu efektu uz valsts ekonomiku. Valstij esot jāapzinās, ka lēmums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts aptuveni 389 miljonu eiro apjomā, kas ir par 3% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, par 8% samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par svinu nesaturošo benzīnu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par dīzeļdegvielu, ieskaitot dīzeļdegvielu, kurai pievienota biodīzeļdegviela un dīzeļdegvielu, kuru izmanto par kurināmo – par 8%, par sašķidrināto naftas gāzi, kuru izmanto kā degvielu (autogāze) – par 31%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem 2013.gadā ietekmēja naftas produktu kopējā realizācijas apjoma pieaugums par 2%, naftas produktu patēriņa struktūras izmaiņas – 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis dīzeļdegvielas un naftas gāzes īpatsvars, attiecīgi samazinoties benzīna īpatsvaram kopējā realizācijā – naftas produktus ar lielāku akcīzes nodokļa likmi aizstāj produkti ar zemāku akcīzes nodokļa likmi, bet akcīzes nodokļa likmes 2013.gadā netika mainītas.