Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Sākot ar 1.novembri reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vēl 13 pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos visā Latvijā, tādējādi visos Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģiona maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar jaunajiem tarifiem, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Sākot ar 1.novembri, jaunie tarifi tiks ieviesti SIA Ogres autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ogres rajonā; bijušajā Liepājas rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS Liepājas autobusu parks; Pļaviņu, Jēkabpils novadā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina SIA Pato 1, Jēkabpils autobusu parks un KS Toms; bijušajā Gulbenes un Madonas rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz SIA Gulbenes autobuss, Ceļavējš un Madonas Ceļubūves SIA; Rēzeknes, Balvu, Preiļu un Līvānu novadā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina attiecīgi IK Jānis Vaišļa un Aivars Ružs, Alfrīds Greiškāns, Juris Springa, SIA DEKOM, Balvu autotransporta uzņēmums, Jēkabpils autobusu parks.

Nākamnedēļ, 29.novembrī reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti bijušajā Rēzeknes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks.

Savukārt 30.novembrī jaunie tarifi stāsies spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos bijušajā Cēsu rajonā, tādējādi būs noslēdzies tarifu vienādošanas pirmais posms.

Autotransporta direkcija turpina veikt pārrunas ar pasažieru pārvadātājiem par abonementa biļešu metodikas principiem, lai līdz ar tarifu vienādošanas pirmā posma noslēgšanos tās varētu pakāpeniski ieviest visu pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos.

Rēzeknē, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks, minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem brauciena kilometriem pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,60 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rēzeknes rajona teritorijā tiks ieviests starpposms tarifu vienādošanā, tādējādi maksa par braucienu starp pirmajām pieturvietām pieaugs no 0,05 līdz 0,15 eiro, sasniedzot 0,30 eiro. Maksa par braucienu, mērojot attālumu no septiņiem līdz 33 kilometriem, pieaugs ne vairāk kā par 20%, bet, braucot garākas distances, maksa samazināsies.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Nākamnedēļ, 23.novembrī, reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti Ludzas novadā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina SIA Ludzas autotransporta uzņēmums. Šobrīd reģionālo vietējo maršrutu tarifi ir vienādoti Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionā, informē Autotransporta direkcija.

Plānots, ka Ludzas teritorijā minimālā braukšanas maksa jeb maksa par brauciena pirmajiem kilometriem palielināsies par 0,05 eiro, sasniedzot 0,50 eiro. Savukārt pārējā Ludzas novadā tiks ieviests starpposms tarifu vienādošanā, tādējādi biļetes cena, braucot attālumu starp pirmajām pieturvietām, palielināsies par 0,10 eiro, sasniedzot 0,30 eiro. Braucot attālumu no septiņiem līdz 33 kilometriem, biļetes cena paliks nemainīga, savukārt mērojot attālumu, kas garāks par 33 kilometriem, brauciena maksa samazināsies.

Šobrīd visos Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģiona vietējās nozīmes maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar jaunajiem tarifiem. Plānots, ka novembra beigās, kad jaunie tarifi stāsies spēkā vēl atlikušo divu pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos, tarifu vienādošanas pirmais posms būs pabeigts.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un galvenā būvuzņēmēja SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis otrdien, 14. Jūlijā parakstīja līgumu par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvuzņēmējs izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā. Sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina būvniecība kopumā izmaksās 2,19 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Plānots, ka būvdarbus pabeigs 18 mēnešu laikā.

Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojekta autors ir SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veiks SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kurā atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Tirgū atgriezušās Alūksnes olas – kādreizējā SIA Vistako pārtapusi par SIA Alūksnes putnu ferma un trīskāršojusi ražošanas jaudu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Pēc piecu gadu pārtraukuma uzņēmums atsācis ražošanu modernizētā fermā, radot vairāk nekā 20 darba vietas.

«Eiropā ir vairākas vairumtirdzniecības kompānijas, kas iepērk olas un pārdod tās visā pasaulē – arī mēs viņiem piegādājam Alūksnes olas. Šobrīd esam otrs lielākais olu ražošanas uzņēmums Latvijā. Lai cilvēki zina, ka šīs olas nāk no Alūksnes, nosaukumu nomainījām uz Alūksnes putnu fermu. Iepriekš uzņēmums savu produkciju pārsvarā tirgoja uz vietas, jo ražošanas apjoms bija mazāks. Tagad ražojam vairāk, produkciju piedāvājam plašāk, tādēļ ir svarīgi uzsvērt, lai pircējs zina, ka tā ir Latvijā ražota ola,» saka SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs un uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad veic ap 100 autobusa pieturvietu remontdarbus un atjaunošanu visā Latvijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Daļa autobusu pieturvietu, kas bija morāli un fiziski novecojušas un neatbilda arhitektūras prasībām apdzīvotās vietās, bija jānojauc, to vietās jau ir uzbūvētas vai tuvākajā laikā tiks uzceltas jaunas pieturvietas, savukārt citām tiek veikti renovēšanas darbi.

Piemēram, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Talsu ceļu rajona Talsu nodaļai 2016.gadā par autoceļu ikdienas uzturēšanas līdzekļiem paredzēts veikt 6 autobusu pieturvietu remontdarbus, bet 4 paviljonus uzbūvēt no jauna. Vecās pieturvietas tiks nojauktas Zvirgzdos, Ārlavā, Lubezeres pagriezienā un Anužos, kur vietā tiks izbūvēti jauni paviljoni.

Savukārt Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļai bija jāremontē pieci autobusu pieturvietu paviljoni, bet viens jāuzbūvē no jauna. Liepnas autobusu pietura bija jānojauc, un tagad Liepnā ir uzbūvēts tipveida vieglmetāla autobusu pieturvietas paviljons 3.75x1.4 metru platībā. Gan jaunā autobusu pieturvieta Liepnā, gan renovētie paviljoni ir aprīkoti ar soliņiem un betona atkritumu urnām.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā, iespējams, aizdedzināta Mežiņa un viņa dzīvesbiedres automašīnas. Tāpat degusi pirts mājiņa.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova aģentūrai LETA apliecināja, ka par automašīnu degšanu Pelču pagastā policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.

Tikmēr prokuratūrā neapstiprināja, vai degusi Mežiņa automašīna. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska vien atzīmēja, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic izmeklēšanu.

Kuldīgas novada pašvaldība šodien informēja, ka naktī uz 16.jūliju Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā notikusi, domājams, ļaunprātīga dedzināšana, aizdedzinot divas automašīnas un pirts mājiņu. Valsts policijā pašvaldībai apstiprināja šo faktu un norādīja, ka par noziedzīgo nodarījumu ierosināts kriminālprocess.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?