Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Otrdien, 19. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2018. gadā. Saskaņā ar FM veikto aprēķinu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 2018. gadā plānoti 163,70 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tostarp valsts budžeta dotācija ir 35,82 miljoni eiro, bet pašvaldību iemaksas – 127,88 miljoni eiro. Ministrijā atzīmē, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins nodrošina līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, kā arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, veicina pašvaldību ieinteresētību savas administratīvās teritorijas attīstībā.

Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, likumā «Par valsts budžetu 2018. gadam» noteikta speciālā dotācija pašvaldībām 21,83 miljonu eiro apmērā, kuras apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6 % no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Šī dotācija integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Speciālo dotāciju sadalījumā pa pašvaldībām aprēķina pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem, kura tiek iekļauta vērtēto ieņēmumu prognozē.

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā noteikumu projektā.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas.

Saskaņā ar 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko iemaksu - 86,9 miljonu eiro apmērā - veiks Rīgas pašvaldība, kam ar 11,3 miljoniem eiro seko Jūrmalas pašvaldība. Mārupes novads iemaksās - 5,48 miljonus eiro, Garkalnes novads - 3,5 miljonus eiro, Ķekavas novads - 2,8 miljonus eiro, Carnikavas novads - 2,17 miljonus eiro, Babītes novads - 2,07 miljonus eiro, Stopiņu novads - 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles novads - 1,09 miljonus eiro, Ādažu novads - 928 816 eiro, Saulkrastu novads - 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība - 481 299 eiro.

Līdz šā gada beigām plānots visā valstī ieviest vienotus tarifus braukšanai reģionālo vietējo autobusu maršrutos. Šī procesa rezultātā pasažieriem jārēķinās ar izmaiņām autobusu biļešu cenās. Ir maršruti, kur izmaiņas ir niecīgas, atsevišķos maršrutos būs biļešu cenu pazemināšanās, dažos virzienos gan nāksies maksāt dārgāk. Vislielākās izmaiņas būs pasažieriem Pierīgas autobusu maršrutos, kur cena varētu pieaugt pat par 15%, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Autotransporta direkcijas (ATD) informāciju pašlaik reģionālo maršrutu autobusu pārvadājumos ir 24 dažādi tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi, kas atšķiras ne tikai dažādiem pārvadātājiem, bet arī vienam pārvadātājam dažādos reģionos, un pašlaik biļešu cenu atšķirības par vienāda garuma maršrutu dažādās valsts vietās var sasniegt pat 0,40 eiro.

Lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, mērojot tālākas distances, plānots, ka tarifu vienādošanas rezultātā brauciena maksa pēc 33. brauciena kilometra samazināsies, un šis samazinājums var būt pat vairāk nekā viens eiro.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sākot ar 1.novembri reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vēl 13 pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos visā Latvijā, tādējādi visos Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģiona maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar jaunajiem tarifiem, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Sākot ar 1.novembri, jaunie tarifi tiks ieviesti SIA Ogres autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ogres rajonā; bijušajā Liepājas rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS Liepājas autobusu parks; Pļaviņu, Jēkabpils novadā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina SIA Pato 1, Jēkabpils autobusu parks un KS Toms; bijušajā Gulbenes un Madonas rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz SIA Gulbenes autobuss, Ceļavējš un Madonas Ceļubūves SIA; Rēzeknes, Balvu, Preiļu un Līvānu novadā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina attiecīgi IK Jānis Vaišļa un Aivars Ružs, Alfrīds Greiškāns, Juris Springa, SIA DEKOM, Balvu autotransporta uzņēmums, Jēkabpils autobusu parks.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai.

Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" reģionālo staciju ieviešanai Latvijā trūkst aptuveni 99 miljoni eiro, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita".

VK norāda, ka 2020.gadā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot 16 reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes iekļaušanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieteikumā, Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā neiekļāva aplēses, cik izmaksātu reģionālo staciju ieviešana kopumā, tostarp arī būvniecības un uzraudzības izmaksas.

Rail Baltica īstenošanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts 

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro...

VK revidenti identificējuši, ka MK pirmo reizi informācija par kopējām reģionālo staciju ieviešanas izmaksām tika sniegta 2022.aprīlī informatīvajā ziņojumā par projekta ieviešanas progresu, norādot, ka reģionālo staciju projektēšana un būvniecība izmaksās aptuveni 25 miljonus eiro, savukārt 2024.gadā informatīvajā ziņojumā SM norādījusi aplēses, ka reģionālās stacijas izmaksās 82 miljonus eiro.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) VK informēja, ka 82 miljonu eiro aplēses ir norādītas bez inflācijas koeficientu piemērošanas. Atbilstoši aktuālajām EDZL veiktajām CAPEX ("Capital Expenditures") aplēsēm, kas 2023.gadā iesniegtas SM, reģionālo staciju ieviešanas izmaksas lēstas 102,5 miljonu eiro apmērā.

EDzL lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju 

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž...

Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir piešķirts tikai projektēšanas darbiem 3 339 600 eiro apmērā, VK revidentu aplēstais trūkstošais finansējums reģionālo staciju ieviešanai veido aptuveni 99 miljonus eiro.

Ziņojumā pausts, ka atbilstoši SM 2024.gada maija informatīvajam ziņojumam projekta pirmajā fāzē, kuru plānots pabeigt līdz 2030.gada beigām, tiks iekļauta tikai trīs reģionālo staciju būvniecība - Skultē, Iecavā un Bauskā. Vienlaikus SM ir norādījusi, ka atsevišķu reģionālo staciju izbūvi līdz 2030.gadam ir iespējams īstenot, projektam piesaistot alternatīvus finansējuma avotus.

2015.gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos tika pārvadāti 31,63 miljoni pasažieru, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2014.gadā, informē Autotransporta direkcija.

bet, neskatoties uz pasažieru skaita samazinājumu, reģionālā maršrutu tīkla apjoms ir pieaudzis par 0,51%, sasniedzot gandrīz 78,74 miljonus kilometru. Turklāt pērn pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļauties piešķirtā valsts budžeta finansējuma 77,59 miljonu eiro apmērā ietvaros, lai kompensētu zaudējumus, kas pasažieru pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem. Autotransporta direkcija plāno īstenot vairākus pasākumus, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Pasažieru skaita kritums reģionālo maršrutu autobusos ik gadu ir aptuveni 3-4%, un attiecīgā tendence ir saglabājusies arī 2015.gadā, pasažieru skaitam samazinoties par 4,3%, salīdzinot ar 2014.gadu. Minētās izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu, ar iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, kur tiek nodrošinātas darbavietas, un to, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā plāno būtisku tarifu pieaugumu; ja tarifu projekti tiks apstiprināti, sistēmas pakalpojumu cenas Latvijā būs vienas no augstākajām reģionā.

AST Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais projekts paredz, ka nākamajā gadā elektroenerģijas pārvades tarifi Latvijā varētu pieaugt par 111%, savukārt ST tarifs vidēji palielināsies par 75%. Nozares pārstāvji SPRK iesniegtos projektus asi kritizē, norādot gan uz vairākām nepilnībām tarifu aprēķināšanas metodikā, gan uz to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vērtēs iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā...

SPRK informē, ka šobrīd abu iesniegto tarifu projektu izvērtēšana ir sākumposmā, tāpēc noteikt konkrētu tarifu ietekmi uz elektroenerģijas lietotāju rēķiniem pagaidām ir pāragri.

Rūpīgi jāizvērtē

Tarifu vērtēšanas process ietver vairākus posmus, tajā skaitā ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, kā arī papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu, skaidro Līga Kurevska, SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

“Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim elektroenerģijas izmaksu pozīcijai, atalgojuma jautājumam, inflācijas līmeņa ietekmei, kā arī citiem aspektiem, kas būtiski ietekmē tarifus. Jau šobrīd esam secinājuši, ka, pateicoties valsts atbalsta perioda laikā noteiktajai elektroenerģijas cenai – 16 centi par megavatstundu (MW) –, izmaksas abos tarifu projektos varētu samazināties. Tas atstās pozitīvu ietekmi uz kopējo izmaksu samazinājumu. AST tarifu projekta gadījumā jau ir notikusi pirmā uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā ieinteresētās puses varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Tuvākajā laikā līdzīga sanāksme tiks organizēta arī par ST tarifu projektu,” skaidro L. Kurevska, piebilstot, ka SPRK ieskatā jaunie tarifi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Gatis Ābele, Būvmateriālu ražotāju asociācijas enerģētikas padomnieks, norāda, ka SPRK abi iesniegtie projekti būtu rūpīgi jāizvērtē, domājot par to, kā maksimāli uzlabot tarifu aprēķināšanas metodiku. “Tarifiem ir jābūt taisnīgiem, tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš personāla izmaksām. Uzskatu, ka SPRK pienākums būtu noteikt, ka personāla izmaksas nedrīkst automātiski indeksēt pēc inflācijas. Šajā gadījumā ir jābūt kādam tirgus novērtējumam par to, cik lielas algas ir attaisnojamas,” spriež G. Ābele, uzsverot, ka tik straujš tarifu pieaugums būtiski ietekmēs gan vietējo uzņēmēju konkurētspēju un eksportu, gan ekonomisko situāciju un jaunu investīciju piesaisti.

Neizdarīti mājasdarbi

Ja jaunie tarifi tiks apstiprināti, Latvijā būs reģionā augstākais pārvades tarifs, kas tuvākajos gados neapšaubāmi atstās negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko situāciju, domā G. Ābele. “Salīdzinot ar citām valstīm, šo tarifu ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumi gadā par elektroenerģiju maksās līdz pat 350 tūkstošiem vairāk, un tas iespaidos šo komersantu konkurētspēju. Analizējot dažādus ekonomikas attīstības modeļus, ir skaidri redzams, ka sistēmas tarifiem ir liela ietekme uz iekšzemes kopprodukta prognozēm. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka, vai valstī ienāk mazāk vai vairāk investīciju, kā arī to, vai vietējās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi. Skaidrs, ka no enerģijas cenu pieauguma šobrīd nevar izvairīties neviens, taču sistēmas pakalpojumu izmaksas katrā no valstīm ir ļoti atšķirīgas, un tas, manuprāt, parāda, cik labi valsts pārvalda šos uzņēmumus. Ja tu esi dārgākais reģionā, iespējams, kaut kas nav izdarīts līdz galam,” secina G. Ābele, uzsverot, ka AST un ST līdz šim publiski sniegtā informācija atklājusi daudz neizdarītā.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem laika posmā no 17. līdz 21. novembrim gaidāmas izmaiņas kopumā vairāk nekā 500 reģionālo autobusu maršrutu, informē Autotransporta direkcija.

Daļā maršrutu tiks atklāti papildu reisi vai, tieši otrādi, samazināts to skaits. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas reģionālajā maršrutu tīklā, aicinām iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu Autotransporta direkcijas mājaslapā vai jautājumu gadījumā sazināties ar pasažieru pārvadātāju.

Izmaiņas gaidāmas aptuveni pusē no kopumā 1100 reģionālo autobusu maršrutu, kuros pasažieru pārvadājumus nodrošina 24 pārvadātāji: AS «Nordeka», SIA «Norma-A», AS «CATA», SIA «VTU Valmiera», AS «Liepājas autobusu parks», SIA «Sabiedriskais autobuss», AS «Talsu autotransports», SIA «Tukuma auto», PSIA «Ventspils reiss», AS «Rīgas Taksometru parks», SIA «Ogres autobuss», «Ekspress Ādaži», «Galss Buss», «Dobeles autobusu parks», «Jelgavas autobusu parks», «Migar», «Aiva auto», «Daugavpils autobusu parks», «Balvu autotransports», AS «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Jēkabpils autobusu parks», «Gulbenes autobuss», «Madonas ceļubūves SIA» un «Ceļavējš».