Šī gada pirmajos divos mēnešos novērojams jauno auto tirdzniecības rādītāju kritums par 20% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikā liela daļa auto tirgotāju uzskata, ka gada otrā puse varētu dot impulsu tirdzniecības tempu atgūšanai. Skatoties uz nozari kopumā, situācija nav tik drūma, kāda tā liekas. Lai gan vieglo automašīnu tirdzniecībā pret iepriekšējo gadu ir vērojams kritums, tomēr redzam, ka pērn pieaugums tuvojās 50% robežai. Līdz ar to šogad tirdzniecības temps joprojām ir vismaz par 20% augstāks nekā 2006. gadā.
Zināmas bažas rada pašreizējā labilā ekonomiskā situācija, kurā atrodas valsts, un tas, cik ilgi mēs tajā uzkavēsimies. Tomēr ne jau ekonomiskā situācija ir svarīgākais, bet gan nestabilitāte un neskaidrība par nākotni, ko diemžēl popularizē mūsu valdība. Protams, jauns automobilis nav pirmās nepieciešamības prece, tāpēc daudzi pašlaik izšķiras nogaidīt. Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz komerctransporta pārdošanas apjomiem, ir redzams, ka šajā segmentā kritums ir tikai 7%, kas nozīmē, ka uzņēmēji nemet plinti krūmos un turpina strādāt tālāk.
Pozitīvi vērtējams ir tas, ka beigusies iepriekšējos gados novērotā iedzīvotāju pirkšanas eiforija, jo minētā situācija nebija normāla un kropļoja tirgu. Psiholoģiski pircēju attieksmi ietekmēja arī pretinflācijas plāns. Juridiskajām personām noteiktie jaunie ierobežojumi (pērkot automašīnu, kuras vērtība ir virs 30 tūkstošiem latu, to vairs nevar iekļaut uzņēmuma izmaksās), kā arī pieliktais papildu nodoklis par dzinēju virs 3 litriem, – nav nekādi pamatojums, kāpēc tas bija jādara. Vienīgais, ko šie aizliegumi veicina, ir pircēju motivācija veikt automašīnu iegādi ārpus Latvijas robežām. Arī cilvēki ar lieliem ienākumiem seko līdzi saviem izdevumiem, un arī viņi meklē iespējas vēlamo auto iegādāties lētāk. Līdzko pircēji sāk iegādāties auto ārpus Latvijas, valsts no tā vispār neko negūst, jo nodokļi Latvijā netiek maksāti un reģistrācija nav veikta. Līdz ar to var secināt, ka no šāda valdības soļa ieguvuma nav bijis nekāda. Tajā pašā laikā Latvijas auto tirgotājiem ir jācieš no valdības nekonsekvences un nekonkrētības nozarē.
Auto tirdzniecības jomā peļņa pērn ir bijusi stipri zem 10%, un tā pārsvarā tiek reinvestēta uzņēmuma izaugsmē un attīstībā. Protams, grūtāk ir tiem, kas ir uzsākuši savu biznesu salīdzinoši nesen, jo pašlaik nav īstais brīdis, lai ienāktu tirgū. Tajā pašā laikā, pašreizējais moments ir uzskatāms par ļoti būtisku brīdi, lai sakārtotu ar pakalpojuma sniegšanas kvalitāti saistītās lietas. Pagājušogad bija ļoti augsts kvantitatīvais lēciens, jo pieprasījums bija milzīgs, kas savukārt ļāva mazāku uzmanību pievērst tādām lietām kā serviss. Novārtā tika atstāta pēcpārdošanas joma, jo lielākā daļa auto tirgotāju nebija gatavi straujajam servisa pakalpojumu pieprasījuma pieaugumam. Kad pieprasījums ir liels, nav problēmu nolikt salonā papildu pārdevēju, savukārt pēcpārdošanas jomā iekārtojums un darbinieku izglītošana prasa lielāku laiku un investīcijas. Šis ir pārejas periods, lai tad, kad ekonomiskā situācija stabilizēsies, mēs varētu ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi pārdot un apkalpot automašīnas.
Nenoliedzami, ekonomikas tempu piebremzēšanās deva cilvēkiem impulsu rūpīgāk izvērtēt savus pirkumus, arī automašīnas. Arī statistika mums to rāda, - kaut arī kopumā tirgus ir krities, runājot tieši par kompaktklasi, segments ir palielinājies. Redzam, ka samazinājums ir vērojams sporta automobiļu segmentā. Pircēji vairāk izvēlas ekonomiskos dzinējus. Pagaidām gan tirgus neveicina iedzīvotājus atgriezties pie dīzeļdzinējiem, jo dīzeļdegviela pašreiz ir dārgāka nekā benzīns. Mazā kompaktklase attīstās, kamēr pieprasījums pēc luksusa klases automobiļiem tirgū mazinās. Interesanti atzīmēt, ka joprojām bez izmaiņām ir palicis pieprasījums pēc apvidus auto, kas uzskatāms par Latvijas specifiku. Diemžēl ceļu kvalitāte un arī drošība uz ceļiem ir būtiski iemesli, kas liek cilvēkiem izvēlēties šādas mašīnas, - apvidus automašīnā cilvēks jūtas drošāk.
Ja vien no valdības puses netiks likti kārtējie šķēršļi, noslogojot automašīnas iegādi ar dažādiem neloģiskiem nodokļiem, auto tirgotāji uz nozari turpinās raudzīties optimistiski. Turklāt būtu jāsakārto nepārdomātā nodokļu politika. Kā piemēru var minēt fiksēto maksu 250 Ls, kas tiek piemēroti ikviena automobiļa iegādes procesā, neatkarīgi no tā, vai tas ir dārgs luksusa auto vai praktisks mājsaimniecībai paredzēts ekonomiskās klases auto. Jo pēdējiem šī summa veido daudz lielāku procentu no automašīnas kopējās vērtības, kas ir netaisnīgi pret ekonomisko auto pircējiem. Nodokli vajadzētu piemērot CO2 izmešu daudzumam, jo šāda prasība būtu piemērojama gan dabas aizstāvju interesēs, gan arī izsvērtas nodokļu politikas vajadzībām. Mums šobrīd jauna auto reģistrācijas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs, tāpēc nedrīkst skatīties uz Latviju kā no reģionālā konteksta izrautu vienību. Nodokļu politika ir jāvērtē Baltijas reģiona skatījumā.
