Zaudēto nodokļu summa no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem ir 45-60 miljoni eiro gadā, liecina Auto asociācijas aplēses.
Vairākus gadus Auto asociācija ir centusies pievērst ministriju uzmanību neefektīvām nodokļu iekasēšanas metodēm automobiļu tirdzniecības, servisa un rezerves daļu nozarē.
Asociācijas novērojumi liecina, ka nodokļu iekasēšana ir maza un pamatā tā tiek nodrošināta tikai uz nozarē lielu, redzamu uzņēmumu rēķina. Piemēram, pēc VID datiem par 2012. pārskata gadu, Auto Asociācijas biedru veiktie nodokļu maksājumi veido 56% no kopējiem VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem nozarē. Tai pašā laikā šo uzņēmumu skaits veido tikai 0,8% no visiem nozares uzņēmumiem, savukārt ieņēmumi – 32% no auto tirdzniecības un remonta nozares kopējiem ieņēmumiem.
Auto asociācija katru gadu veic nozares uzņēmumu gada pārskatu datu monitoringu, iegūstot informāciju par nozares attīstību, darbinieku skaitu, algām. Niansēti pārzinot auto remonta pakalpojumu sniegšanas procesus, pakalpojumu un resursu cenas, Auto asociācija ar pietiekamu precizitāti var veikt aplēses par nodokļu nomaksu, tādēļ droši var apgalvot, ka servisos nodokļu maksāšanas tradīcijas nepastāv vispār.
Asociācijas aplēses rāda, ka aptuveni 95% no visiem remonta pakalpojumu nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāv ēnu ekonomiku, tai skaitā, aptuveni 85% darbinieku saņem aplokšņu algas vai arī to atalgojuma optimizācijai ir izmantoti citi instrumenti. Aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem garām aizgājuši aptuveni 30 miljoni eiro tikai saistībā ar algu nodokļiem vien.
Vairāk kā 85% lietotu automobiļu, kas ir pirmo reizi reģistrēti Latvijā, ir reģistrēti uz fizisku personu. Fakts pats par sevi nav nosodāms, ja vien neradītu dažus jautājumus, saka asociācijas pārstāvji. Galvenais lietotu auto importa tirgus ir Vācijā, kur ir izteikta uzņēmumu automobiļu politika un, piemēram, Premium segmentā ap 75% Vācijas autoparka ir reģistrēti tieši juridiskām personām, bet atsevišķiem auto zīmoliem – pat līdz 85%. Latvijā identiskā auto segmentā privātpersonām tiek ievesti ap 73% automobiļu. Grūti iedomāties, ka Latvijas privātpersonas ir tik ļoti aktīvas automobiļu importētājas, papildus vēl zaudējot PVN atskaitīšanas iespējas, ja iegāde ir bijusi no PVN maksātāja Vācijā, norāda asociācijas pārstāvji. Valsts šajā gadījumā katru gadu zaudē PVN ieņēmumus aptuveni 15 miljoni eiro apmērā. Aprēķins ir ļoti pieticīgs un tikpat ļoti ir iespējams, ka reālajā dzīvē neiekasētais PVN ir dubultliels, norāda asociācijas pārstāvji.
Summējot šos neiegūtos nodokļu ieņēmumus, zaudēto nodokļu summa ir 45-60 miljoni eiro gadā. Un aprēķinos vēl nav minēta auto rezerves daļu un remonta materiālu tirdzniecība, auto kapsētu darbība. Viss minētais ir no nozares, kas IKP pienes ap 5%.
Tomēr Finanšu ministrija gadiem ilgi nav izrādījusi nekādus centienus mainīt kārtību publiskajos iepirkumos, liedzot piedalīties uzņēmumiem, kuri pārstāv ēnu ekonomiku, ir sašutusi Auto asociācija, aicinot finanšu ministru organizēt diskusijas par nodokļu efektīvāku iekasēšanu nozarēs, pieaicinot uzņēmēju organizācijas, ekonomikas un finanšu ekspertus.